Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nelietība

Jānis Miezītis
03.02.2016.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku psihes patoloģijas, jo tā ir psihiatrijas kompetence.

Nelietība kā lieta par sevi dabā nepastāv. Nelietība ir morāles normām neatbilstoša cilvēka vai cilvēku grupas rīcība jeb darbība. Savukārt morāles normas sakņojas cilvēka pasaules uzskatā. Tāpēc, runājot par nelietību, nevar nerunāt par cilvēka pasaules uzskatu.

Atkarībā no pasaules uzskata cilvēkus var iedalīt divās grupās – ideālistos un materiālistos. Ideālisti ir cilvēki, kuri tic Augstākajam saprātam, cilvēka dvēselei un pēcnāves eksistencei. Šī ticība dod jēgu viņu dzīvei un rada veselu virkni no tās atvasinātu ideālu, saskaņā ar kuriem tad šie cilvēki dzīvo, kam kalpo un kam ir gatavi ziedot pat savu dzīvību. Būtībā visa morāle un morāles normas izriet tieši no šī, ideālistiskā pasaules uzskata.

Materiālismam kā pasaules uzskatam nav savu ideālu. Jo, ja atmetam visu to daiļrunību, ar ko materiālisms maskējas, tad pāri paliek tikai drūmā atziņa par nāvi kā nenovēršamu, pilnīgu iznīcību un dzīvi kā kaut kādu nejaušības vai dabas untumu dotu iespēju īslaicīgi baudīt savu eksistenci. Dabīgi, ka no šāda pasaules uzskata nevar atvasināt nekādus ideālus vai izveidot morāles normas. Ja cilvēks ir tikai matērijas pikucis, kurš spēj sevi un apkārtējo pasauli apzināties ar savās iznīcībai nolemtajās smadzenēs notiekošo bioķīmisko reakciju palīdzību, tad viņam nav saistoši nekādi ideāli, ne morāles normas. Viņa apziņā tukša skaņa ir tādiem jēdzieniem kā tauta, Tēvzeme, patriotisms, draudzība, pienākums, gods, uzticība, līdzcietība, mīlestība.... Šie jēdzieni un ideāli viņam liekas kā tādi nereāli pasaku tēli, kuriem daudzi līdzcilvēki nez kādēļ tic. Saprotama lieta, ka šādu ticību katrs īsts materiālists uzskata par lielu muļķību, bet cilvēkus ar ideālistisku pasaules uzskatu - par muļķiem.

Visos laikmetos un gadsimtos cilvēces attīstību ir virzījis ideālisms, kuru cilvēkos uzturējušas dažādas reliģijas un ideālistiskas mācības kopā ar katrā cilvēkā no Dieva (vai dabas) ielikto (jeb iedzimto) morālo vērtību apjausmu, ko mēdz saukt par sirdsapziņu. Savukārt materiālisti visos laikos ir dzīvojuši kā parazīti, savā labā izmantojot ideālisma radītos cilvēces progresa augļus un vairāk vai mazāk ar materiālistiskajiem apsvērumiem nomācot savu sirdsapziņu.

 Jebkuriem parazītiem, lai tie varētu sekmīgi eksistēt, ir jāpiemērojas apkārtējai videi. Arī cilvēkveidīgie parazīti nevar atklāti deklarēt savus ciniskos, savtīgos, antihumānos mērķus un uzskatus. Tādēļ viņi savā lietošanā kā aizsegu un instrumentu savtīgo mērķu sasniegšanai pārņem gan savai materiālistiskajai būtībai svešos ideālus, gan reliģiskas mācības un morāli. Tā rodas viltus patrioti, viltus priesteri un mācītāji, viltus draugi un viltus mīlētāji. Tikko rodas izdevība un piemēroti apstākļi, viņi atmet šo aizsegu un savu materiālistisko mērķu un interešu vārdā nodod jebkurus pašu sludinātos ideālus, pārkāpj jebkurus pašu dotos zvērestus, solījumus un slaidi uzšpļauj visiem saviem pienākumiem pret līdzcilvēkiem, savu tautu un visu pasauli. Tā dzimst nelietība.

Panākt, lai materiālisti pakļaujas morāles normām un likumiem, var tikai piespiedu kārtā. Šim nolūkam katrā valstī ir izveidots represīvais aparāts, kurš rūpējas par likumu un kārtības ievērošanu. Tur, kur kaut kādu dabas katastrofu vai citu iemeslu dēļ šis represīvais aparāts pārstāj darboties, nelietības sit augstu vilni. Visos tādu kataklizmu skartajos rajonos sākas laupīšanas, grautiņi, dedzināšanas, slepkavības, izvarošanas. Un kas to visu dara? Ne jau no kaut kādas tālas planētas atlidojuši briesmoņi, bet tie paši vietējie iedzīvotāji.

