Nepārsūdzamie kriminālprocesu lēmumi: Kalnmeiers aizmūk no atbildes
L. Lapsa18.01.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kukuu
08.02.2020. 12:47»
Zi
Tur jau tā bēda, ka ne vienmēr tā notiek. Ja izgāžas skaļa, neveiksmīgi uzsākta, lieta pret kukuļņēmēju, tad tad tās uzsācējam ir izdevīgāk nevis to izbeigt, bet līdz savai pensijai turpināt tiesāties. Nebūs tautas dusmas ne par izpatikšanu "zaglim", ne par nepamatoti veiktajām kratīšanām, aizturēšanām utt.
Ir ļoti daudz lietas, kuras turpinās tikai tāpēc, lai prokuroram nebūtu jāatzīst savas kļūdas. Par to vajadzētu cietumā likt, bet nav nekas tāds paredzēts likumdošanā. Cik no KNAB skaļajām aizturēšanām ir beigušās ar spriedumiem?
kukuu
08.02.2020. 12:40»
jurists
Lapsas kungs, piebremzējiet, citādi drīz nolaidīsiedties līdz NRA "žurnālistu"līmenim! Tā gluži nav, kā jūs mēģinat apgalvot, jo: ir likums, kas jāievēro katram procesa virzītājam. Nezinu par šīm konkrētām lietām, bet katra noteikta procedūra, arī nolēmuma pārsūdzēšanas iespējas, reiz beidzas. Ja likums...
Viņš var tikai pacelties, nevis nolaisties līdz NRA līmenim.
Augstākā līmeņa amatpersonas nav fiziski spējīgas pašas atbildēt uz visiem iesniegumiem, tāpēc to dara viņu palīgi. Prokurors nav tenku vācele, viņam ir jāatbild uz precīziem jautājumiem par konkrētiem gadījumiem. Pie tam tikai tad, ja tas ir viņu kompetencē un informācija ir publiskojama. Pārsūdzēšanām ir vajadzīgi precīzi, ar likumu pamatoti, argumenti, nevis sabiedrības viedoklis un nojausma, ka "kaut kas nav tīrs". Pie tam būtusks ir jautājums par to, kādas ir iespējas pārsūdzētajā procesā vinnēt. Ja tādas nav, tad tā ir lieka naudas šķērdēšana un uzticamības graušana.
Horsts
20.01.2011. 21:01Kriminālprocesa likums uzrakstīts prokuratūras interesēs. Lai nesarežģītu sev dzīvi. Te arī atbilde.
līdzdalībnieks
19.01.2011. 14:53Speciāli juristam. Jūs rakstāt, it kā nepazītu parasto prokuratūras praksi saistībā ar "konkrētām lietām". Proti, zemākais prokurors, neiztirzājot iesniedzēja argumentus, novirzoties no iesniedzēja ierosinātās tēmas, iesniegumu noraida. To pašu dara augstāko divu prokuratūras instanču amatpersonas. Bet Lapsas minētajā konkrētajā gadījumā nolaidības dēļ "Pareksam" nodarītie zaudējumi ir arī konkrētiem daudziem cilvēkiem nodarītie. Un visbeizot -ciktāl likumos par to ir neskaidrības, divējāda iztulkojuma iespējas, tad tieši augstāko juristu, prokuroru un tiesnešu diži profesionālai gvardei ir pienākums ierosināt tādu likumu pieņemšanu, kas neļauj izšķērdēt Latvijā esošās vērtības. Jurista kungs, Jūs tai jomā varat vairāk kā Lapsa!
?
19.01.2011. 13:25ALĒNA DELONA MIESASSARGS PRASA 300 TŪKSTOŠUS NO TRAUMATOLOĢIJAS UN ORTOPĒDIJAS SLIMNĪCAS PAR “KVALITATIVU” ARSTEŠANU
http://zinas.nra.lv/latvija/kriminalzinas/35033-alena-delona-miesassargs-prasa-300-tukstosus-no-traumatologijas-un-ortopedijas-slimnicas.htm?cs
jurists
19.01.2011. 10:22Lapsas kungs, piebremzējiet, citādi drīz nolaidīsiedties līdz NRA "žurnālistu"līmenim! Tā gluži nav, kā jūs mēģinat apgalvot, jo: ir likums, kas jāievēro katram procesa virzītājam. Nezinu par šīm konkrētām lietām, bet katra noteikta procedūra, arī nolēmuma pārsūdzēšanas iespējas, reiz beidzas. Ja likums ir noteicis, kad un kas var konkrēto nolēmumu pārsūdzēt-basta, pārējiem nav lemts konkrētajā lietā jaukties. Ja Jums šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar normatīviem aktiem-pārlieciniet valsts likumdevēju, nevis izpildītājus!
Zi
19.01.2011. 08:17
Nav jēgas tiesāties par lietām, kuras likumdošanas dēļ ir bezperspektīvas. Labāk darīt to, ko iespējams izdarīt, nevis gadsimtiem tiesāties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
