Iesaki rakstu: 
Līdz ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās Ģenerālprokuratūras nespēju līdz galam izmeklēt tā saukto „Lemberga stipendiātu lietu”, atsevišķi Pietiek avoti ļauj noprast, ka daļa no šīs lietas materiāliem varētu tikt nopludināti, lai „kaut nedaudz” iekustinātu šīs skandalozās lietas virzību. Lemberga stipendiātu lieta tiek izmeklēta kriminālprocesā par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziegumiem jau kopš 2007.gada.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, vairāki bijušie un esošie Ģenerālprokuratūras darbinieki, kuri bijuši un ir saistīti ar Ventspils amatpersonu lietu un arī tā saukto Lemberga stipendiātu lietu, esot neapmierināti ar šīs izmeklēšanas virzību pēdējos gados, kopš Ģenerālprokuratūras vadību pārņēma Kalnmeiers.
Tāpēc netiek izslēgts, ka, lai iekustinātu izmeklēšanas procesu, varētu tikt publiskota daļa no Lemberga stipendiātu lietas materiāliem, tai skaitā virknes amatpersonu un politiķu prokuratūrā sniegto liecību.
Nojaušams, ka atsevišķu ar Lemberga stipendiātu lietu saistīto izmeklētāju neapmierinātību izsaukusi gan pašreizējā situācija valstī, gan aizvien ievērojamā Lemberga netiešā ietekme uz varas procesiem Latvijā, gan fakts, ka stipendiātu lieta līdz tiesai, visticamākais, tā arī nenonākšot un ka vairākas pārbaudes par augstām amatpersonām, tai skaitā tieslietu ministru Gaidi Bērziņu pamazām tikušas noliktas „uz bremzēm.”
Pietiek jau rakstīja, ka Kalnmeiera vadībā Ģenerālprokuratūra, visticamākais, izgāzusi Lemberga stipendiātu lietu un ka izmeklēšana šajā lietā pamazām ir nobremzējusies. Līdz ar to izskan minējumi, ka Kalnmeiers, 2010.gada vasarā pārņemot prokuratūras vadību no Jāņa Maizīša, visticamākais, ir paveicis galveno uzdevumu – „nolikt uz bremzēm” Lemberga stipendiātu lietu.
Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek izmeklēta Ventspils mēra Lemberga vadībā, iespējams, īstenota politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšanu vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gada sākumā, laikā, kad Ģenerālprokuratūru vadīja Maizītis. Lembergs jebkādu savu saistību ar politiķu un partiju kukuļošanu ir noliedzis un savulaik nievājoši izteicies gan par Maizīti, gan viņa vadīto Ģenerālprokuratūru. Par Kalnmeiera darbību Lembergs, kurš gadiem ilgi „stipendiātu” lietu dēvējis par farsu un politisko pasūtījumu, nievājošas piezīmes un vērtējumus nav paudis.
Oficiālu lēmumu par kriminālprocesu, kura ietvaros tiek izmeklēta stipendiātu lieta, prokuratūra vēl pieņēmusi un norādījusi, ka šajā lietā aizvien tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana.
Tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta raisīja aizdomas, ka ar Ventspils mēra gādību, iespējams, Latvijā ilgstoši pirkta politiskā vara un neoficiālus maksājumus no Ventspils melnās kases jeb tā sauktā 5% fonda, iespējams, saņēmušas tādas varas partijas kā Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, demokrātiskā partija Saimnieks, Zaļo un Zemnieku savienību veidojošās Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība. Tāpat, iespējams, arī Einara Repšes veidotā partija Jaunais laiks, kā arī vairākas sīkpartijas.
Turklāt pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta nav vienīgā, kurai pēc Kalnmeiera kļūšanas par ģenerālprokuroru 2010.gada vasarā ieslēgtas bremzes. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ar Kalnmeiera gādību tiesībsargājošās iestādes, tai skaitā KNAB, pielikušas punktu pārbaudei, kas savulaik tikusi uzsākta saistībā ar tieslietu ministra Bērziņa (Visu Latvijai-TB/LNNK) iespējamo piekukuļošanu saistībā ar tā sauktajiem drošības likumu grozījumiem. Šie likuma grozījumi tika veikti ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā, 2007.gada sākumā un izraisīja asu publisku nosodījumu. Pret tiem kategoriski iestājās toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Tolaik Bērziņš tāpat kā pašlaik bija tieslietu ministrs. Tieši saistībā ar tā sauktajiem drošības likuma grozījumiem, kuri medijos tika saistīti ar Lemberga interesēm, tieslietu ministrs Bērziņš politikas kuluāros ieguva iesauku „Lemberga pastnieks.”
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
