Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nepērto paaudžu triumfs – UMF, UMF, UMF?

Uldis Ozolants, tālburātājs – no Klusā okeāna
10.06.2023.
Komentāri (41)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat pie atskabargainas tēmas piesēdīšos, ja priekšzīmi rāda tik centrāla institūcija: Eiropas Parlaments ir uzskatījis par lietderīgu (un iespējamu!) uzklausīt dažus aktīvākos identitātes ideoloģijas (woke) pretiniekus. Pie viena gribētos piesaukt arī prominento ASV komiķi Bilu Māru, kurš, būdams demokrāts un liberālis, ne pa jokam satricināja TV ēteru, "uzbraucot savējiem". Izlūki visos karos teikuši, ka pārbēdzējos ir jāieklausās.

UMF Nr. 1

Kad fakts noticis, rūpe tikai viena – kā grāmatosim? Šā gada 30. martā Eiropas Parlamentā ar runu par maoistiskā marksisma invāziju Rietumu civilizācijas telpā uzstājās Džeimss Lindsijs (James Lindsay), amerikāņu kultūrkritiķis un autors (https://www.youtube.com/watch?v=lc0684V2ej8).

Identitātes ideoloģijā viņš saskata lielu līdzību ar "vīrusu", kurš gain of function kultivācijas ceļā pielāgots efektīvākai "patogēna" iedarbībai uz sabiedrību, uz jauniešiem īpaši.

Daudz nebūs "saspoilerēts", ja tālāk par rupji pikselētu tēzi neeju.

Globālas proletariāta diktatūras idejai izčākstot (apmierināts darbaspēks kapitālistam ilgtermiņā izdevīgāks), marksistiem nācās mainīt taktiku: iefiltrēties Rietumu universitātēs un masu medijos, lai sabotētu "nīstos buržujus" no iekšienes. Par mērķauditoriju (un instrumentu) tiem turpina noderēt jauna "apspiesto šķira" – visi ar esošo status quo neapmierinātie "anti": antimaskulīnās feministes, antirasisti no "Black Lives Matter", antifašisti no "Antifa", klimatradikāļi, LGBTQ skaļais gals, patoloģiskās korpulences apoloģētes.

Ko īsti nozīmē Lindsijam atvēlētā pusstunda tribīnes? Vai Eiropas vēlētā elite vienkārši demonstrē demokrātisku atvērtību alternatīviem viedokļiem, vai arī Stambulā "vārītās zaftes burkā iezagusies pelējuma plēvīte"? Bet varbūt daži beidzot sāk saprast, ka te neplūcas par izvēli starp "Knorr" un "Maggi", – uz spēles tiek likta faktos balstīta zinātne pret sajūtu diktētu subjektīvismu.

UMF Nr. 2

Bils Mārs (Bill Maher) – liberālis un neslēpts gejs ar libertine ievirzi – prot piedot komiskumu arī gana satraucošām lietām (https://youtube.com/shorts/XptLLlazSDs?feature=share).

Viņš atsaucas uz Gellapa aģentūras aptaujām ("Vai identificējaties kā LGBTQ?") un studijā demonstrē grafiku, kurā, sākot no 1946. gada, katra nākamā paaudze uzrāda divkāršu pieaugumu. Man no tabeles arī papildu labums – beidzot skaidrība par to, kādā secībā un kuros gados šādi dēvētās paaudzes "valdīja":

"Silent generation" – 0,8%

"Baby boomers" – 2,6%

"Generation X" – 4,2%

"Millennials" – 10,5%

"Generation Z" – 20,8%

(vēl nenosaukta) – 41,6%

Mārs sasmīdina savu auditoriju studijā, noslēdzot ar projekciju tai līknes tendencei, kas paredz, ka 2056. gadā "visi būsim LGBTQ!" (ha-ha, un štrunts par nulles demogrāfiju?).

Ar frāzi "uzbrauca savējiem" tiku domājis LGBTQ kopienai adresēto kritiku: "Izbeidziet vienreiz indoktrinēt bērnus!" Bērni ir ne tikai viegli ietekmējami, viņš saka, – atzīsim, bērni ir dumji, jo no nepieredzējušiem lieki gaidīt spriestspēju. Nedrīkst jau no pirmskolas vecuma mācīt tiem diversity (dažādību), vedot klasi divreiz mēnesī uz geju bāru, un inclusivity (iekļaušanas) vārdā rīkot tiem Drag queen burleskas. Ja nekļūdos, Mārs bija viens no pirmajiem, kas asi nosodīja arī Kalifornijas geju kori, kurš heteroseksuāļu ģimenēm veltīja refrēnu ar ņirdzīgā tonī atkārtoto "We're coming after your children!" (mēs nākam savākt jūsu bērnus). Nupat dzirdu, ka plašās kritikas iebaidītā kora vadība mēģinot skaidrot to kā joku.

