Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd visas pasaules uzmanība ir pievērsta notikumiem Ukrainā, tai skaitā Krievijas militārajai klātbūtnei Krimas pussalā. Taču Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem pēc valdības sēdes 2014.gada 4.martā žurnālistiem sacīja, ka Latvija šogad negrasās palielināt finansējumu aizsardzībai.

Straujuma arī neslēpa: kaut arī līdz 2020.gadam (kad aizsardzības finansējumam jābūt 2% no IKP) laika vairs nav daudz, lielākais aizsardzības finansējuma palielinājums tiek atlikts "pēc iespējas vēlāk", nevis lielākā daļa naudas tiek piešķirta pašlaik. Tas esot tādēļ, ka finansējums nepieciešams arī skolotāju algu palielināšanai, veselības nozares uzlabošanai un pensiju indeksācijai. (Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/499984-latvija_negrasas_palielinat_finansejumu_aizsardzibai)

No premjerministres sacītā nepārprotami var izsecināt, ka valdības prioritātes ir skolotāju algas, veselības nozare un pensiju palielināšana, kas, protams, ir labi. Bet tikai pēc tam valdība saredz nākamo (cerams, ka vismaz ceturto) prioritāti – aizsardzības budžeta palielināšanu.

Kaut aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Ukrainā notiekošais ir skaidrs signāls, ka ir pēdējais brīdis domāt par aizsardzības finansējuma palielināšanu. "Ja Gruzijas krīze mums nebija pietiekama, lai izdarītu nepieciešamos secinājumus, nākamā reize var būt par vēlu. Tāpat Latvija šobrīd neizpilda savas NATO dalībvalsts saistības, un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens jau ir paudis par to bažas. Esošais aizsardzības budžets nespēj nodrošināt Latvijas karavīru profesionālo izaugsmi, aprīkojumu un kaujas spēju attīstību, kas tieši ietekmē viņu drošību starptautiskajās militārajās misijās. Esošā aizsardzības budžeta tendence Latvijas drošībai nav pieņemama.

Drošību tāpat kā medicīnas pakalpojumus vai sociālos labumus patērē visi valsts iedzīvotāji, bet 0,9% no IKP ir mazāk, nekā veltām citām primārajām vajadzībām. Latvija uz vienu iedzīvotāju drošības jomā vidēji tērē trīs reizes mazāk nekā citas dalībvalstis Eiropā. Taču drošība ir ikvienas valsts augstākā prioritāte, bez tās nav iespējama valsts attīstība. To uzskatāmi pierāda notikumi Ukrainā," uzsvēra ministrs (Pieejams: http://nra.lv/latvija/112673-vejonis-ukraina-ir-pedejais-zvans.htm?view=comments#comments).

Pēc tās saucamās, „Maslova vajadzību piramīdas” secināms, ka pašā lejasdaļā jeb piramīdas pamatā ir fizioloģiskās vajadzības, proti, ēdiens, ūdens un miegs. Un tikai pēc tam seko vajadzības pēc drošības un aizsargātības. Citiem vārdiem tikai pēc tam, kad cilvēks ir paēdis, viņš domā par drošību un aizsardzību.

Latvijā sabiedrība necieš badu, un mūsu ģeogrāfiskais izvietojums ar tajā esošo floru un faunu mums neļauj mirt badā. Latvija nav salīdzināma ar Āfrikas valstīm, kurās bads ir problēma.

Līdz ar to cilvēkiem nākamā vajadzība pēc fizioloģiskajām ir vajadzība pēc drošības un aizsargātības, un šis ir tas jautājums, kas sabiedrībai ir jāsaprot un jāveic pasākumi to īstenošanai (nodrošināšanai). Tas sevī ietver ne tikai parādnieku aizsardzību no kreditoriem kredīta neatmaksas gadījumā vai valsts pabalstus personām dažādos palīdzības jautājumos. Fundamentāli tas ir jāsaprot kā valsts aizsardzība pret ārējo ienaidnieku – valsts teritorijas aizsardzība un tās nedalāmības nodrošināšana, kas ir viens no valsts pastāvēšanas pamatelementiem – teritorija.

2012.gada aprīlī 61% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nesaskatīja nepieciešamību palielināt aizsardzības nozares budžetu, par to liecināja pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) raidījumu 900 sekundes veiktā aptauja.

Šī raksta autors nelolo cerības, ka šobrīd sabiedrības vairākums būtu mainījis savas domas. Un arī politiķu rīcība pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām ir prognozējama – tie nepieņems nepopulārus lēmumus, no kuriem viens ir aizsardzības budžeta palielināšana, jo tā būtu „politiskā pašnāvība”. Kaut 975 jeb 18,46% respondentu par 2014. gada budžeta prioritāti, kam jāatvēl papildu finansējums, atzinuši aizsardzību – jaunas tehnikas iegādi, papildu finansējumu NATO u.c. (Pieejams: http://freeonlinesurveys.com/app/showpoll.asp?qid=300945&sid=fryxgug7gotwe4w300945&new=True).

Tāpat, raugoties uz notikumu attīstību Ukrainā, Latvijai, kurai šobrīd nav finansiālu iespēju iegādāties lielā skaitā modernu bruņojumu, būtu jāapsver priekšlikums vismaz par obligātā militārā dienesta atjaunošanu un/vai praktiski realizējamu rezervistu apmācību. Jo rezervisti atšķirībā no rezerves karavīriem (piemēram, obligātajā vai profesionālajā dienestā dienējušie) ir visi vismaz 18 gadus sasnieguši Latvijas pilsoņi, kuri nekad nav dienējuši, taču mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukti aktīvajā dienestā. Un ir skaidrs, ka šo cilvēku iesaukšana mobilizācijas gadījumā radītu problēmas ar viņu sagatavotību, kā rezultātā tiktu tērēts laiks, kas militāra konflikta laikā ir ļoti dārgs. Tāpat būtu jāveic arī periodiska rezerves karavīru apmācība un pārbaude.

Ir jāsaprot, ka valsts teritorija jāaizsargā tieši šīs valsts pilsoņiem, līdz ar to arī viņiem jābūt sagatavotiem (apmācītiem, ekipētiem) veikt šos pilsoņa pienākumus.

Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot likumus par kara klausību. Līdz ar to potenciālie likumi par obligāto militāro dienestu un/vai visu rezervistu obligāto apmācību tiktu pieņemti ar mērķi nodrošināt valsts aizsardzību, un sabiedrības viedoklis par šiem jautājumiem tiktu uzklausīts, taču tam būtu nevis saistošs, bet vien informatīvs raksturs.

Šiem iepriekšminētajiem priekšlikumiem ir nepieciešams finansējums, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ rezerves karavīru un rezervistu iesaukšana uz apmācībām miera laikā netiek praktiski realizēta, taču tas būtu tikai minimums aizsardzības budžeta palielināšanai un tieši valsts pilsoņu sagatavošanai valsts aizsardzības realizēšanai, kas viennozīmīgi prasītu mazāku finansējumu nekā daudzskaitliska moderna bruņojuma iegāde vai regulārās armijas skaitliska palielināšana (šobrīd profesionālajā dienestā dien aptuveni 5000 karavīru).

Šī raksta mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrībā, Saeimā un valdībā par nekavējošu aizsardzības budžeta palielināšanu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...