Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nemaz nevajag mēģināt izdibināt valsts noslēpumus vai citu klasificētu informāciju un to kādā īpaši slepenā veidā pārsūtīt naidīgu valstu izlūkdienestiem, lai tiktu apsūdzēts spiegošanā: pietiek savākt visdažādāko publiski pieejamo drazu un baumas vai pat to visu vienkārši pārsūtīt, izmantojot tepat Latvijā reģistrētu un attiecīgi vietējiem drošības dienestiem elementāri pieejamu elektronisko pastkastīti, lai tiktu pie kriminālprocesa par spiegošanu un mēnešiem apcietinājumā. Likums pašlaik dod vaļu specdienestu patvaļai šajā jomā, un Valsts drošības dienesta no sabiedrības slēptās Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona spiegošanas krimināllietas materiāli to apliecina.

Draudīgā „neizpaužamo” un „citu” ziņu vākšana

„Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka Jānis Adamsons, personas kods …, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta (turpmāk - FSB) uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu – sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu pieņemšanai.”

Ar šādu pamatojumu Valsts drošības dienesta (VDD) Izmeklēšanas nodaļas inspektoram E. Vīksnem ir bijis pietiekami, lai ne tikai atzītu J. Ādamsonu par aizdomās turēto „noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atbildība par ko noteikta Krimināllikuma 85. panta pirmajā daļā” – tātad faktiski par Krievijas spiegu, bet arī saņemtu pilnīgu atbalstu savam „pieņēmumam” prokuratūrā un no izmeklēšanas tiesneša, iegūtu Saeimas piekrišanu deputāta izdošanai kriminālvajāšanai un panāktu, lai J. Ādamsons jau ilgāk nekā četrus mēnešus atrastos apcietinājumā.

VDD izmeklētāja norādītās Krimināllikuma panta „Spiegošana” pirmās daļas saturs no pirmā acu uzmetiena ir nepārprotams: „Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

Tomēr cilvēkam „no malas” neskaidrs var būt jautājums – kas tieši ir „neizpaužamās ziņas” un vēl jo vairāk kas ir „citas ziņas”, kuras likums aizliedz ne tikai „nelikumīgi nodot ārvalsts izlūkdienestam”, bet arī tās vienkārši „nelikumīgi vākt”. Paradoksāli, bet fakts: kā izrādās, precīzs formulējums „neizpaužamo un citu ziņu nelikumīgai vākšanai”, kuras konstatēšana „pieņēmuma” formā VDD ļauj nacionālās drošības interesēs vērsties pret jebkuru informācijas vācēju, gluži vienkārši nav atrodams ne tikai Krimināllikumā, bet arī citos normatīvajos aktos.

Ulda Krastiņa „Krimināllikuma komentāros” par neizpaužamām ziņām ir minēts vien tas, ka „par neizpaužamām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas nosacījumi. Tās ir ziņas, kas noteiktas Saeimas 1998.gada 29.oktobra Informācijas atklātības likumā”.

Ko tieši tas nozīmē? „Ierobežotas pieejamības informācija (neizpaužamas ziņas) ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šis informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodarot vai varot nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm,” raksta U. Krastiņš. Tas arī ir viss.

Neskaidrības – Valsts drošības dienesta interesēs

Savukārt Valsts drošības dienests, no kura viedokļa par to, kas tieši ir neizpaužamās un „citas ziņas”, ir atkarīga kriminālprocesu sākšana un „nelikumīgo ziņu vācēju” aizturēšana, daļēji arī apcietināšana un apsūdzēšana, nekādu skaidrību šajā jautājumā nevieš, tieši otrādi – rada iespaidu, ka šādi izplūduši, neskaidri formulējumi ir tā interesēs.

 „1) Lūdzu, precīzi formulējiet, kas Jūsu iestādes traktējumā ir "neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam".

2) Lūdzu, miniet, kur tieši normatīvajos aktos vai judikatūrā ir atrodams šāds traktējums.

3) Lūdzu, precīzi formulējiet, kas Jūsu iestādes traktējumā ir "citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam".

4) Lūdzu, miniet, kur tieši normatīvajos aktos vai judikatūrā ir atrodams šāds traktējums.”

