Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Nelietība

Jānis Miezītis
03.02.2016.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku psihes patoloģijas, jo tā ir psihiatrijas kompetence.

Nelietība kā lieta par sevi dabā nepastāv. Nelietība ir morāles normām neatbilstoša cilvēka vai cilvēku grupas rīcība jeb darbība. Savukārt morāles normas sakņojas cilvēka pasaules uzskatā. Tāpēc, runājot par nelietību, nevar nerunāt par cilvēka pasaules uzskatu.

Atkarībā no pasaules uzskata cilvēkus var iedalīt divās grupās – ideālistos un materiālistos. Ideālisti ir cilvēki, kuri tic Augstākajam saprātam, cilvēka dvēselei un pēcnāves eksistencei. Šī ticība dod jēgu viņu dzīvei un rada veselu virkni no tās atvasinātu ideālu, saskaņā ar kuriem tad šie cilvēki dzīvo, kam kalpo un kam ir gatavi ziedot pat savu dzīvību. Būtībā visa morāle un morāles normas izriet tieši no šī, ideālistiskā pasaules uzskata.

Materiālismam kā pasaules uzskatam nav savu ideālu. Jo, ja atmetam visu to daiļrunību, ar ko materiālisms maskējas, tad pāri paliek tikai drūmā atziņa par nāvi kā nenovēršamu, pilnīgu iznīcību un dzīvi kā kaut kādu nejaušības vai dabas untumu dotu iespēju īslaicīgi baudīt savu eksistenci. Dabīgi, ka no šāda pasaules uzskata nevar atvasināt nekādus ideālus vai izveidot morāles normas. Ja cilvēks ir tikai matērijas pikucis, kurš spēj sevi un apkārtējo pasauli apzināties ar savās iznīcībai nolemtajās smadzenēs notiekošo bioķīmisko reakciju palīdzību, tad viņam nav saistoši nekādi ideāli, ne morāles normas. Viņa apziņā tukša skaņa ir tādiem jēdzieniem kā tauta, Tēvzeme, patriotisms, draudzība, pienākums, gods, uzticība, līdzcietība, mīlestība.... Šie jēdzieni un ideāli viņam liekas kā tādi nereāli pasaku tēli, kuriem daudzi līdzcilvēki nez kādēļ tic. Saprotama lieta, ka šādu ticību katrs īsts materiālists uzskata par lielu muļķību, bet cilvēkus ar ideālistisku pasaules uzskatu - par muļķiem.

Visos laikmetos un gadsimtos cilvēces attīstību ir virzījis ideālisms, kuru cilvēkos uzturējušas dažādas reliģijas un ideālistiskas mācības kopā ar katrā cilvēkā no Dieva (vai dabas) ielikto (jeb iedzimto) morālo vērtību apjausmu, ko mēdz saukt par sirdsapziņu. Savukārt materiālisti visos laikos ir dzīvojuši kā parazīti, savā labā izmantojot ideālisma radītos cilvēces progresa augļus un vairāk vai mazāk ar materiālistiskajiem apsvērumiem nomācot savu sirdsapziņu.

 Jebkuriem parazītiem, lai tie varētu sekmīgi eksistēt, ir jāpiemērojas apkārtējai videi. Arī cilvēkveidīgie parazīti nevar atklāti deklarēt savus ciniskos, savtīgos, antihumānos mērķus un uzskatus. Tādēļ viņi savā lietošanā kā aizsegu un instrumentu savtīgo mērķu sasniegšanai pārņem gan savai materiālistiskajai būtībai svešos ideālus, gan reliģiskas mācības un morāli. Tā rodas viltus patrioti, viltus priesteri un mācītāji, viltus draugi un viltus mīlētāji. Tikko rodas izdevība un piemēroti apstākļi, viņi atmet šo aizsegu un savu materiālistisko mērķu un interešu vārdā nodod jebkurus pašu sludinātos ideālus, pārkāpj jebkurus pašu dotos zvērestus, solījumus un slaidi uzšpļauj visiem saviem pienākumiem pret līdzcilvēkiem, savu tautu un visu pasauli. Tā dzimst nelietība.

Panākt, lai materiālisti pakļaujas morāles normām un likumiem, var tikai piespiedu kārtā. Šim nolūkam katrā valstī ir izveidots represīvais aparāts, kurš rūpējas par likumu un kārtības ievērošanu. Tur, kur kaut kādu dabas katastrofu vai citu iemeslu dēļ šis represīvais aparāts pārstāj darboties, nelietības sit augstu vilni. Visos tādu kataklizmu skartajos rajonos sākas laupīšanas, grautiņi, dedzināšanas, slepkavības, izvarošanas. Un kas to visu dara? Ne jau no kaut kādas tālas planētas atlidojuši briesmoņi, bet tie paši vietējie iedzīvotāji.

