Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir līdzīgi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”.

Skolas gados vēstures mācībās pārsvarā Somija “pazuda” aiz Zviedrijas un Krievijas savstarpējās attiecību skaidrošanas, bet vēlāk par Somiju zināju vien dažas tipiskas klišejas - labi rallija un F1 braucēji, šķēpmetēji. “Nokia”, “Niknie putni”, “Fiskars”. Lācenes, ziemeļbrieži, Lapzeme, skaista daba. “Baby-box”, attīstīta izglītības sistēma utt.

Starp citu - par klišejām runājot. Es nezinu, no kurienes ir iesakņojies uzskats par somu-dzērāju. Latvijā dzīvojot, laiku pa laikam saskāros ar šiem stereotipiskajiem jociņiem. Realitāte ir tāda, ka, kopš dzīvoju šeit, neesmu redzējis nekādu pārmērīgu dzeršanu, pļēgurošanu, agresīvus apreibušus jauniešus utt. - jeb to, ko LV uz ielām redz vai katru dienu.

Un patiešām - tās retās reizes, kad kaut kur esmu bāros/restorānos/pasākumos - tipiskais soms dzer ar mēru, kļūst jautrs un atbrīvots, nevis agresīvs, un laicīgi izvēlas doties mājās. Jā, iespējams, tas ir saistīts ar augstajām alkohola cenām, bet tad atkal, ņemot vērā pirktspēju, alkohola pieejamība nav sliktāka nekā Latvijā… Bet nu - atpakaļ pie temata.

Tagad, padzīvojot Somijā un jau nedaudz iepazīstot vietējo kultūru, mana perspektīva un uzskatu sistēma par Somiju, protams, mainās. Lai arī Somijas un Latvijas sociālekonomiskais stāvoklis ir gana atšķirīgs, kopumā ir vairāk kopīga nekā atšķirīga.

Jāsāk ar vēsturi un valodu. Somija tikko nosvinēja savu simtgadi (starp citu - gana piezemēti, bez liekām ārišķībām, ar vien ļoti simbolisku salūtu, bet gana lielu sabiedrības kopības sajūtu), tāpat kā Latvijai pirms tam nācās samierināties ar apkārt esošo lielvaru teritoriālajām ambīcijām.

Un, lai arī varētu likties, ka somu valoda no latviešu valodas ir tikpat tāla kā persiešu valoda, tā gluži vis nav. Pat it kā pilnīgi citas saimes valodā - somu valodā ir atrodamas līdzības latviešu valodai. Tā vārdi “laiva” (prāmis), “maja” (ēka), “amatti” (amats), “torni” (tornis), “maksaa” (maksāt), “seina” (siena), “maalee” (mālēt/krāsot) u.c. vārdi latviski domājošajai būtnei ir viegli atpazīstami.

Un cilvēki. Tagad redzu to, ka vidējais latvietis (lai cik abstrakts ir šis jēdziens) ir drīzāk līdzīgs somam, nevis lietuvietim visās izpausmēs - ikdienišķajā piezemētībā, nesavtīgajā strādīgumā un visbeidzot - domāšanā un pasaules uztverē.

Pēdējo desmitgadi strādājot kā makroekonomistam Latvijā, es laiku pa laiku grimu pārdomās - kur tad ir Latvijas vieta. Ne tik daudz ģeogrāfiski, cik kultūras, valodas, tradīciju un visbeidzot - domāšanas veida ziņā. Līdz šim domāju, ka virzība uz Rietumeiropas modeli ir pareiza (nespēju atrast šeit pareizāku vārdu), bet šobrīd jūtu, ka virzība uz tā saucamo Ziemeļvalstu modeli tomēr, iespējams, būtu reālāka un vēlamāka.

Īpaši aktuāla šī tēma man kļuva tagad, 2018.gada rudenī, kad Saeimas vēlēšanu gaisotnē vairākas politiskās partijas atsaucās uz mistisko Ziemeļvalstu modeli, visbiežāk ar to saprotot nodokļu politikas progresivitāti un relatīvo augsto nodokļu slogu, kas ļauj valsti sniegt relatīvi lielu pakalpojumu grozu veselības aprūpē, izglītībā u.c. jomās.

