Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien
Pietiek lasītājs31.08.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Dudū
16.09.2017. 21:05Un kur Latvijā ir tā likumīgā putnu patversme?Rakstā netika minēts.Cilvēks dara labu darbu,bet viņam tik pretīgi uzbrūk.Varbūt viss nav ideāli,bet meitene dara.Varbūt kādas sugas saglabāšanai te nav nozīmes,bet cilvēka kā augstākas garīgas būtnes
pierādījums gan.Aprējējiem,tie putniņi grib dzīvot tieši tāpat kā jūs.Sugas saglabāšanai ķengātāju dzīves neko nedod,kad būsiet slimi steidzīgi iemizinieties.
Nu un
06.09.2017. 14:41Vai Tev lasītāj tik ļoti spiež tas, ka kāds cilvēks nodarbojas ar putnu glābšanu, Tev taču naudu par to neprasa. Ir ļoti daudz dažādu bezjēdzīgu nodarbju, ko veic cilvēki. Dažiem šī šķiet bezjēdzīga, bet savukārt iespējams arī Lasītājs veic dažādas bezjēdzīgas nodarbes savā dzīvē, kuras pašam šķiet nozīmīgas.
Un vēl kas
02.09.2017. 16:23»
Lauķis
Vienmēr jāspēj atbildēt uz jautājumu, vai glābjot un ārstējot savvaļas putnus tiek palīdzēts dabas procesiem, vai taisni otrādi - traucēts...
Katrai NEIZGLĀBTAJAI sudrabkaijai, kā arī visiem citiem "spārnaiņiem" pēc nāves uz kapavietas vajadzētu uzstādīt pieminekli - 3D tehnoloģijās ieskenētu un betonā atlietu (bet varbūt arī Itālijas granītā cirstu)autientisku aizgājēja veidolu. Mazākais pieļaujamais pieminekļa spārnu pletums - 6 metri. Acu vietā - briljanti, rubīni, safīri un smaragdi, no iekšpuses izgaismoti ar rubīdija lāzeriem.
Iesākumam vajadzētu pietikt ar 2000 ha zemes.
Ak jā, neviens taču nevarētu liegt uzstādīt šādus pieminekļus arī vēl dzīvajiem "spārnaiņiem"!
Pārāk dārgi tas viss nevarētu izmaksāt.
Latvijas tēla atpazīstamību pasaulē tas veicinātu neizmērojami. Porziņģis nobālētu, jo par viņu runātu vairs tikai pārdesmit neglābjamu fanātiķu.
P.S. Un lai skatās visi Latvijas nabagi, bāreņi un pensionāri, un saprot - kurš šeit ir galvenais!
xxx
02.09.2017. 13:39Vissviestainākais ir tas, ka tur, pēc pašu lapā ievietotajiem attēliem feisbukā, glābj lielākoties sudrabkaijas un zīriņu, kam jau nu izmiršana nedraud, drīzāk otrādi: tie, ja savairojas par daudz, izspiež no savām dzīvotnēm mazos putniņus.
Lauķis
02.09.2017. 10:48Vienmēr jāspēj atbildēt uz jautājumu, vai glābjot un ārstējot savvaļas putnus tiek palīdzēts dabas procesiem, vai taisni otrādi - traucēts.
Manuprāt, šādi tiek kropļots dabiskās izlases process, kur dabā vājākais vienmēr iet bojā, saglabājas tikai spēcīgākie, kuri tad arī veido savas sugas genofondu.
Ja ar cilvēka iejaukšanos šis genofonds tiek kropļots - suga ilglaicīgā periodā ir apdraudēta. Vai tiešām pārprastas līdzjūtības iespaidā tā būtu jārīkojas?
Ja runa ir par atsevišķiem gadījumiem, iespējams, to varētu pieļaut, bet ierīkojot šādas putnu ''slimnīcas'' - uzskatu tas nav prāta darbs. Bet ko tikai cilvēki nedara, lai apmierinātu savas ambīcijas, pie kam vēl situācijā ja nav kur naudu likt. Nesaprotami kāpēc nevar labāk palīdzēt nelaimē nonākušiem cilvēkiem?
Mr. Big
01.09.2017. 20:46Tā ir tā patversme Jūrmalā, kas svīres ved ar lidmašīnām uz ārzemēm? Tad nav brīnums, ka nepaliek pāri naudas nekam citam.
MAX
31.08.2017. 17:48Kurš izvērtē vai tādā patversmē putnus ārstē, izārstē un atbrīvo, vai moka, spīdzina un vienkārši tur sazāļotus nebrīvē?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
