Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es visās pēdējās vēlēšanās esmu balsojis par Nacionālo apvienību un droši vien arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanās rīkošos līdzīgi, taču par vienu cilvēku gan mans balsojums būs citādāks nekā līdz šim, - Robertu Zīli es svītrošu pats un aicinu tā darīt arī ikvienu Nacionālās apvienības vēlētāju, kuram ir svarīgi, lai viņa balss netiktu izmesta miskastē. Kāpēc? Paskaidrošu!

Nacionālā apvienība nav pacentusies no savas interneta lapas izdzēst pirms gada – 2018. gada 21. maijā tapušu ierakstu, kas skan šādi:

„Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (NA) valde izlēmusi 13. Saeimas vēlēšanās par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli.

Roberts Zīle ir gatavs nolikt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, ja pēc 13. Saeimas vēlēšanām Nacionālajai apvienībai uzticēs veidot valdību. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Mēs vienmēr esam ļoti augsti novērtējuši R. Zīles neatsveramo un ilggadējo pieredzi vairākās Latvijas valdībās gan kā finanšu ministram, gan kā īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām un satiksmes ministra amatā, gan kā Eiropas Parlamenta deputātam jau 14 gadu ilgā darbā.

Mūsuprāt, R. Zīle ir viens no kompetentākajiem, pieredzējušākajiem un zinošākajiem Latvijas politiķiem, kura darbs novērtēts kā pašu mājās, tā arī starptautiski. Latvijai ir nepieciešams tāds premjers kā R. Zīle, kurš ir īpaši spēcīgs finanšu un ekonomikas jautājumos, lai veicinātu ekonomisko attīstību, vairojot cilvēku ticību Latvijas valstij.””

Un tagad – tā paša gada 7. decembrī tā paša Roberta Zīles televīzijā teiktā atreferējums:

„Vēlēšanu rezultāts nenosaka, ka valdība jāvada nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda VL-TB/LNNK valdes loceklis, vēlēšanās izvirzītais partijas premjera amata kandidāts Roberts Zīle.

Vaicāts, kam būtu jānotiek, lai politiķis atstātu darbu Eiropas Parlamentā un uzņemtos Latvijas valdības vadību, viņš sacīja, ka tad jābūt citam vēlēšanu rezultātam. Zīle uzskata, ka šīs vēlēšanas gan skaitļos, gan vēlētāju vēstījumā minēto parādījušas viennozīmīgi.

"Es nevaru būt kaut kādas vecās koalīcijas vecā seja, jo es tāds neesmu pēc savas būtības," teica Zīle, piebilstot, ja kāds domā, ka viņš ir kompromisa cilvēks, jo neapvaino citus, tas nenozīmē, ka viņš ir kompromisa cilvēks pēc būtības. Zīle teica, ka neredz iespēju programmatiskos jautājumos darīt 50% vai 60% no tā, ko nekad nebūtu darījis.

Pārvaicāts, vai pat tad, ja Valsts prezidents aicinātu viņu veidot valdību, atbilde būtu šāda, viņš teica: "Protams, ir jārespektē vēlētāju griba." Viņš piebilda, ja valdību nevadīs kāds no jauno partiju līderiem, iespējamais premjers no kādas citas partijas "būs spiests klausīt tām partijām, kas notur viņa valdību".”

Un tagad es skaidri un gaiši pateikšu, ko tas nozīmē. Nacionālajai apvienībai bija reāla iespēja vadīt valdību un īstenot to, ko vēlas tās vēlētāji. Krišjāņa Kariņa vietā bija visas iespējas būt Robertam Zīlem.

Roberts Zīle no iespējas īstenot iespējami daudz no Nacionālās apvienības programmas atteicās personiskās alkatības un gļēvulības dēļ. Starpība starp eiroparlamentārieša un Latvijas Ministru prezidenta algu ir apmēram 3000 eiro mēnesī, - par šo naudu Roberts Zīle tad arī pārdeva savu vēlētāju intereses…

Ja vēlaties arī šoreiz balsot par Nacionālo apvienību, - lūdzu. Taču atcerieties – ja balsosiet par Robertu Zīli, gan jau viņš atkal alkatības un gļēvuma dēļ jūsu balsi izmetīs miskastē vai nolaidīs podā. Tādā vai citādā veidā, bet – droši.

Novērtē šo rakstu:

187
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...