Tomēr koncepts “Ziemeļvalstu modelis” ir daudz plašāks… un galvenokārt tas saistās ar domāšanu. Ar to es domāju zināmu sociālisma konceptu sabiedrībā. Lai arī es pavisam noteikti neesmu pilnvērtīgi integrējies Somijas sabiedrībā (un laikam arī īsti nemēģinu to izdarīt, zinot, ka došos atpakaļ uz LV), pat es jūtu to kopības sajūtu, dzīvojot vienā kultūras/tradīciju/vēstures/zināšana ziņā vienotā ģeogrāfiskajā vienībā. Lai cik dīvaini nebūtu, tādu kopības sajūtu līdz šim LV īsti neesmu jutis (ok, ja tā padomā tam ir zināmi objektīvi iemesli, bet nu vienalga šķiet nedaudz dīvaini, ka savā dzimtenē šajā ziņā jūtos sliktāk nekā ārvalstīs).

Kas to nosaka? Laikam jau kopīgs mērķis dzīvot lab-i/-āk. Es pat nezinu, kā lai to apraksta, bet Somijā daudz labāk ir saglabājusies sociālisma gaišā puse - cilvēku brīvprātīga vēlme ikdienā sadarboties kopēja labuma vārdā. Un tas nāk dabiski, bez piespiedu mehānismiem un regulācijas.

Te prasītos kāds piemērs, bet tā konkrēti pat grūti kaut ko minēt, jo velns ir detaļās un šajā gadījumā sīkumos. Vienu dienu zvana pie durvīm kaimiņš. LV gadījumā mēs tipiski pat neattaisītu durvis vaļā. Šeit attaisu un kaimiņš saka: “Es tagad dodos uz pagrabu miskasti izmest. Man viena brīva roka vēl ir - nevajag kaut ko aiznest?” Es savā latviskajā pazemībā, nemaz nepadomājot uzreiz bliežu “nē” un atvadoties aizcērtu durvis. Tik pēc tam sāku domāt un pārgremot tikko notikušo.

Citu dienu apsēžos kafejnīcā, lai padzertu tēju, gaidot uz tikšanos pēc stundas. Negaidīti kafejnīcas darbinieks man priekšā noliek pīrāga gabaliņu. Mana reakcija - “Es šo nepasūtīju”. Un ja tā padomā - gandrīz vai dusmīga/neapmierināta reakcija. Pretī es saņemu priecīguma un mierīguma pilnu: “Es zinu, bet mēs drīz slēdzamies ciet uz brīvdienām, un mums būs divu dienu brīvdienas - iedomājos, ka jums pie tējas varētu derēt pēcpusdienas pīrāgs uz iestādes rēķina. Lai labs vakars!”

Un šādas sīkumu epizodes ir uz katra stūra, ja vien māki izkāpt no savas latvietības un tās pieņemt. Cilvēki kopīgi rūpējas par bērniem, cilvēki kopīgi organizē iepirkumus, cilvēki kopīgi organizē izklaides u.t.t. Un tam nav nekādas saistības ar politisko vai sociālo sistēmu, vismaz ne mūsdienās.

Nedaudz par dažām niansēm, kas šķir Somiju no Latvijas mūsdienās. Un ar visai lielu pārliecību varu teikt, ka šie aspekti lielā mērā nosaka arī Latvijas sociālekonomisko atpalicību no Somijas (ja neņem vērā kapitāla akumulācijas dažādās starta pozīcijas, kas, protams, ir gana objektīvs faktors).

Pirmkārt, ekonomikas un arī visas sabiedrības attīstības stūrakmens ir produktivitātes izaugsme. Un ir visapkārt esoša apziņa par situācijas nopietnību. Somijas demogrāfiskās problēmas nav tik akūtas kā Latvijā, bet tendence tā ir pati. Somu jaunatne aizbrauc. Un nelīdz ne fakts, ka Somija ir 1.vietā Laimes indeksā, ne fakts, ka tā atzīta par vienu no pasaules ilgtspējīgākajām ekonomikām, ne arī citi “apbalvojumi”.

Apziņa, ka dzīvot varēs labāk vien, ja (visa sabiedrība) strādās efektīvāk, ir iesakņojusies visos līmeņos - ekonomiskās politikas veidotāju rakstītajos plānošanas dokumentos, uzņēmumu attīstības stratēģijās un vīzijās un pat mājsaimniecību un darbaspēka rīcībā.

Otrkārt, demogrāfisko tendenču gaismā redzu, kā tiek izmantots pats galvenais resurss, kas ir pieejams ekonomikā - cilvēks, jeb no ekonomiskās perspektīvas raugoties - cilvēkkapitāls. Latvijā ir zināms jaunības kults - tiek cienītas jaunieša IT zināšanas, programmēšanas prasmes, lieliskā komunikācija, linkedin profils, fancy CV, fakts, ka cilvēks zina gana eksotiskas svešvalodas utt. Kas pēc būtības ir labi, bet… Somijā visam pāri ir cilvēcīgas īpašības, starp kurām viena no nozīmīgākajām ir pieredze. Un ne tik daudz specifiskā profesionālā pieredze, cik dzīves pieredze. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka fiziķis kļūst par ekonomistu vai jurists kļūst par mehāniķi, un otrādi.

