„Nepareizo” tiesu spriedumu jautājums tiek risināts Bordāna un Stukāna randiņā „Saktas” krustojumā?
Pietiek lasītājs04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas bija paciņā, ko ģenerālprokurors Juris Stukāns šodien labākajās spiegu filmu tradīcijās, „Saktas” krustojumā Rīgas centrā uz mirkli „nejauši” saskrienoties ar tieslietu ministru, iespieda Jāņa Bordāna rokās? Kamēr Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra par šo īpatno neformālo tikšanos klusē, atliek vienīgi cerēt, ka uzdevumu augstumos ir citas iestādes.
Kā zināms, J. Stukāns aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem par to, ka tiesu sistēma nedarbojoties pareizi un ka tiesneši bieži pieņemot „nepareizus” spriedumus. J. Stukānu bija īpaši saniknojis tas, ka jau divas tiesas ir atzinušas viņa paša savulaik digitālās TV lietā taisīto spriedumu par nepareizu un kļūdainu.
Nepatikā pret tiesu varas neatkarību ģenerālprokuroram ir visiem zināms domubiedrs – Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs J. Bordāns, kurš tāpat ir publiski uzstājies pret „nepareiziem” tiesu spriedumiem, kuri nav atbilduši viņa vēlmēm, - it īpaši pret spriedumu Uģa Magoņa lietā, kurā ar īpašu bezspēcību izcēlās prokuratūra.
Kādi varētu būt iemesli, kuru dēļ „bezkompromisu tiesiskuma” ieviesējs J. Bordāns nolemj ar ģenerālprokuroru nevis oficiāli tikties vienas vai otras amatpersonas darbavietā, bet gan it kā nejauši saskrieties centra krustojumā un paklusām paķert J. Stukāna pastieptu paciņu?
Domājams, ka to mēs varētu uzzināt jau tuvākajā laikā, abām amatpersonām nākot klajā ar jauniem skaļiem paziņojumiem un ierosinājumiem. Tiesa, pastāv iespēja, ka šī nav vienīgā fotogrāfija, kas tapusi „nejaušā randiņa” vietā, un tāpat nav izslēgts, ka patiesībā ģenerāprokurors un tieslietu ministrs krustojumā ir risinājuši daudz praktiskākus jautājumus.
Galu galā slepeni nodotajā paciņā varēja būt viss kas, sākot no ģenerālprokurora - kurš, kā zināms, matrimoniālajos jautājumos ir Edgara Rinkēviča domubiedrs - pašrocīgi lipinātām pusdienu kotletītēm un beidzot ar svarīgiem lietiskajiem pierādījumiem vai varbūt aizdevumu kāda svarīga pirkuma veikšanai.
Red.piez. Tieslietu ministrijas oficiālais skaidrojums ir šāds: "Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Latvijas Radio studijas devās uz darbavietu Tieslietu ministrijā, neplānoti pa ceļam satiekot ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Ministram rokās bija kārba ar ēdienu (jūsu pieminētā t.s. “paciņa”), kuru viņš pa ceļam bija iegādājies tuvējā ēdināšanas iestādē. Informējam, ka nekāda apmaiņa ar ēdiena kārbu nenotika."
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