Īstenībā jebkuru materiālistu var uzskatīt par potenciālu nelieti, jo viņa apziņā nav tādu ideālu un morāles normu, kuru dēļ viņš būtu gatavs ziedot savas egoistiskās tieksmes, iegribas, baudkāri, varas kāri, labklājību vai dzīvību. Te gan jāpaskaidro, ka ne katrs, kurš sevi uzskata par materiālistu, tāds arī ir. Tāpat kā ne katrs, kurš vārdos apliecina ticību Dievam, ir ideālists. Tikai pēc darbiem, pēc reālas rīcības mēs varam iepazīt sevi un novērtēt citus. Daudzi, kuri vārdos sevi dēvē par tādiem, kas netic ne Dievam, ne velnam, savā rīcībā tomēr ir ideālisti, jo zemapziņā mītošā Dieva dotās sirdsapziņas balss viņos ir spēcīgāka par apziņā iepotēto materiālismu. Un otrādi.

Jau minēju, ka cilvēces progresu un tehnoloģisko attīstību visos laikos ar savu pašaizliedzību ir virzījuši cilvēki – ideālisti, bet materiālisti kā parazīti, bieži vien ar visai nelietīgām metodēm šīs ideālistu radītās vērtības pievākuši sev un izmantojuši savā labā. Jo vairāk kādā valstī un valsts pārvaldē ir ideālistu, jo labāki apstākļi šīs valsts izaugsmei un attīstībai. Jo vairāk varu un ietekmi savās rokās pārņem materiālisti, jo bēdīgākā situācijā nonāk valsts. Domāju, ka zinātnieki pat varētu izskaitļot to procentuālo ideālistu un materiālistu attiecību valstī, ar kuru valsts izaugsme un attīstība apstājas un sākas stagnācija un regress.

Kāpēc sabruka PSRS? Tāpēc, ka šī impērija par savu bija pasludinājusi komunisma ideoloģiju, kas bija izveidota, materiālistisko un ateistisko pasaules uzskatu mākslīgi savienojot ar no ideālisma patapinātiem ideāliem par cilvēku brālību, vienlīdzību, tautu draudzību, gaišo nākotni.... Šāda nedabīga savienība bija nepieciešama valstiskuma un patriotisma uzturēšanai tautā, jo kails materiālisms un ateisms neko vairāk par anarhiju nespētu izveidot. Taču šiem materiālismam mākslīgi pievienotajiem ideāliem materiālismā nav loģiska pamatojuma. (Kāpēc gan man jābūt labam, godīgam, taisnīgam, ja būt sliktam, negodīgam, savtīgam ir izdevīgāk un patīkamāk?) Un arvien vairāk cilvēku, studējot komunisma sludināto mācību, savā apziņā pieņēma materiālismu un ateismu, bet atmeta tam mākslīgi pievienotos tautu draudzības un gaišā nākotnes ideālus. Rezultātā materiālistu procentuālā attiecība pret ideālistiem padomju impērijā sāka iegūt arvien lielāku pārsvaru. Iestājās stagnācija. Parazītu kļuva vairāk par auglīgā darba darītājiem. Bija jāmeklē risinājums.

Un risinājums tika atrasts. PSRS impērija atmeta komunisma idejas un to vietā ieviesa kapitālistiskajai saimniekošanas sistēmai piemērotu, no reliģijas un naudas kulta maisījuma izveidotu ideoloģiju. Taču materiālisms cilvēku apziņā nekur nav pazudis. Tas tikai ir noslēpies zem jaunas maskas. Arī kapitālismā arvien plašāku izplatību visos sabiedrības slāņos ieņem parazītiskais materiālisms un tam atbilstošais patērēšanas kults, bet reliģijai arvien vairāk tiek atvēlēta tikai dekoratīva loma. Valstu iekšpolitikā un ārpolitikā kristīgās vērtības gan tiek pieminētas, bet reāli tās ne tuvu netiek ievērotas. Nelietība uzplaukst visdažādākajos veidos. Meli, divkosība, liekulība, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, reiderisms, negodīga konkurence, savas tautas un Tēvzemes interešu nodevība, dabas resursu vieglprātīga izšķērdēšana un iztirgošana – visas šīs nelietības organiski izriet no materiālistiskā pasaules uzskata un materiālistiskās domāšanas.