Šobrīd pirmo reizi mūžā strādāju vidē, kad man apkārt pārsvarā ir daudz pieredzējušāki cilvēki. Un jāteic, ka tā ir nenovērtējama sajūta, kad zini, ka vari paļauties uz kolēģu zināšanu bagāžu, vēso un viedo prātu. Jā, iespējams, viņam daudzfaktoru regresija neko neizsaka, bet viņš zina kādu, kam izsaka. Jā, viņš, iespējams, nezina, kā Excelī uztaisīt pivot table, bet viņš zina 101 citu veidu, kā sasniegt vajadzīgo rezultātu arī bez šīm prasmēm. Un vismaz tā profesionālā vide, ar ko es saskaros, no Latvijas atšķiras ar organizētību. Nav tās haotiskās skriešanas un darīšanas, bet gan viss tiek darīts saistībā ar iepriekš definētiem mērķiem, strukturēti un saprotami visiem procesā iesaistītajiem.

Treškārt, korupcija. Jeb tās nulles tolerance. Tieši tik vienkārši. Jociņus par kaut kā izkrāpšanu, nozagšanu, uzmešanu šeit vienkārši nesaprot. Nemaz nemēģiniet - nostādīsiet sevi neveiklā stāvoklī. Un tad ir nodokļi. Jā, tie ir augsti. Vēl augstāki tie ir labi pelnošajiem. Beigu beigās vairāk nekā pusi no bruto algas nākas atstāt valstij/pašvaldībai/baznīcai/arodbiedrībai.

Bet kombinācijā ar izciliem publiskajiem pakalpojumiem (sabiedriskais transports, veselība, izglītība utt.) trijstūris „korupcijas intolerance - nodokļi - publiskais pakalpojums” ļoti labi darbojas. Jā, protams, nav jau tā, ka viss ir izcili. Arī veselības sistēmā ir rindas uz publisko pakalpojumu tāpat kā LV, arī izglītības sistēmā ir savas īpatnības (kaut vai augstskolu milzīgie konkursi).

Ceturtkārt, uz attīstību vērsta domāšana un fleksibilitāte. Šobrīd Somija tāpat kā Skandināvijas valstis gatavojas nākamajam lēcienam - IKT revolūcijas sniegto iespēju pilnvērtīgai izmantošanai. Nav noslēpums, ka 5G nav vairs sapņi, bet gan visai tuva realitāte. Un tā klātbūtne jau šobrīd tiek integrēta visur - viedajās mājās, pilsētās, transportā, pakalpojumos un rūpniecībā.

Mana darba priekšrocība ir tāda, ka man sanāk pabraukāt pa lielo rūpniecības uzņēmumu rūpnīcām. Un es redzu to, ka viņi ir gatavi. Vai mēs esam? Nezinu, nav man viennozīmīgas atbildes. Bet Somijā redzu to, cik ļoti ātri tā spēj adaptēties pārmaiņām un jaunām iespējām. Ceru, ka kādreiz arī Latvija spēs, lai arī jāteic, ka ogļu kalni Rīgā un apaļkoksnes kalni ostās joprojām liecina par pretējo.

Piektkārt, un vismaz manā ikdienā šķiet visskaudrākā atšķirība - apziņas līmeņa atšķirība par ar vidi saistītajiem jautājumiem. Jā, Helsinku centrā vēl joprojām ir ogļu stacija. Un tā ir tur, jo īpašnieki ir investējuši tajā un vēlas atgūt savus ieguldījumus. Bet labā ziņa ir tāda, ka nevienam nav ne mazāko šaubu, ka tas nav labi, ka tā tur ir. Un es nešaubos, ka, tiklīdz būs iespēja no ekonomiskā viedokļa, tā būs slēgta.

Meža piesārņotājus te nesastapt. Mežā vecu riepu nebūs. Uz ielām pudeles un maisiņi nemētājas. Vides ekonomika un aprites ekonomika ir ekonomiskās politikas plānotāju ikdiena. Sabiedrība ir labi izglītota par galvenajām lokālajām un arī globālajām vides problēmām. Un šī izglītība kombinācijā ar tradīcijām (desmitgadēm piekopto dzīvesveidu) un īstenoto vides politiku panāk rezultātu - Somija ir īsteni zaļi domājoša valsts.

Pārpublicēts no http://www.miesnieks.com

Novērtē šo rakstu:

105
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...