Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Neizmantotās iespējas

Pilsēta cilvēkiem
11.09.2016.
Komentāri (4)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir noslēdzies Rīgas galvenās – Brīvības ielas – remonts. Neraugoties uz haotisko satiksmes plānošanu remontdarbu laikā, darbi tomēr noslēgušies veiksmīgi, un brauktuvi nu klāj jauns un līdzens asfalts, savukārt ietves klāj pelēks betona bruģis. To, cik kvalitatīvi būvdarbu haosā veikti darbi, gan varēsim pateikt tikai pēc pirmās ziemas, bet šobrīd, protams, segums ir ļoti patīkams braukšanai. Par brauktuves jauno segumu ar neviltotu lepnuma sajūtu sociālajos tīklos paziņoja arī pats pilsētas domes priekšsēdētājs.

Nevar apstrīdēt, ka jaunais asfalts tik tiešām uzlabos ikdienas pārvietošanos autovadītājiem, sabiedriskā transporta pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem, kas ikdienā pārvietojas pa brauktuvi.

Bet šoreiz ne par viņiem. Stāsts būs par jaunā asfalta ēnas pusi – to, pa kuru staigā gājēji un brauc velosipēdisti, skrituļslidotāji, skeiteri utt. Stāsts būs par Brīvības gatves veloceļu un ietvēm.

Segums

Ietvju asfaltu nomainījis pelēks betona bruģis, par kura labajām un sliktajām īpašībām pastāstīsim citreiz, bet šis bruģis nenoliedzami krietni samazina braukšanas komfortu tādiem ceļu satiksmes dalībniekiem kā skrituļslidotājiem, skeiteriem, skrejriteņotājiem un velosipēdistiem, kas izvēlas pārvietoties pa ietvi. Savukārt veloceļam segums lielākoties mainīts netika, kaut arī uz tā ir liels daudzums plaisu, kas teju ik gadu tiek aizdarītas ar tā saukto piķi.

Iebrauktuves

Lielākā problēma gan ir cita – iebrauktuves. Brīvības gatvē ir ļoti daudz iebrauktuvju, kas ved uz benzīntankiem, autostāvvietām vai gluži vienkārši pagalmiem. Šīs iebrauktuves rada divas problēmas.

1. Liela daļa šo iebrauktuvju radīja pamatīgas neērtības visiem, kas uz riteņiem – personām invalīdu ratos, vecākiem ar bērnu ratiņiem, velosipēdistiem – jo ietve un veloceļš šajā vietā pārtrūka ar uzstādītām betona apmalēm. Šīs betona apmales var salīdzināt ar guļošo policistu uz brauktuves – iedomājieties, kā būtu, ja Brīvības gatvē ik pēc 30-50 metriem būtu guļošais policists. Piemēram, invalīdu ratos teju nepārvaramas ir apmales, augstākas par diviem centimetriem.

2. No satiksmes drošības viedokļa iebrauktuves, kurās var iebraukt, būtiski nesamazinot ātrumu, jo tās izveidotas vienā līmenī ar brauktuvi, kā tās turpinājums, ir bīstamas, jo psiholoģiski liek autovadītājam domāt, ka viņam šeit ir priekšroka kā uz parastas ielas. Bet realitātē priekšroka visos iebraucamajos ceļos ir gājējiem un velosipēdistiem (CSN 65. un 66. punkts). Piedāvājam salīdzināt divus piebraucamos ceļus – vienu uz autostāvvietu, bet otru uz degvielas uzpildes staciju (DUS). Abos priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, bet vienā autovadītājs var iebraukt ar ātrumu pat lielāku par 40 km/h, savukārt pirms otrā piebraucamā ceļa ir jāpiebremzē, jo jāuzbrauc uz nelielas apmales un autovadītājs uzskatāmi redz, ka šobrīd ir ciemiņš, jo nebrauc pa brauktuvi, bet šķērso ietvi un veloceļu. Rietumeiropas pilsētās iebrauktuves šādi veido jau gadu desmitiem.

Šī problēma radīja bažas vairākiem rīdziniekiem, kas satraucās, vai Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), atjaunojot segumu iebrauktuvēs gājējiem un velosipēdistiem, atstās šīs neērtās apmales un bīstamos iebraucamos ceļus vienā līmenī ar brauktuvi. Interesanti, ka RDSD satrauktos rīdziniekus mierināja, ka ietves un veloceļš iebrauktuvēs būs nepārtraukts visā ielas garumā līdz pat Juglai. Diemžēl realitātē tā nenotika.

Jāatzīmē, ka šajās iebrauktuvēs un krustojumos apmales izveidotas kā nu kurā vietā – citur ir “0” līmenī, savukārt citur tās ir 1-3 cm augstumā (piemēram, apmale uz veloceļa un ietves pēc seguma atjaunošanas Brīvības gatvē krustojumā ar Šmerļa ielu: augstums – 3 cm). Par to, kāpēc ir šāda problēma, rakstījām jau jūlijā, bet diemžēl RDSD šo problēmu joprojām ignorē. Jācer, ka RDSD darbiniekiem nekad nenāksies braukt invalīdu ratiņos…

Jāsaka gan, ka nav tā, ka RDSD nebūtu neko darījis. Ir vairākas iebrauktuves, kur agrāk bija pārtraukts veloceļš, bet nu tas ir noasfaltēts nepārtraukts. Par to departamentam jāsaka paldies, bet grūti saprast, kāpēc vietām tas tika izdarīts, bet citās vietās – netika.

Veloceļa posmi

Veloceļš no VEF tilta līdz Juglai visumā ir labi nodalīts no gājējiem, bet bija atsevišķi posmi, kuros tas no gājēju satiksmes bija atdalīts tikai ar baltām līnijām, nevis ar apmalēm. Baltās līnijas gājēji un velosipēdisti parasti neievēro, tādēļ daudz labāks risinājums ir veloceļu no iešanai paredzētās ceļa daļas atdalīt ar apmalēm. Seguma atjaunošanas laikā bija lieliska iespēja šajos posmos kļūdu izlabot, bet to diemžēl izdarīja tikai atsevišķās vietās. Šādi tika palaista garām iespēja sakārtot gājēju un velosipēdistu satiksmi, tādēļ turpmāk šajos kopīgajos posmos turpināsies sava veida haoss – gājēji nevarēs mierīgi staigāt pa ietvi, savukārt velosipēdisti nevarēs braukt pa veloceļu, jo tas viss ir sajaukts vienā lielā putrā.

Pārējais

Iepriekšējās bija būtiskākās lietas, kuras netika sakārtotas, bet netrūkst arī vairākas citas vietas, kurās iespēja veikt uzlabojumus ir palaista garām.

Rīgas domei, ja tā ir nolēmusi atjaunot Rīgas ielas, naudu vajadzētu izlietot gudrāk. Ir muļķīgi atjaunot iepriekšējās kļūdas. Satiksmes departamentam ziemā vajadzētu iziet cauri visam ielas seguma atjaunošanas plānam un piefiksēt vietas, kurās iespējams veikt uzlabojumus un tos arī izplānot. Citādāk no RDSD ir maza jēga – Rīgas dome seguma atjaunošanu varētu pasūtīt un uzticēt pašiem būvuzņēmējiem, jo ir maz ticams, ka būvnieki satiksmi noorganizētu vēl sliktāk, kā to šogad paveica Rīgas domes Satiksmes departaments.

Pārpublicēts no pilsetacilvekiem.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...