Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts...” - tā pati Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) komentē ar Aivaru Lembergu noslēgto trasta līgumu, ar kuru viņa Ventspils mēra vietā un par viņa naudu, bet uz sava vārda apņēmās iegādāties Kurzemes radio kapitāldaļas.

Kā jūs varat izskaidrot šī trasta līguma slēgšanu, un kā šī vienošanās ar Aivaru Lembergu ietekmēja Kurzemes radio darbību?

Mana sākotnējā ideja bija veidot reģionālu staciju Latvijas Radio ietvaros, bet, tā kā tam nebija naudas, tādēļ, kad gaišais sapnis atkrita, es sapratu, ka vienīgā izeja ir komerciālas radiostacijas izveide. Pašai man tādas naudas nebija, un bija jāmeklē investori. Latvijas Radio bija prestižs, Ventspils pašvaldībai bija nauda un interese izplatīt savu informāciju, kas ir normāli caur komerciālu radiostaciju. Bija Ventspils ziņas par jaunumiem pilsētā, viņi arī vēlējās, lai būtu vairāk informācija par dažiem uzņēmumu aktualitātēm – par Ventspils naftu, Ventbunkeru.

Viņi noteica saturu?

Nē, viņi vienkārši padeva ziņu. Tur jau ir tas joks, ka Ventspils saturu man vispār nediktēja tajā laikā, varbūt viņi tagad diktē vai vēlāk diktēja, man nediktēja itin neko. Viss tas bija oficiāli noformēts, viņi atnāca ar līgumiem par raidījumu cikliem, par ziņu raidījumiem, nevis tā vienkārši ar lielo čumudānu, no kura tūkstoši pazūd. Tiem laikiem tās bija diezgan nopietnas naudas, piemēram, Ventspils nafta man piešķīra 20 000 latu, Kurzemes piens – 10 000 latu. Liekas lielas naudas, bet radiostacijas tehnika maksāja drausmīgas naudas, frekvences arī bija jāpērk.

Bet, ja mēs paraugāmies šī trasta līguma tekstā, tas ir slēgts starp jums un pilsoni Aivaru Lembergu, nevis Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Viņš mani atbalstīja kā novada korespondenti cerībā, ka tās ziņas par Ventspili aizies Latvijas Radio. Tie bija pilnīgi citi laiki – pār Lemberga galvu nekādi mākoņi pat nebija savilkušies. Mēs bijām pazīstami, jo es ļoti bieži biju Ventspils domē kā novada korespondente. 1988.-89. gads, kad es kļuvu par novadu korespondenti, viņš sāka savu vadītāja karjeru. Visi mani tur pazina un cienīja kā žurnālisti.

Šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis.

Es, protams, devos tajās dienās uz Ventspili, kad viņam bija tikšanās ar žurnālistiem, paklausījāmies, kas tur jauns. Bet viņš nekad nevienu savu viedokli neuzspieda. Bija pat jālūdz, lai viņš man kaut ko nokomentē. Toreiz viņu ne sevišķi interesēja masu informācijas līdzekļi.

Lembergs jums iedeva skaidru naudu?

Man šķiet, tika ieskaitīta šī naudiņa kontā.

Tā tika pārskaitīta no Lemberga konta?

Tā nauda droši vien parādījās pa taisno, bet, goda vārds, es to vairs neatceros. Ziniet, tādiem jautājumiem jau tādos brīžos nepievērš uzmanību, kad tev burtiski deg...

Jūs ar Lembergu vēlāk saskaņojāt Kurzemes Radio pārdošanu un norēķinājāties ar viņu?

Personīgi ar viņu nesaskaņoju, nē. Es neesmu norēķinājusies, jo man vēl joprojām tur ir daļas.

Vai tad tās nav tās daļas, pie kurām jūs tikāt saskaņā ar šo trasta līgumu? Ja jūs neesat norēķinājusies ar Lemberga kungu, tad jau viņš vēl aizvien ir daļu turētājs caur šo trasta līgumu?

Nu... kā to ņem. Viņš varbūt arī tādā veidā var būt tur iekšā. Bet, nē, viņš nav šo daļu turētājs. Nezinu, kā to lai ņem. Pagājis ilgs laiks, es pat nezinu, cik šis līgums ir atbilstošs un ko Lemberga kungs par to domā, un kā viņš to uzskata.