Uz visiem šiem jautājumiem Valsts drošības dienests Dienai atbildēt atteicās, norādot vien to, ka, „lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD pašlaik no plašākiem komentāriem saistībā ar minēto kriminālprocesu atturas”. Uz norādi, ka jautājums ir par konkrētu likuma normu traktējumu, ko būtu nepieciešams sniegt sabiedrības interesēs, VDD nereaģēja.

Kāds iemesls šādai klusēšanai un vēlmei saglabāt pašreizējo neskaidro situāciju ar likuma formulējumu traktējumu? Skaidrs ir viens: tieši šī situācija notvertu „īstu” ārvalstu spiegu deficīta apstākļos ir ļāvusi Valsts drošības dienestam kā Krievijas spiegu pasniegt J. Ādamsonu un sākto krimināllietu nodēvēt par „nacionālās drošības interesēm svarīgu kriminālprocesu”.

Ar baumām izpušķota informatīva draza un vispārpieejamas ziņas

Šis nav tikai skaļš apgalvojums vien, - Dienai ir radusies iespēja iepazīties ar daļu no tās informācijas, kuru J. Ādamsons pēdējo gadu laikā no savas inbox.lv elektroniskā pasta adreses ir nosūtījis uz VDD lēmumā minēto elektroniskā pasta adresi (ko varbūt ir, varbūt nav lietojis G. Silonovs) un kuru Valsts drošības dienests pasludinājis par „precīziem izlūkdatiem” politisko lēmumu pieņemšanai „Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām”.

Secinājums ir viennozīmīgs – vismaz lielākā daļa J. Ādamsona pārsūtītās informācijas, uz kuru balstīts VDD „pieņēmums”, ka viņš kā Krievijas spiegs vācis un nodevis „neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam”, patiesībā ir informatīva draza, kas ir publiski pieejama jebkuram interesentam, un baumas, ar kurām piepušķotas vispārzināmas mediju ziņas.

„2021. gada 8. aprīlī plkst. 19:58 J. Ādamsons no savā rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu. 10 no minētajiem failiem satur mērķtiecīgi iegūtas un publiski nepieejamas ziņas par korupciju Ādažu novada būvvaldē, ģenerālprokuroru J. Stukānu, procesiem noziedzīgajā vidē,” pamatojumā tam, ka J. Ādamsons uzskatāms par krievu spiegu, raksta VDD izmeklētājs E. Vīksne.

Kādas tad ir J. Ādamsona nosūtītās „neizpaužamās un citas ziņas”, kas pieminētas šajā uzskaitījumā? Lūk, šādu „neizpaužamo ziņu” viņš nosūtījis saistībā ar LR ģenerālprokuroru Juri Stukānu:

„2021.gada 31.martā tika atrasta informācija par Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jura Stukāna dzīvesbiedru. Zemāk J. Stukāna dzīvesbiedra fotogrāfija un telefona numurs. Diemžēl vārdu atcerēties neizdevās. Zināms tas, ka J. Stukāna dzīvesbiedrs strādā vai strādāja RTU (Rīgas Tehniskā universitāte). Tāpat no vēsturiskiem momentiem ir zināms, ka atpūšoties kopā J. Stukāna dzīvesbiedrs lietoja milzīgos daudzumos alkoholiskus dzērienus un uzvedas izaicinoši - varēja sākt izģērbties publikas priekšā, uzmācas citiem (to viņš darīja neagresīvā formā). Dzīvesbiedra uzvedības dēļ publiskās vietās alkohola reibumā J. Stukāns ar viņu strīdējās un sita.”

