Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.

Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.
Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.
Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.
Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.
Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.
Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?
Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?
Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.
Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.
Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...
Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.
No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.
Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.
Foto: no Photoriga.com arhīva

Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.

Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.

Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.

Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.

Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.

Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?

Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?

Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.

Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.

Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...

Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.

No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.

Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.

Foto: no Photoriga.com arhīva

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...