Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Pietiek jau aprakstīja, kā, virknē ministriju interesējoties par vienu un to pašu, specifisku, taču Latvijas ekonomikai pietiekami būtisku jautājumu – tā sauktās paralēlās nelegālās tirdzniecības ierobežošanu, kas pašlaik tiek apspriesta ES struktūrās – noskaidrojās: Latvijas valdībā un ministrijās arī par Latvijas ekonomikai ļoti būtiskiem jautājumiem valda haoss, valstij izdevīgāku lēmumu pieņemšana netiek saskaņoti apspriesta, un viena ministrija bieži vien pat nenojauš, ko tieši vienā un tajā pašā jautājumā dara otra. Šodien publicējam ilgi tapušo Finanšu ministrijas skaidrojumu par šo tēmu – interesanti, ko jūs no tā spēsiet saprast (mēs, atzīsimies, ļoti maz).
„Pamatojoties uz Jūsu š.g. 7.decembrī Finanšu ministrijā iesniegto jautājumu par Latvijas pozīciju balsojot par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, sniedzam sekojošu informāciju.
1. 2011.gada vidū Padomes Muitas Savienības darba grupā tika uzsākta priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā izskatīšana.
2. No minētā priekšlikuma 1.panta izriet, un to regulāri ir uzsvēruši arī Eiropas Komisijas pārstāvji, ka šis ir procesuālas normas saturošs tiesību akts un tas neietekmē dalībvalstīs un visā ES spēkā esošos intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.
Pašreiz Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nenosaka, ka paralēlā tirdzniecība ir uzskatāma par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. Paredzot, ka šīs regulas priekšlikums attiecas arī uz paralēlo tirdzniecību, netiks radīta situācija, ka līdz ar to paralēlā tirdzniecība Latvijā tiks uzskatīta par pārkāpumu.
3. Apspriežot regulas priekšlikumu Padomes Muitas Savienības darba grupās, Latvija nekad nav paudusi pozīciju, ka tā iestājas pret paralēlās tirdzniecības atzīšanu par sodāmu pārkāpumu. Ņemot vērā regulas priekšlikuma procedurālo būtību, Latvijas paustā nostāja pret regulas priekšlikuma ietvara paplašināšanu nevar tikt interpretēta kā tāda, kas būtu pretrunā vēlmei atzīt paralēlo tirdzniecību par pārkāpumu.
4. Latvijas un arī citu ES dalībvalstu negatīvā nostāja pret regulas priekšlikuma ietvara attiecināšanu uz paralēlo tirdzniecību ir saistīta ar nevēlēšanos procesuālos noteikumos netieši regulēt jautājumu, kas, pirmkārt, būtu izlemjams nacionāli un regulējams citos materiālo tiesību aktos. Stingru nostāju, ka šīs regulas projekta ietvars ir attiecināms arī uz paralēlo tirdzniecību, ir paudusi vienīgi Vācija, jo tā pašreiz paralēlo tirdzniecību uzskata kā sodāmu pārkāpumu.
5. Kas attiecas uz Latvijas pozīcijas aktīvu paušanu, tad neskatoties uz to, vai jautājuma izlemšana ir balstīta uz dalībvalstu vienprātību vai balsu vairākumu, prezidentvalstij ir svarīgi noskaidrot pilnīgi visu dalībvalstu viedokļus. Līdz ar to arī Latvija atsaucās prezidentvalsts aicinājumam izteikt viedokli par katru apspriežamo jautājumu.
6. Jautājums par paralēlo tirdzniecību nav iekļauts Latvijas sākotnējā pozīcijā, tomēr Latvijas izteiktais viedoklis ir ticis saskaņots ar attiecīgajiem šī jautājuma ekspertiem.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