Savukārt saistībā ar J. Stukāna uzdevumu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu J. Ādamsons – vai arī nezināmais autors – ir čakli pārrakstījis mediju informāciju un klāt pievienojis šādas „neizpaužamas ziņas”, kas esot iegūtas no „Kontakta”: deputāts piemin savu informācijas avotu, ko, spriežot pēc VDD publiskotās informācijas, dienestam tā arī nav izdevies noskaidrot, iespējams, tāpēc, ka tas, spriežot pēc ziņu satura, varētu būt vienkārši izdomāts:

„J. Stukāna iniciētā pārbaude ir vēl viens apliecinājums tam, ka J. Stukāns piekopjas “politiķu priekšā” un izmanto savas pilnvaras, lai kalpotu politiskām vēlmēm un interesēm. Pēc Kontakta vārdiem pēc būtības visas nepilnības ar vakcīnu iegādi un loģistiku, kā arī vakcīnu portfeļa veidošana ir “ierēdniecības netālredzība”, – kādi sākotnēji politiski lēmumi un lēmumi atbildīgo ministrijas vidū bija pieņemti, tādus izpildīja ierēdņi, kas organizēja vakcīnu iepirkumus (ne soli ne pa labi, ne pa kreisi). Protams, mutiski savai vadībai skaidroja par alternatīvām iespējām, bet vadība arī pildīja tas, kas rakstīts iepriekš pieņemtos dokumentos.”

„Precīzie izlūkdati” par Ādažu novada būvvaldi

Vēl savdabīgākas ir VDD par „neizpaužamām” atzītās ziņas, ko J. Ādamsons ir nosūtījis saistībā ar norisēm Ādažu novada būvvaldē un ko viņam jau atkal ir pienesis nezināmais „Kontakts” (konkrētos amatpersonu vārdus Diena nemin, lai netīšām neizpaustu īpaši slepenas ziņas):

„Tikšanās laikā Kontakts sniedza vispārējo informāciju par iespējamo korupciju un interešu konfliktiem Ādažu novada domes Būvvaldē. Pēc Kontakta vārdiem aptuveni gadu - pusotru Ādažu novada domes Būvvaldi vada bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore U., kuru uz Ādažu novada domi uzaicināja domes priekšsēdētājs S.

Pēc Kontakta vārdiem U., uzsākot darbu Ādažu novada domes Būvvaldē, parādīja sevi kā absolūti nekompetentu vadītāju, kas nepārzina būvniecību reglamentējošo likumdošanu, būvvaldes kompetenci un kas nevar efektīvi vadīt kolektīvu, un kas izvairās no darba (vairāk “dzīvo” pa ministrijas gaiteņiem un pļūt nekā nodarbojas ar tiešiem pienākumiem).

Visu minēto pamanīja Ādažu novada domes Būvvaldes kolektīvs, kurš sāka izmantot U. nekompetenci un “izvairīšanos no darba un kolektīva vadīšanas”, lai “pārveidotu” Būvvaldi par savu “privāto uzņēmumu”.  Daļa no Būvvaldes darbiniekiem izmanto darba vietu un amatu, lai tiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas Ādažu novada administratīvajā teritorijā uzsāk būvniecību, diezgan atklāti piedāvātu uztaisīt projektus, apliecinājumu kārtas, izmaiņu projektus un topogrāfijas un veikt visus nepieciešamus saskaņojumus (izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saskaņot ar sevi, vai kolēģi, kas sēž blakus).

Tā būvniecības dokumentācija, ko izstrādā  Būvvaldes darbinieki “haltūras” ietvaros tiek saskaņota zibenīgi un kontrole par būvniecības procesu faktiski nav. Tā dokumentācija, ko izstrādā projektētāji, kas nestrādā Būvvaldē tiek saskaņota ļoti lēni, vai vispār netiek saskaņota. Tie darbinieki, kas izskata citu projektētāju izstrādātus projektus bieži vien sagatavo papildus projektēšanas nosacījumus, kurus nav iespējams izpildīt, vai izpildīt ļoti sarežģīti un kam nav nekādas praktiskas nozīmes būvniecības procesā (mākslīgi liek šķēršļus, lai iedzīvotājs, vai uzņēmējs, kas veic būvniecību pasūtītu kādu darba apjomu no Būvvaldes darbinieka).

Par visu minēto ļoti labi zina Būvvaldes vadītāja U., bet nepārtrauc “šo privāto biznesu”. Par izpildītiem darbiem Būvvaldes darbinieki no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas gatavoja dokumentāciju un saskaņoja to, ņem skaidro naudu un nekur to neatspoguļo.”