Man klusas aizdomas, ka, pateicoties LGBTQ radikāļu (īpaši T) pēdējā laika izdarībām, pirmie divi burti sāk izjust diskomfortu pārējo trīs kompānijā. Nemaz nebrīnītos par atšķelšanos kaut kad nākotnē. Praidistiem noteikti pieklibo ar PR nozari: ja no varavīksnes būtu pārņēmuši arī klusumu, Live and let live līdzāspastāvēšanas principa iedzīvināšana plašākā sabiedrībā noritētu daudz gludāk.

UMF Nr. 3

Interesanti būtu zināt, kāda "mulča" dara jauniešu prātus tik atvērtus absurda sēklai. No kurienes ņemas visi šie "kognitīvie bāreņi" – gatavi rūpīgi atsijātos graudus izbērt "misenē", lai galdā celtu pelavas?

Kad ekspertiem astes iežmiegtas kājstarpē (jo neuzmanīgs vārds var nozīmēt amatu), izteikt minējumus par cēloņsakarībām nākas "brīvdomātājiem" no (tālas) malas.

Atcerēsimies, cik jauki un nevainīgi viss sākās. "Politkorektums" skanēja tik cildeni, nozīmēja empātiju, ļāva justies gandarītam, it kā labākam cilvēkam, nekā esi bijis pirms tam, līdzīgi, kā tas liek justies kristietim ticīgā vidē. Ne velti daudzi woke ideoloģijā saskata jaunas reliģijas aizmetņus. Pat klupšanas akmeņi tie paši: Bībelē izdaudzinātā nevainīgās ieņemšanas versija taču labāk sadzīvotu ar nāras anatomiju nekā tādu kā Jēzus māmiņai, bet woke "evaņģēlijā" nevainīgi ieņemt nekas netraucē pat "transdžekam".

Secībai patīk, ja sāk ar terminoloģiju. Identitātes (woke) ideoloģija ir svaigs apzīmējums un vairāk attiecas uz šodienas konkrēto izpausmi, "pildījumam" paliekot ierastajās sliedēs – neomarksistu un progresīvistu kaismīgajos (un viegli "iegūglējamajos") saukļos. Progresīvisti būtībā ir tie paši revolucionāri, tikai rāmāki. No vēstures ielāgojuši, ka revolūcija nebūs ejoša prece, tāpēc priekšplānā bīda tās lēno variantu – pārmaiņas. Bīda ar tik īsu atmiņu par "labklājību" sociālismā un azbestu bērnudārzu sienās, it kā jebkurš jaunievedums nestu cilvēkam labumu. Te būtu vietā nolaisties uz zemes un atcerēties, ka pārmaiņu lietderību vislabāk testē laiks. Uzskatāmība iegūs, ja abstraktu lietu vietā šoreiz salīdzināsim taustāmās:

Divtūkstošais gads, Hamiltona (tolaik mana darbavieta Bermudā). Juveliera darbnīcā man mute paliek vaļā, dzirdot piedāvājumu nomainīt manām "Aviator" saulesbrillēm kātiņus... – viens pret vienu kā manam vectēvam, atsperīgā pusaplī ap ausi. It kā solis pusotru gadsimtu atpakaļ, bet ar tādu funkcionalitāti, ka nu jau ļaus bez bažām spēlēt arī spraigāku tenisu.

Stundu vēlāk esam ar kolēģi Saimonu okeānā uz viņa motorlaivas, kur ar milzu spiningiem ķeram milzu waahoo un blue marlin. Saimons dižojas ar nupat iegādātajām "superpiegulošajām" saulenēm, kuras mani pārsteidz ar tobrīd modē nākušajiem pavisam taisnajiem kātiņiem – nekāda nolocījuma aiz auss vispār. Viņa pārākuma sajūta gan noplaka līdz ar pirmo vējiņu: aizgāja tas pēdējais modes spiedziens pa gaisu – piesārņot okeānu ar dārgā modeļa lēto plastmasu. Tikmēr labi aizmirstais pusotru gadsimtu vecais "funkcionālais skaistums" man joprojām lietošanā, pat mērenu kautiņu izturēs.

Liberālisms atvasināts no "brīvības". Skeptiskāk organizētais iebildīs, ka bezprāta minimuma un atbildības sajūtas formula ir pat bīstama. Ļauj tik vaļu tādam, kurš pats nezina, ko īsti grib, un nav svarīgi – izlaists sīcenis tas vai viltus dogmās apjucis students, vari sākt gaidīt nelaimi.

