Neiburga zem "Grende, atkāpies" aizmirsusi pierakstīt "Žagar, paldies par 4000 latu"
PIETIEK10.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās - kad māksliniece Katrīna Neiburga pirms mēneša uz operas nama 150 gadu jubilejas koncertu ieradās, tērpusies krekliņā ar uzrakstu "Grende, atkāpies", viņa "piemirsusi" uzraksta otru rindiņu. Tai būtu bijis jāskan apmēram šādi - "Žagar, paldies par 4000 latu".
"Pēc pēdējā laika plašu rezonansi guvušajiem notikumiem ap Kultūras ministrijas ierosināto līdzšinējā vadītāja Andreja Žagara gaidāmo atstādināšanu no amata Neiburgas žests guvis plašu atsaucību, un daudzi kultūras dzīves interesenti atzinuši, ka māksliniece uzskatāma par "dienas varoni"," - tā šo 5. septembra notikumu raksturoja, piemēram, portāls Delfi. Savukārt nākamajās dienās Neiburgas piemēram sekoja daudzi arī sabiedrībā zināmi cilvēki.
Taču, kā izrādās, Neiburga, operas pasākumā publiski demonstrējot atbalstu Žagaram un aicinot atkāpties tobrīdējo kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, ir piemirsusi pavēstīt par to, kādus materiālos labumus no Nacionālās operas pati ir saņēmusi, pateicoties tieši tās vadītāja labvēlībai.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, 2012. gada 3. maijā Latvijas Nacionālā opera pieņēmusi lēmumu par līguma slēgšanu iepirkumā "Videoklipa radīšana - operas iestudējumam Lucia di Lammermoor". Saskaņā ar šo lēmumu par šī klipa "piegādātāju" izvēlēta tieši māksliniece Neiburga, kurai tad arī samaksāta līgumcena - 4120 latu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, šis Nacionālās operas iepirkums bijis formāls un faktiski organizēts tikai tāpēc, lai plānoto naudu saņemtu Žagara izvēlētā māksliniece. Par to liecina arī tas, ka šajā iepirkumā nav bijis neviena paša cita kandidāta.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus ne no operas bijušās vadības, ne no pašas Neiburgas. Savukārt no kāda lasītāja Pietiek saņēmis šādu skatījuma izklāstu uz aprakstītajiem faktiem:
"Turīga namīpašniece un Purvīša balvas laureāte par 4000 latiem "aizmirsusi pateikt paldies"?:) Turklāt nav tak nekāds noslēpums, ka viņa strādājusi dažādos operas projektos, un šis nebūt nav vienīgais. LETAs arhīvā, lai, to var atrast. Zinot tirgus cenas, es teiktu, ka tas ir pat zem pašizmaksas. Vismaz mūsu uzņēmums neko tādu par 4000 latiem netaisītu. Un, protams, būtu tikai dīvaini, ja par operas izrādes videonoformējumu jeb scenogrāfijas sastāvdaļu tiktu sludināti reāli konkursi (tāpat kā tas būtu dīvaini jebkura cita radoša darba ietvaros). Par iepirkumu likuma stulbībām gan būtu vispār atsevišķs stāsts."
Neiburgas interneta mājas lapā neiburga.lv minēti vēl vairāki viņas sadarbības projekti ar Nacionālo operu, taču šo projektu izmaksas Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē nav atrodamas.
Foto - Kriša Ēlerta Twitter profils
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