Lai „neizpaužamās ziņas” būtu apjomīgākas, nozīmīgu faila daļu aizņem daļa no Būvniecības likuma, savukārt tās noslēdzas ar šādu „neizpaužamu” secinājumu: „Īstenībā “mākslīgo šķēršļu likšana un dalbajobu ieslēgšana” ļoti piemīt Latvijas ierēdņiem, kas izdot kādus administratīvus aktus. Ļoti izplatīta taktika, lai piespiestu maksāt kukuļus par kāda dokumenta, piemēram, atļaujas, vai saskaņojuma izsniegšanu, bet diemžēl korupciju kontrolējošās iestādes noslogotības dēļ un profesionālo darbinieku trūkuma dēļ nav spējīgi to nokontrolēt un pārtraukt (kā rezultātā “banāns”).”

Saeimas sēdē iegūtās „neizpaužamās” ziņas par KNAB priekšnieka apstiprināšanu

Papildus vispārpieejamai mediju informācijai, kas izpušķota ar baumām un publiski pieejamu datu bāzu ziņām, Valsts drošības dienests par „neizpaužamām un citām ziņām, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam”, ir atzinis vēl savdabīgāku informāciju, ko grūti nodevēt par tikai ierobežotam personu lokam pieejamu.

Par nelikumīgi vāktu informāciju ar VDD izmeklētāja lēmumu atzītas, piemēram, publiski pieejamās ziņas „par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze”.

To tomēr vēl pārspēj VDD izmeklētāja secinājums, ka 2017. gada 17. jūnijā konficenciālas tikšanās laikā J. Ādamsons savai kontaktpersonai nodevis „neizpaužamas” ziņas par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā. Kā minējis VDD izmeklētājs, nozīmīgākais esot tas, ka šīs ziņas J. Adamsonam kļuvušas pieejamas… „2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē. kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā”. Tas, ka vienlaikus šīs ziņas bija pieejamas ikvienam interesentam, VDD nemulsina.

Kad iedarbinās „žurnālistu pantu”?

Kopumā VDD lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu J. Ādamsonam ir minētas 43 „neizpaužamo un citu ziņu” nodošanas epizodes laikā no 2016. gada jūlija līdz 2021. gada maijam (ir gan pieminēts arī 2021. gada oktobris, taču tā acīmredzami ir kļūda).

VDD atsakās sniegt atbildi uz jautājumu, vai visu šo piecu gadu laikā dienests vienkārši nogulēja to, ka J. Ādamsons „regulāri nosūta ziņas Krievijas Federālā drošības dienesta uzdevumā”, vai arī tam ir kāds cits izskaidrojums.

Dienai norāda divi juristi, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas redzēt savus vārdus pieminētus šīs lietas sakarā, tas ar diezgan lielu ticamību nozīmē – ar baumām izpušķotas publiski pieejamas informācijas plūsma no J. Ādamsona kontrolēta jau gadiem, bet tikai tagad kādu VDD iekšēju apsvērumu dēļ nolemts mēģināt to kvalificēt kā spiegošanu.

Ņemot vērā neskaidrības par to, kas īsti ir „neizpaužamās un citas ziņas”, grūti pat iedomāties, cik ir cilvēku, kuru vāktas un pārsūtītas ziņas VDD vajadzības gadījumā var kvalificēt līdzīgi, norāda juristi.

Un arī tas vēl nav viss. Bijušais KNAB darbinieks Aleksandrs Berezins nesen sociālajā tīklā Twitter norādīja uz vēl citu VDD un dienestam „piespēlējošu” prokuratūras pārstāvju iespēju, ko sniedz tā paša Krimināllikuma 85. – „spiegošanas panta” 2. daļa. Tā paredz cietumsodu līdz 20 gadiem arī vienkārši par „valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu”, - nekāda nosūtīšana ārvalstu specdienestiem nemaz nav vajadzīga.

„Jauna prokuratūras prakse: ar spiegošanu tagad sāk saprast arī valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu bez nodoma sadarboties ar ārvalsti. Ja kāds žurnālists publicē valsts noslēpumu, tad viņš ir SPIEGS,” norāda bijušais KNAB darbinieks. Ņemot vērā VDD rīcību saistībā ar J. Ādamsona „neizpaužamajām un citām ziņām”, šāda prognoze šķiet gluži reāla.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

193
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...