Īstenībā jebkuru materiālistu var uzskatīt par potenciālu nelieti, jo viņa apziņā nav tādu ideālu un morāles normu, kuru dēļ viņš būtu gatavs ziedot savas egoistiskās tieksmes, iegribas, baudkāri, varas kāri, labklājību vai dzīvību. Te gan jāpaskaidro, ka ne katrs, kurš sevi uzskata par materiālistu, tāds arī ir. Tāpat kā ne katrs, kurš vārdos apliecina ticību Dievam, ir ideālists. Tikai pēc darbiem, pēc reālas rīcības mēs varam iepazīt sevi un novērtēt citus. Daudzi, kuri vārdos sevi dēvē par tādiem, kas netic ne Dievam, ne velnam, savā rīcībā tomēr ir ideālisti, jo zemapziņā mītošā Dieva dotās sirdsapziņas balss viņos ir spēcīgāka par apziņā iepotēto materiālismu. Un otrādi.

Jau minēju, ka cilvēces progresu un tehnoloģisko attīstību visos laikos ar savu pašaizliedzību ir virzījuši cilvēki – ideālisti, bet materiālisti kā parazīti, bieži vien ar visai nelietīgām metodēm šīs ideālistu radītās vērtības pievākuši sev un izmantojuši savā labā. Jo vairāk kādā valstī un valsts pārvaldē ir ideālistu, jo labāki apstākļi šīs valsts izaugsmei un attīstībai. Jo vairāk varu un ietekmi savās rokās pārņem materiālisti, jo bēdīgākā situācijā nonāk valsts. Domāju, ka zinātnieki pat varētu izskaitļot to procentuālo ideālistu un materiālistu attiecību valstī, ar kuru valsts izaugsme un attīstība apstājas un sākas stagnācija un regress.

Kāpēc sabruka PSRS? Tāpēc, ka šī impērija par savu bija pasludinājusi komunisma ideoloģiju, kas bija izveidota, materiālistisko un ateistisko pasaules uzskatu mākslīgi savienojot ar no ideālisma patapinātiem ideāliem par cilvēku brālību, vienlīdzību, tautu draudzību, gaišo nākotni.... Šāda nedabīga savienība bija nepieciešama valstiskuma un patriotisma uzturēšanai tautā, jo kails materiālisms un ateisms neko vairāk par anarhiju nespētu izveidot. Taču šiem materiālismam mākslīgi pievienotajiem ideāliem materiālismā nav loģiska pamatojuma. (Kāpēc gan man jābūt labam, godīgam, taisnīgam, ja būt sliktam, negodīgam, savtīgam ir izdevīgāk un patīkamāk?) Un arvien vairāk cilvēku, studējot komunisma sludināto mācību, savā apziņā pieņēma materiālismu un ateismu, bet atmeta tam mākslīgi pievienotos tautu draudzības un gaišā nākotnes ideālus. Rezultātā materiālistu procentuālā attiecība pret ideālistiem padomju impērijā sāka iegūt arvien lielāku pārsvaru. Iestājās stagnācija. Parazītu kļuva vairāk par auglīgā darba darītājiem. Bija jāmeklē risinājums.

Un risinājums tika atrasts. PSRS impērija atmeta komunisma idejas un to vietā ieviesa kapitālistiskajai saimniekošanas sistēmai piemērotu, no reliģijas un naudas kulta maisījuma izveidotu ideoloģiju. Taču materiālisms cilvēku apziņā nekur nav pazudis. Tas tikai ir noslēpies zem jaunas maskas. Arī kapitālismā arvien plašāku izplatību visos sabiedrības slāņos ieņem parazītiskais materiālisms un tam atbilstošais patērēšanas kults, bet reliģijai arvien vairāk tiek atvēlēta tikai dekoratīva loma. Valstu iekšpolitikā un ārpolitikā kristīgās vērtības gan tiek pieminētas, bet reāli tās ne tuvu netiek ievērotas. Nelietība uzplaukst visdažādākajos veidos. Meli, divkosība, liekulība, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, reiderisms, negodīga konkurence, savas tautas un Tēvzemes interešu nodevība, dabas resursu vieglprātīga izšķērdēšana un iztirgošana – visas šīs nelietības organiski izriet no materiālistiskā pasaules uzskata un materiālistiskās domāšanas.

