Nejauši apstiprinās “sabiedriskā” Latvijas Radio finansiālā saikne ar Ventspili
N. Andersons28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdībai izlemjot par valstij nevajadzīgu mazākuma akciju privatizāciju, nejauši atklājies, ka attiecībā uz notikumiem Ventspilī vienveidīgu nostāju ieņēmušais valsts uzņēmums Latvijas Radio visu laiku bijis finansiāli saistīts ar tādiem Ventspils miljonāriem, ar kuru interesēm saskanējuši „sabiedriskā” radio tiražētie viedokļi.
Vēl 1996. gadā Latvijas Radio piedalījās reģionālās radiostacijas Kurzemes Radio dibināšanā, ieguldot pamatkapitālā 1500 latus mantiskā veidā. Par Kurzemes Radio vadītāju kļuva pieredzējusī radiožurnāliste un redaktore Silva Bendrāte, kas dažu gadu laikā spēja padarīt Kurzemes Radio par vienu no populārākajām reģionālajām radiostacijām — savā apraides zonā, kas drīz aizsniedzās līdz pat Jūrmalai, Kurzemes Radio piesaistīja trešdaļu (!) no pārklājuma teritorijā esošās auditorijas. Panākumus garantēja tas, ka šajā radiostacijā — pretstatā dažām citām reģionālajām stacijām — bija augstvērtīgi visi ētera elementi: gan dziesmu izvēle ar uzsvaru uz vietējo mūziku (ieskaitot t.s. “Liepājroku” un Kuldīgas pagrīdi), gan aizrautīgi dīdžeji, gan profesionāls ziņu dienests.
Kad S. Bendrātes darbu kurzemnieki novērtēja, ievēlot viņu Saeimā no Vienotības saraksta, Kurzemes Radio nonāca AS Lauku Avīze (izdod Latvijas Avīzi, Praktisko Latvieti u.c.) kontrolē, kas tolaik pilnībā piederēja Ventbunkeram. Šo uzņēmumu tolaik kontrolēja kopīgi vietējie miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Genādijs Ševcovs, Igors Skoks līdz ar toreizējo “arestētās mantas glabātāju” Rūdolfu Meroni. Drīz vien O. Berķis tika iecelts AS Lauku Avīze padomē, kas viņam deva pastarpinātu ietekmi arī uz Kurzemes Radio, jo Lauku Avīzei 2015. gadā piederēja 93,10% no Kuldīgā bāzētās radiostacijas akcijām.
Vienlaikus visus šos gadus AS Kurzemes Radio akcionāru sarakstā palika arī valsts uzņēmums Latvijas Radio. Situācija nemainījās pēc tam, kad R. Meroni atbrīvojās no pārējiem Ventbunkera līdzīpašniekiem — O. Berķis kļuva arī par AS Lauku Avīze īpašnieku un deklarēto patiesā labuma guvēju, pārdēvējot šo izdevniecību par Latvijas Medijiem, līdz ar to viņš vienlaikus deklarēts kā vienīgais Kurzemes Radio labuma guvējs. Valdes loceklis ir Edgars Čeporjus — ilggadējs O. Berķa menedžeris dažādos tranzītuzņēmumos. Raidstacija pēdējos gados apgrozījusi ap ceturtdaļmiljonu eiro, kas ir diezgan tipisks cipars reģionālajam medijam, un tajā strādā virs desmit darbiniekiem.
Gadu gaitā radiostacijai vairākkārt tika audzēts statūtkapitāls, līdz tas sasniedza 97 793 eiro, ko veido 10 294 akcijas. Tā kā Latvijas Radio savu ieguldījumu nepalielināja, valsts radio uz 2020. gada vidu bija saglabājušās 60 akcijas ar 780 eiro nominālvērtību, kad Ministru kabinets nolēma privatizēt šīs 60 akcijas, jo to palikšana valsts uzņēmuma īpašumā nepilda nekādus valsts institūciju uzdevumus vai funkcijas.
Tā kā Kurzemes Radio ir slēgtā akciju sabiedrība, kam nav pienākuma publiskot precīzu akcionāru sarakstu, savukārt valsts uzņēmums Latvijas Radio nekad nav afišējis savu līdzdalību citas radiostacijas statūtkapitālā, tad tikai no valdības lēmuma sabiedrība droši uzzināja par šāda fakta esamību.
Iepriekšējā pusotrā gadu desmitā Latvijas Radio ir saņēmis regulāru kritiku par to, ka izmantojis katru ieganstu veidot tendenciozus un angažētus sižetus par biznesu un pašvaldības darbu Ventspilī, kas arvien saskan ar Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa un/vai politisko sāncenšu ikreiz aktuālo retoriku un vērsti pret viņiem netīkamo pilsētas mēru. Tagad, izliekot Latvijas Radio piederošās Kurzemes Radio akcijas privatizācijas izsolē, ir piepildījusies un apstiprinājusies informācija par to, ka Latvijas Radio gadiem ilgi bijusi kopīga finansiāla saikne ar konkrētu Ventspils politekonomisko grupējumu, kuram vajadzīgie izteikumi un viedokļi tikuši tiražēti neskaitāmos sižetos, intervijās un raidījumos Latvijas Radio ēterā.
Pagājušonedēļ šī saikne beidzot pārrauta: lai arī izsolē piedalījās tikai viens dalībnieks, tomēr tā atzīta par notikušu. Pircējs solījis 830 eiro, bet tā identitāte tikšot atklāta pēc tam, kad nosolītā summa tiks reāli samaksāta.
Interesanti, ka O. Berķa kontrolētajā Kurzemes Radio gadu gaitā tikpat kā nav skanējuši tīšuprāt tendenciozi ziņu materiāli attiecībā uz vienu vai otru Kurzemes pašvaldību vai politiķi — radiostacija labi jūt auditorijas noskaņojumu, ka vietējos apstākļus pārzinošie klausītāji negrib saņemt sagrozītu saturu. Līdz ar to Ventspils miljonāriem vajadzīgo tendenciozitātes nodrošināšanu uzņēmies “sabiedriskais” radio, kas nav atkarīgs no auditorijas reakcijas un ko nodokļu maksātājiem jāuztur jebkurā gadījumā, grib viņi to vai ne.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