Viņš arī nekad nav prasījis, lai es norēķinos. Ja viņš tā uzskatītu, tad būs jādomā. Man radiostacijā vēl ir 125 daļas, es tās principā varu pārdot un atdot viņam to naudu. Lai gan viņš caur mani nespiež uz radio.

Jums toreiz neradās jautājums, kādēļ Lembergs pats neiet daļā, bet, slēdzot trasta līgumu ar jums, ar jūsu vārdu kļūst par šī medija līdzīpašnieku?

Viņam tas tiešām neinteresēja. Es biju pazīstama, populāra, mīļota žurnāliste. Viņa interesi es toreiz uztvēru kā vēlmi atbalstīt mani, jo man bija ideja, enerģija, uzņēmība, un viņš vienmēr tādus cilvēkus ir vērtējis.

No malas kritiski raugoties, tas izskatās tā, ka Lembergs slēpās aiz jūsu – populāras, autoritatīvas žurnālistes vārda, pats paliekot ēnā, bet faktiski esot konkrētu daļu īpašnieks caur šo trasta līgumu.

Es domāju, ka to tā nevarētu uztvert, jo, ja viņš būtu tā kā slēpies, tā kā gribējis kaut kādā veidā ietekmēt, viņš to arī būtu darījis. Pilnīgi iespējams, ka to varēja noformēt kaut kā savādāk – es nezinu.

Viņš jums pamatoja, kādēļ jāslēdz trasta līgums?

To viņš tā speciāli nepamatoja vai neuzsvēra. Varbūt toreiz bija tāda mode.

Lemberga jurists, kam viņš uzticējās, Gints Laiviņš-Laivenieks toreiz šo dokumentu sagatavoja un man toreiz teica, ka nevajag par šo uztraukties, ka tas ir vairāk tādai kārtībai, jo Aivars Lembergs ir tiešām ļoti pedantisks cilvēks šajā ziņā.

Es tā sapratu, ja cilvēks kādu naudiņu dod, tad viņam ir kaut kāda sava vēlme, kādā veidā viņš to vēlas noformēt. Bet ne vienu reizi neesmu ne kaut kādu viņa spiedienu šai ziņā jutusi, ne kaut kādu regulējumu.

Tagad, kopš esat politikā, Lembergs ir mēģinājis izmantot šīs saites, dot mājienu, ka jūs viņam esat kaut ko parādā?

Nē, absolūti nekas tāds nav bijis. Nē, pilnīgi nekad. Pilnīgi nekas. Viņš pat arī to neizmantoja pašā sākumā, kad es tikko biju aizgājusi politikā, jo es uzreiz pateicu, ka par tām lietām nerunāšu. Mēs nejauši saskrējāmies, kad es tikko biju ievēlēta Saeimā.

Un es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.

Un tie 2250 lati - tas ir nieka šķaudījiens, piliens pie tām visām vajadzībām, kādas ir radiostacijai, ar ko tur neko nevarēja ietekmēt. Lai attīstītu radio, es pati paņēmu 100 000 latu lielu kredītu, ko ieguldīt pamatkapitālā. Ar procentiem summa sasniedza laikam 120 000 latu. Protams, tur bija Lemberga atbalsts, lai es to kredītu vispār saņemtu, kādu vārdu viņš noteikti aizbilda. Vēlāk, lai varētu norēķināties ar banku, es radio pārdevu. Nav jau patīkami, ja uz pleciem stāv tāds milzīgs kredīts. No tā bija jātiek vaļā, vismaz es varēju naktīs mierīgi gulēt.

Bet, ar šās dienas acīm raugoties, zinot visu to, kas šobrīd ir zināms par Lembergu, jums nešķiet, ka jūs, ka Kurzemes radio tika izmantots viņa autoritātes un ietekmes vairošanai?

Ja viņa autoritāte tur būtu parādījusies kaut cik, tad es vēl varētu tā teikt, bet viņš mums ļāva radoši izpausties. Es tiešām nevaru neko sliktu šajā ziņā teikt. Viņiem, es domāju, mans žurnālista darbs patika, likās, ka tas ir korekti darīts. Viņi paši, es domāju, bija iesācēji un pirmklasnieki tajā ziņā – tobrīd sākumā. Nu tur patiešām neviens nevarēja izzīlēt nekādos mākoņos, kas tur tālāk sekos. Man bija svarīgi īstenot savu ideju, un es to arī izdarīju. Neko es neesmu nevienam ne izkrāpusi, ne paņēmusi un neatdevusi, neesmu nekādas melnās naudas nekur apgrozījusi, tas patiešām tā nav noticis – viss ir caurspīdīgs.