Atceros senus ciemiņus vēl Tomsona ielas dzīvoklī Rīgā – liberāli noskaņotu ģimenīti ar četrgadīgo "bez rāmjiem" audzināto Ivariņu. To, ka ne reizi nav dabūjis pērienu, sapratu no atvases histēriskās spītēšanās pretī manam aizliegumam vandīties pa mana rakstāmgalda atvilktnēm. Daudzus gadus vēlāk šī moderni pūkainā pedagoģija nesa augļus – mans atvilktņu revidētājs atsēdēja sešus gadus Brasas cietumā par kaut ko laikam pietiekami nopietnu. Un Palameikas šķēps lai mani caurdur, ja kaut kur pasaulē atrodas tāda folklora, kurā "izlutināts" un "samaitāts" nebūtu sinonīmi!

Publiskās debatēs dzimuma maiņa allaž tiek attaisnota ar "citādi beigtos ar suicīdu"; tas, ka pašnāvību statistika nekrītas arī pēc dzimuma nomaiņas, tiek veikli noklusēts. Ko varam spriest par garīgās veselības fonu, kad tautai prātā vieni vienīgi psihoanalīzes seansi, vizītes pie "šrinkiem" un zīlniecēm, un tas viss pauzēs starp durnumu no aizliegtām vielām? Kad puiciski tendētajai pusaudzei ar vieglu roku tiek izrakstīti pubertātes bloķētāji un nogrieztas krūtis (uz dienvidiem no nabas neiesim), pārmaiņas ir neatgriezeniskas. Bet kā būt ar pieaugošo skaitu video liecību ar "re-trans" gadījumiem, kur nožēla nāk par vēlu?

Vēl atmiņā tas laiks, kad psihiatru rokasgrāmatā DSM-5 visas LGBTQ raizes un disforijas bija tikpat lielā mērā diagnozes kā anoreksija un pašapskādēšanās mānija (laupīt sev redzi, nomērdēt roku u. tml.). Ja tolaik kāds psihiatram žēlojās, ka "piedzimis nepareizajā ķermenī", kārtīgs profesionālis vismaz neizslēdza iespēju, ka varbūt pacients "piedzimis ar nepareizu galvu". Tā vien šķiet, ka psihiatrija izrādījusies tikpat "stiepjama" disciplīna kā tā vēsture, kuru raksta proverbiālais uzvarētājs: politkorekto šodienas dakteru ausīm redzes invaliditāte un dženderapjukums skan mazāk stigmatizējoši nekā "mentāli traucējumi".

Identitātes ideoloģija nevar pastāvēt bez victimhood jeb upura mentalitātes. Bezkompleksu jaunietei celulīts stilbos netraucēs atjokot: "Tur rakstīts, cik es esmu sievišķīgi forša... brailā!" "Rūdītajai cietējai" savukārt tas nozīmēs papildu vitriolu vēl lielākam naidam pret vīriešiem. Brīnumainā kārtā identitātes ideoloģija galīgi nedarbojas grūtību plosītās valstīs un kara apstākļos. Varu saderēt, ka, piemēram, ukraiņiem nav laika pilināt sev acīs drenu tīrīšanas līdzekli (atšķirībā no kādas amerikāņu meitenes "YouTube"), lai identificētos ar aklajiem, nav laika arī šaubīties par piederību tam vai citam dzimumam. Šis laiks tiem izcili piemērots kļūšanai par varoņiem, nevis upuriem!

Ļoti izskatās, ka labklājības zemēs "grūtībām" vakanta atliek vien psihiskā sfēra – tās tiek izdomātas un pielāgotas indivīda "interešu klubiņam". Samudžināt realitāti līdz nepazīšanai – to spēj vienīgi sajūtu un emociju monopols, "gala produktu" padarot tik nosacītu kā gaisa skūpsta hologrammu vakuumā:

klasiskā "sievietes" definīcija (pieaugusi cilvēka mātīte) jau tiek ņemta ārā no vārdnīcām kā transpersonas kaitinoša;

BBC citē ap 100 pieejamu "džendera" versiju, tostarp "fluīdo" (no rīta kāpšu sarkanās augstpapēžu kurpēs, pēcpusdienā – varbūt melnajās, vīriešu);

divciparu IQ īpašnieki, kas "Zemi sajūt picas formā", aci nepamirkšķinot, pasūta Nobela prēmētus astrofiziķus "trīs mājas tālāk";

dāmītes ar Kambalas mentalitāti tā vietā, lai lieki neafišētu silikona klātbūtni krūtīs, tieši otrādi – šo faktu izbazūnē nacionālā mērogā;

ar mediju svētību kādreizējais kokaīna mūlis Priverts uzmirdz kā "VIP slavenība"... utt.

Skumji, ka pasaules prestižākās universitātes no gaismas nesējiem pārtapušas apžilbinātājos – gluži kā tie nepareizi iestatītie tālo gaismu lukturi pretimbraucošajā automobilī. Ja laikus nenometam gāzi, tas jau velk uz pavisam nelāgu scenāriju.

Novērtē šo rakstu:

112
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi