Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākusi kārtējā anonīmo juristu veiktā analīze par nu jau, šķiet, gandrīz mūžīgo pasažieru vilcienu iepirkumu, - pievienojam arī to mūsu jau iepriekš publiskotajiem dokumentiem.
1) Konkursa Nolikumam pievienotā piegādes un uzturēšana līguma projekta redakcija bija defektīva un nebija piemērota pienācīgai sadarbībai starptautiskā līmenī. Atļaujamies izteikt pieņēmumu, ka, NEGROZOT līguma projekta tekstu, to NEPARAKSTĪTU neviens konkursa pretendents.
Starptautiskā sadarbība prasa līdzsvarotu, izsvērtu un saprātīgu darījuma pušu tiesību un pienākumu sadalījumu, starptautiski pieņemtiem standartiem atbilstošas līguma noteikumu redakcijas, juridiski loģiskus un izpildāmus līguma noteikumus. Nolikumam pievienotais piegādes un uzturēšanas līguma projekts to nenodrošināja.
Piemēram, piegādes un uzturēšanas līguma 5., 10., 13., 14., 36., 38., 39., 40., 49. punkts, IX sadaļa, 56., 57., 66., 70., 78., 79., 82. punkts, XVII sadaļa (uzskaitījums nav izsmeļošs).
2) Piemēram, neviens nevēlas loģiski pamatot, kāpēc vienā konkursa Nolikumā ir apvienoti vilcienu ražošana-iepirkums un apkalpošana, kas ir divas pilnīgi nošķiramas lietas. Tāpat nav skaidrojuma kāpēc ir jābūvē jauns servisa centrs un jauno vilcienu apkope uz 30 gadiem jāatdod vilcienu ražotājam, ja A/S Pasažieru vilciens ir meitas uzņēmums, kas nodarbojas ar vilcienu remontiem un apkopi.
3) Piemēram, piegādes un uzturēšanas līguma projekts negrozāmi paredzēja pienākumu izpildītājam sertificēt vilcienus to izmantošanai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šī prasība nebija samērīga, jo AS Pasažieru vilciens nav nepieciešami vilcieni izmantošanai visā Eiropas Savienībā. Bez tam, šī prasība nav izpildāma, jo sliežu platumi Eiropas Savienībā ir atšķirīgi.
Piegādes un uzturēšanas līguma 38., 39. punkts.
4) Piemēram, piegādes un uzturēšanas līguma projekts negrozāmi paredzēja pienākumu izpildītājam nodot īpašumā remonta centru. Šī prasība nebija izpildāma, jo remonta centrs, kurā izpildītājs veiks vilcienu uzturēšanu, nepieder un nepiederēs piegādātājam. Šī ēka pieder valsts AS Latvijas Dzelzceļš. Tādējādi, izpildītājs nevar nodot AS Pasažieru vilciens īpašumā to, kas izpildītājam nepieder.
Piegādes un uzturēšanas līguma 13., 57. punkts.
5) Piemēram, piegādes un uzturēšanas līguma projekts negrozāmi paredzēja atpirkuma garantiju 30 gadu termiņā. Šāda prasība nebija racionāla un saistībā ar pārējām līguma prasībām nebija izpildāma, jo vairākas starptautiska mēroga kredītiestādes atteicās izsniegt piegādes un uzturēšanas līgumā paredzētās līguma izpildes garantijas, ja šāds noteikums no līguma netiek izslēgts.
Piegādes un uzturēšanas līguma 49., 79. punkts.
6) Piemēram, piegādes un uzturēšanas līguma projekts negrozāmi paredzēja aprēķināt līgumsodus no kopējās iespējamās līguma cenas. Kopējā iespējamā līguma cena varētu sasniegt aptuveni 611 miljonus eiro, kas atspoguļotu līguma vērtību 30 gadu laikā, bet adekvāti neatspoguļo reālo līguma vērtību vilcienu piegādes laikā un reālo līguma vērtību vilcienu uzturēšanas laikā. Līgumsodiem ir jābūt samērīgiem un saprātīgiem.
Piegādes un uzturēšanas līguma 10., 66. punkts.
7) Piemēram, piegādes un uzturēšanas līguma projekts negrozāmi paredzēja pienākumu, līgumam beidzoties, nodot īpašumā AS Pasažieru vilciens intelektuālā īpašuma tiesības, ko izpildītājs lieto līgumā noteikto saistību izpildei. Šī prasība nav saprātīga un nav racionāla, jo neviens izpildītājs vilcienu pircējam nenodos vilcienu ražošanas tehnoloģijas, tādējādi juridiski liedzot tās sev. Šī prasība nav arī izpildāma, jo izpildītājam nepieder patenti uz visām vilcienos esošajām komponentēm un ražošanas procesiem, kas var ietvert materiālu izgatavošanu, detaļu izgatavošanu u.tml.
Piegādes un uzturēšanas līguma 14. punkts.
8) Ņemot vērā piegādes un uzturēšanas līguma projekta defektus, lai nodrošinātu racionāli nepieciešamo līgumisko līdzsvaru starp pasūtītāju un izpildītāju atbilstoši labākajai praksei, piegādes un uzturēšanas līgumā tika veikti grozījumi un precizējumi. Līguma grozījumi un precizējumi neskar tā būtiskās sastāvdaļas, Finanšu ministrijas noteiktās vadlīnijas ,nemaina konkursa uzvarētāja piedāvājumu un prasības, kas noteiktas konkursa tehniskajās specifikācijās.
9) Veicot līguma punktu grozījumus un precizējumus, nekādā veidā nav izmainīts un grozīts pats līguma priekšmets un tā mērķis. Tas ir un paliek nemainīgs - AS Pasažieru vilciens īstenot jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi un uzturēšanu, vienlaicīgi atjaunojot un modernizējot AS Pasažieru vilciens ritošo sastāvu noteiktajā termiņā un apjomā, pilnvērtīgi izmantojot un noteiktā termiņā apgūstot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda piešķirto līdzfinansējumu šī projekta īstenošanai.
10) Veikto līguma precizējumu objektīvo nepieciešamību un lietderību nosaka specifiskā attiecīgās rūpniecības nozares prakse, realizējot šim līguma priekšmetam analoģiskus un līdzvērtīgus iepirkumus Eiropā un citās pasaules valstīs.
11) Ar līguma precizējumiem netiek veikts nodrošināto valsts interešu tiesību aizskārums, un valsts interešu aizsardzība tiek pilnvērtīgi saglabāta.
12) Nodrošinot precizējumu ieviešanu līguma tekstā, radās objektīva nepieciešamība veikt redakcionālus precizējumus citos līguma punktos, kas nodrošinātu vienveidīgu līguma punktu izpratni, un tie savstarpēji nebūtu pretrunīgi, izslēdzot dažādu interpretāciju iespējamību un nevajadzīgu kolīziju rašanos. Šo redakcionālo precizējumu ieviešana citos līguma punktos nemaina sākotnēji paredzēto līguma punktu jēgu un būtību.
13) Izdarīto piegādes un uzturēšanas līguma precizējumu raksturs arī atbilst starptautiskajai praksei, kādu līgumslēdzējas puses piemēro starptautiskos darījumos ar uzņēmumiem, kuru noieta tirgi, ražošanas procesi un sniegtie pakalpojumi ir vairākās valstīs. Piemēram, attiecībā uz piegādes un uzturēšanas līgumā paredzēto atpirkuma garantiju (līguma 49., 79. punkts) - šāda nosacījuma iekļaušana līgumā padara līguma noslēgšanu par neiespējamu, ko konkursa uzvarētājam rakstiski ir apliecinājušas tādas starptautiski atzītas kredītiestādes kā Barclays un BNP Paribas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