Jūs esat saistībā ar šo līgumu saukta uz Ģenerālprokuratūru?

Nē, nē, neesmu ne runājusi, ne mani kāds ir saucis.

Arī Lemberga stipendiātu lietā nē?

Nē, bet es neesmu viņa stipendiāts, nē. Jo ne viņš man kaut ko ir devis uz roku, ne kā.

Jautājums, kā šo trasta līgumu traktē...

Jā, bet es nedomāju, ka tā ir kaut kāda stipendiātu lieta, jo kas tad tā par stipendiju, ja tas ir ieguldīts radiostacijā. Cilvēks man ir iedevis ne jau, lai es kaut ko balsotu vai viņu atbalstītu. Kad paskatāmies, kā no kasītēm ir dotas naudiņas skaidrā naudā, lai cilvēki varētu labāk pieslēpt. Bet šis ir oficiāls dokuments, jo te ir viss redzams. Vai tad par tām naudiņām ir oficiāli dokumenti?

Kādēļ tādā gadījumā šis trasta līgums netika publiskots?

Jā, publiski viņš nav rādīts, jo acīmredzot neuzskatīja, ka tas ir tik svarīgs apstāklis, kas būtu publiski jārāda. Radiostacija bija, nauda tika ieguldīta.

Šis trasta līgums jūs nesavažoja un nelika neredzēt to, kas Ventspilī varbūt notika nepareizi?

Nē, nē. Jo patiešām tas viss tika ļoti cilvēcīgi slēgts, tā bija ļoti cilvēcīga rīcība tobrīd, jo nauda radiostacijai bija vajadzīga. Es godprātīgi darīju savu darbu, un neviens nekompostrēja man smadzenes un neko neatgādināja. Manī arī ir šis nešpetnais kuršu gars – es varu ļoti apskaisties par netaisnību un negodīgumu. Bet tajā laikā es nekādu spiedienu nejutu.

Labi, nebija spiediena, bet jums pašai nebija sajūta, ka esat Lembergam parādā?

Bet viņš tajā laikā bija visu mīlēts un cienīts cilvēks, kurš no gruvešiem cēla augšā savu pilsētu! Man, gandrīz jāsaka, bija lepnums par to, ka tāds cilvēks arī mani atbalsta darbā, ko es godprātīgi arī darīju.

Bet tas bija 1997. gads, kad notika Ventspils naftas privatizācija, par kuru Ģenerālprokuratūra veic izmeklēšanu un kur figurē Lemberga vārds.

Jā, bet tas jau pēc tam atklājās. Tanī brīdī visi jūsmoja, žurnālisti jūsmoja, visa Latvija jūsmoja. Viņš bija ļoti ietekmīga figūra, viņu ļoti cienīja, ar viņu ļoti rēķinājās. Viņu vairākas reizes aicināja jau tolaik kļūt par Ministru prezidentu, bet viņš atteicās. Acīmredzot viņš zināja, kādēļ atsakās, bet ko es varēju zināt, kādēļ viņš atsakās? Ko es varēju zināt toreiz no lietām, kur neviens neko nezināja?

Ziniet, pie tiem galdiem, kur viņi savas privatizācijas plānus kala, mani jau neaicināja. Un, tā kā komerciālajā radiostacijā smagus, analītiskus raidījumus jau negatavo, sevišķi tajā laikā, tur vairāk bija ziņas, informācija. Bet par Ventspili, kur cilvēki pulcējās un kādas savas lietas kala un kādus privatizācijas projektus bīdīja, tur es pie tiem galdiem nesēdēju.

Jūs saista personiskas attiecības?

Nē, nē, nē, absolūti nē. Man nebija nekādu personisku, ciešāku attiecību, mums bija ļoti draudzīgas, normālas attiecības, kādas man bija ar daudziem cilvēkiem.

Jūs esat uz tu?

Jā mēs esam uz tu. Bet es ar ļoti daudziem biju uz tu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...