Parazītiskajam materiālismam pārņemot valsts struktūras, veidojas situācija, kad valstī nelietība kļūst par neafišētu dzīves normu. Nelietīgi valstsvīri izveido valsts aparātu, kurš atbalsta un slēpj viņu nelietības. Tiek pieņemti nelietīgi likumi, slēgti nelietīgi līgumi, uzstādītas nelietīgas prasības un izvirzīti nelietīgi noteikumi tautai. Ar godīgu darbu vairs nav iespējams tikt pie turības. Izpildot pilnīgi visas valsts birokrātijas izvirzītās nelietīgās prasības un noteikumus, nevar ne normāli saimniekot, ne attīstīt uzņēmējdarbību. Arī bankas tā vietā, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu ražotājiem, piekopj nelietīgu kredītpolitiku un cenšas maksimāli iedzīvoties uz kredītņēmēju rēķina. Uzņēmējiem nākas pielietot dažādas viltības, lai izvairītos no pārmērīgās nodokļu nastas un apietu birokrātiskā aparāta izstrādātos nelietīgos noteikumus un prasības. Plaši izplatās kukuļdošana, koruptīvu saišu veidošanās, shēmošana, dažādas falsifikācijas, blēdības, mahinācijas. Nelietīga sistēma agri vai vēlu, piespiež visus lielākā, vai mazākā mērā sasmērēties un kļūt par neliešiem. Izvirzās un kļūst bagāti nevis čaklākie, godīgākie, gudrākie, bet gan viltīgākie, bezkaunīgākie, nelietīgākie. Nelietība veicina nelietību un rada nepieciešamos apstākļus nelietībai.

Padomājiet un gandrīz katras nelietības pamatā jūs atradīsiet divas lietas – netaisnību un muļķību. Parasti ar nelietīgas rīcības palīdzību kāds grib netaisnīgi iegūt to, kas viņam nemaz nepienākas. Un iegūt viņš to grib, atņemot kādam citam. Cik šāda rīcība ir muļķīga, mēs varam saprast, ja palūkojamies it kā no malas uz sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Tā vietā, lai, savstarpēji draudzējoties un sadarbojoties viens ar otru, mēs baudītu dzīvi uz šīs brīnišķīgās zilās planētas, mēs pieļaujam, ka mūsu nelietība ar bezjēdzīgiem kariem, savstarpējām cīņām, tuvredzīgiem lēmumiem, egoistisku rīcību ne tikai rada mums nevajadzīgas traģēdijas un ciešanas, bet arī grauj un posta to brīnišķīgo pasauli, kurā dzīvojam. Un kādēļ tas viss? Tikai tādēļ, ka katram materiālistam savā „vienreizējā un neatkārtojamā” dzīvē gribas sagrābt pēc iespējas vairāk un dzīvot pēc iespējas lepnāk. Un viņiem nepietiek ar vienkāršu pārticību. Viņiem vajag vairāk un lepnāk par citiem tādiem pašiem grābējiem. Un šajās muļķīgajās sacensībās visi, pat paši nelietīgākie paņēmieni viņiem liekas labi.

Jebkādiem fiziskiem konfliktiem, agresijai un kariem ir materiālistiski mērķi un daba. Ideālisms pēc savas būtības nekad nav agresīvs. Tam vienkārši nav iemesla tādam būt. „Bet kā tad ar tiem ideju un reliģiju izraisītajiem kariem?” jūs jautāsiet. Nosauciet kaut vienu iemeslu, kādēļ, piemēram, kristiešiem būtu jākaro ar musulmaņiem vai otrādi! Tāda iemesla no ideālisma viedokļa nav. Pastāv uzskats, ka reliģija sanaido tautas. Tie ir meli! Īstenībā reliģiskās atšķirības vienkārši tiek izmantotas, lai sanaidotu tautas dažādu materiālistisku mērķu sasniegšanai. Kāds gan naids var būt vienam dievticīgajam pret otru, kurš Dievu pielūdz citādāk? Jebkuram reliģiskam naidam vai fanātismam ir materiālistiska daba. Cīņa starp reliģiskajiem fanātiķiem nav nekas cits, kā tā pati cīņa par materiālistiskajām vērtībām – varu, slavu, ietekmi.

Lai cik pārliecināts savā materiālismā nebūtu cilvēks, tomēr pastrādātās nelietības nonāk konfliktā ar viņa zemapziņā esošo morālo vērtību apjausmu, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Lielākā vai mazākā mērā katrs no viņiem tomēr izjūt šos sirdsapziņas pārmetumus. Zemapziņā viņi saprot, ka nelietība viņus pašus pazemo, padara mazvērtīgākus un nicināmākus par tiem, kas savā rīcībā ir godīgi, taisnīgi un patiesi. Šo savu mazvērtības sajūtu viņi cenšas dažādos veidos kompensēt. Viens no kompensācijas veidiem ir piemeklēt savai nelietībai attaisnojumu. Cits kompensācijas veids ir lepošanās ar nelietīgi panākto vai iegūto pēc principa „mērķis attaisno līdzekļus”. Vēl kā kompensācijas mehānisms var kalpot godīgo cilvēku pazemošana vai arī novilkšana līdz savam līmenim, kaut kādā veidā piespiežot vai pavedinot arī viņus izdarīt kādu nelietību. Apziņa, ka „arī citi ir nelieši, bet es esmu veiklāks un gudrāks nelietis”, ļauj izjust pārākumu un šādi slāpēt savas sirdsapziņas pārmetumus. Visbiežāk gan kārtīgs materiālists izmanto visus šo kompensācijas veidus un paliek pilnībā kurls pret savas sirdsapziņas balsi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...