Parazītiskajam materiālismam pārņemot valsts struktūras, veidojas situācija, kad valstī nelietība kļūst par neafišētu dzīves normu. Nelietīgi valstsvīri izveido valsts aparātu, kurš atbalsta un slēpj viņu nelietības. Tiek pieņemti nelietīgi likumi, slēgti nelietīgi līgumi, uzstādītas nelietīgas prasības un izvirzīti nelietīgi noteikumi tautai. Ar godīgu darbu vairs nav iespējams tikt pie turības. Izpildot pilnīgi visas valsts birokrātijas izvirzītās nelietīgās prasības un noteikumus, nevar ne normāli saimniekot, ne attīstīt uzņēmējdarbību. Arī bankas tā vietā, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu ražotājiem, piekopj nelietīgu kredītpolitiku un cenšas maksimāli iedzīvoties uz kredītņēmēju rēķina. Uzņēmējiem nākas pielietot dažādas viltības, lai izvairītos no pārmērīgās nodokļu nastas un apietu birokrātiskā aparāta izstrādātos nelietīgos noteikumus un prasības. Plaši izplatās kukuļdošana, koruptīvu saišu veidošanās, shēmošana, dažādas falsifikācijas, blēdības, mahinācijas. Nelietīga sistēma agri vai vēlu, piespiež visus lielākā, vai mazākā mērā sasmērēties un kļūt par neliešiem. Izvirzās un kļūst bagāti nevis čaklākie, godīgākie, gudrākie, bet gan viltīgākie, bezkaunīgākie, nelietīgākie. Nelietība veicina nelietību un rada nepieciešamos apstākļus nelietībai.

Padomājiet un gandrīz katras nelietības pamatā jūs atradīsiet divas lietas – netaisnību un muļķību. Parasti ar nelietīgas rīcības palīdzību kāds grib netaisnīgi iegūt to, kas viņam nemaz nepienākas. Un iegūt viņš to grib, atņemot kādam citam. Cik šāda rīcība ir muļķīga, mēs varam saprast, ja palūkojamies it kā no malas uz sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Tā vietā, lai, savstarpēji draudzējoties un sadarbojoties viens ar otru, mēs baudītu dzīvi uz šīs brīnišķīgās zilās planētas, mēs pieļaujam, ka mūsu nelietība ar bezjēdzīgiem kariem, savstarpējām cīņām, tuvredzīgiem lēmumiem, egoistisku rīcību ne tikai rada mums nevajadzīgas traģēdijas un ciešanas, bet arī grauj un posta to brīnišķīgo pasauli, kurā dzīvojam. Un kādēļ tas viss? Tikai tādēļ, ka katram materiālistam savā „vienreizējā un neatkārtojamā” dzīvē gribas sagrābt pēc iespējas vairāk un dzīvot pēc iespējas lepnāk. Un viņiem nepietiek ar vienkāršu pārticību. Viņiem vajag vairāk un lepnāk par citiem tādiem pašiem grābējiem. Un šajās muļķīgajās sacensībās visi, pat paši nelietīgākie paņēmieni viņiem liekas labi.

Jebkādiem fiziskiem konfliktiem, agresijai un kariem ir materiālistiski mērķi un daba. Ideālisms pēc savas būtības nekad nav agresīvs. Tam vienkārši nav iemesla tādam būt. „Bet kā tad ar tiem ideju un reliģiju izraisītajiem kariem?” jūs jautāsiet. Nosauciet kaut vienu iemeslu, kādēļ, piemēram, kristiešiem būtu jākaro ar musulmaņiem vai otrādi! Tāda iemesla no ideālisma viedokļa nav. Pastāv uzskats, ka reliģija sanaido tautas. Tie ir meli! Īstenībā reliģiskās atšķirības vienkārši tiek izmantotas, lai sanaidotu tautas dažādu materiālistisku mērķu sasniegšanai. Kāds gan naids var būt vienam dievticīgajam pret otru, kurš Dievu pielūdz citādāk? Jebkuram reliģiskam naidam vai fanātismam ir materiālistiska daba. Cīņa starp reliģiskajiem fanātiķiem nav nekas cits, kā tā pati cīņa par materiālistiskajām vērtībām – varu, slavu, ietekmi.

Lai cik pārliecināts savā materiālismā nebūtu cilvēks, tomēr pastrādātās nelietības nonāk konfliktā ar viņa zemapziņā esošo morālo vērtību apjausmu, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Lielākā vai mazākā mērā katrs no viņiem tomēr izjūt šos sirdsapziņas pārmetumus. Zemapziņā viņi saprot, ka nelietība viņus pašus pazemo, padara mazvērtīgākus un nicināmākus par tiem, kas savā rīcībā ir godīgi, taisnīgi un patiesi. Šo savu mazvērtības sajūtu viņi cenšas dažādos veidos kompensēt. Viens no kompensācijas veidiem ir piemeklēt savai nelietībai attaisnojumu. Cits kompensācijas veids ir lepošanās ar nelietīgi panākto vai iegūto pēc principa „mērķis attaisno līdzekļus”. Vēl kā kompensācijas mehānisms var kalpot godīgo cilvēku pazemošana vai arī novilkšana līdz savam līmenim, kaut kādā veidā piespiežot vai pavedinot arī viņus izdarīt kādu nelietību. Apziņa, ka „arī citi ir nelieši, bet es esmu veiklāks un gudrāks nelietis”, ļauj izjust pārākumu un šādi slāpēt savas sirdsapziņas pārmetumus. Visbiežāk gan kārtīgs materiālists izmanto visus šo kompensācijas veidus un paliek pilnībā kurls pret savas sirdsapziņas balsi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...