Neesošais autoserviss un citi Ķekavas mēra "komandas" labie darbi
Pietiek lasītāja22.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu ķekavniece un jau vairākus gadus strādāju Ķekavas novada pašvaldībā. Šobrīd publiskajā telpā izskanēja informācija par Ķekavas novada domes priekšsēdētājā Valta Varika iespējamo noņemšanu, jo par to ir parakstījušies 10 deputātu. Lasot interneta vietnē www.delfi.lv un www.tvnet.lv Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Valta Varika komentārus par viņa atbrīvošanas iemesliem, mani pārņem ļoti divējādas sajūtas, kuras mēģināšu izskaidrot.
Es vairākus gadus strādāju Ķekavas novada pašvaldībā un sava amata dēļ neesmu saistīta ar politiskajiem procesiem, tamdēļ līdzīgi kā jebkurš novada iedzīvotājs paļāvos uz priekšvēlēšanu solījumiem un politiķu godaprātu. Pirms diviem gadiem es balsoju par Vidzemes partijas komandu, kuru vadīja jauns un enerģisks, ka arī daudzsološs Valts Variks.
Iepriekšējais - Roberta Jurķa (Vienotība) vadītais sasaukums bieži tika kritizēts dažādu finansiālu pārkāpumu sakarā un Valta Varika solījumi ievērot labu pārvaldību, nepieļaut varas ļaunprātīgu izmantošanu un personīgo ieinteresētību lēmumu pieņemšanā, ka arī darīt lietas tā, lai nav kauna nedz pašiem, nedz bērniem, deva cerību un uzticēšanos Valta Varika vārdiem, ka izmaiņas sekos un mūsu Ķekavas novads, kas ir viens no bagātākajiem Latvijā, uzplauks un sāks dzīvot citu dzīvi. (Skatīt. http://www.vidzemespartija.lv/wp-content/uploads/2013/05/turies_kekava_2013-isais.pdf)
Pagāja divi gadi, kas atnesa līdzi vairākas izmaiņas Ķekavas novadā un Ķekavas novada pašvaldības darbā, kurus var ilgi apspriest un arī dažādi vērtēt, taču manas vēstules mērķis nav apspriest politiķu pieņemtos lēmumus.
Esmu ļoti vīlusies un jūtos apkrāpta, jo nespēju saprast, kā cilvēks ir spējīgs vienlaicīgi ar skandināšanu par godīgumu, taisnīgumu un varas ļaunprātīgu neizmantošanu apzināti izdarīt lietas, kas kvalificējamas pēc Krimināllikuma pantiem par zādzību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
2015.gada 12.jūnijā Ķekavas novada dome saņēma Korupcijas un apkarošanas biroja vēstuli par Valta Varika prettiesiskajām darbībām. Jāatzīmē, ka Valts Variks šai vēstulei bija piešķīris ierobežotas pieejamības statusu un tikai tagad atklājās šīs vēstules detaļas.
KNAB konstatēja, ka Valts Variks prettiesiski un vienpersoniski palielināja algu sev ļoti labi pazīstamam un tuvam cilvēkam, tas ir Ķekavas novada ambulances direktorei D.Aboltiņai, ka arī kopā ar savu vietnieku Igori Maļinauski (partija Sadarbība) fiktīvi nodarbināja jurista - konsultanta amatā citu deputāti un partijas biedreni Lindu Daņiļēviču, kura divus gadus saņēma atalgojumu EUR 993.16 apmērā, taču uz darbu nav gājusi.
Visi pašvaldības darbinieki katru darba dienu iet pusdienās Lindai Daņiļēvičai piederošajā bārā Bamboleo (SIA Dainese), un, katru dienu viņu tur redzam, man neizprotama tāda bezkaunība pašvaldības naudas līdzekļu piesavināšanā.
2015.gada 03.jūlijā Ķekavas novada pašvaldība saņēma kārtējo KNAB vēstuli, kurā lūgts izsniegt visu iepirkuma dokumentāciju par noslēgto līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu ar zvērināto advokātu un Valta Varika izseno draugu Imantu Muižnieku. Pārbaudot pieprasījumā minēto informāciju, kļuva zināms, ka nekāda iepirkuma procedūra nav veikta, bet ir pieņemts lēmums par informatīvā paziņojuma par noslēgtā līguma publicēšanu.
Skaidrojot situāciju Iepirkumu uzraudzības birojā, tika noskaidrots, ka tāda veida iepirkuma veidu, tas ir publicēt tikai paziņojumu par noslēgto līgumu, ir iespējams tikai neatliekamos apstākļos un jābūt objektīviem iemesliem, kas norāda uz to, ka pasūtītājam nav iespēju organizēt iepirkuma procedūru. Piemēram, tādām situācijām ir pieskaitāmi gadījumi, kad Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams steidzami iegādāties munīciju vai speclīdzekļus neieplānotām darbībām vai ārstiem epidēmijas dēļ jāiegādājas kādas sastāvdaļas no tehnikas utt.
To visu nosaka Publisko iepirkumu likums 8.panta 71.daļa, kurā noteikts, ka pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta septītajā daļā minēto paziņojumu par veicamo iepirkumu, ja tas nav objektīvi iespējams pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā vai ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs.
Nav šaubu, ka tādu neatliekamo apstākļu noslēgt līgumu par juridiskajiem pakalpojumiem nebija un iepirkuma procedūra nav veikta vispār, ko var pārbaudīt jebkurš interesents, ieskatoties pēc publiski pieejamās informācijas www.kekava.lv, ka arī to var secināt, izvērtējot noslēgtā līguma saturu. (skatīt līgumu. http://kekava.lv/uploads/filedir/Iepirkumi/2014/2014_10/ligums_muiznieks.pdf ) Līgums par juridiskajiem pakalpojumiem noslēgts gan 2014.gadā, gan pagarināts 2015.gadā. (iepirkuma numuri: ĶND/2014/10 un ĶNP 2015/10). Katra līguma summa ir EUR 42 000 apmērā. Piemēram, 2014.gada līgums, kas ir pieejams interneta vietnē: http://kekava.lv/uploads/filedir/Iepirkumi/2014/2014_10/ligums_muiznieks.pdf
6.punktā paredzēts par priekšsēdētājam sniegtajām juridiskām konsultācijām katru mēnesi samaksāt konstantu summu EUR 2350 apmērā, un tas ar nosacījumu, ka Ķekavas novada pašvaldībā strādā 7 (septiņi) juristi.
Turklāt konstatēts, ka advokāts Imants Muižnieks ir pārstāvējis Ķekavas novada pašvaldību tikai dažās lietās, bet, cik reizes konsultējis domes priekšsēdētāju Valtu Variku, neviens noskaidrot nevar, jo nekādas atskaites nav, bet nauda maksāta katru mēnesi.
Papildus KNAB pārbauda citas pretlikumības, kas šobrīd kļuva acīmredzamas jebkuram pašvaldības darbiniekam. 2015.gada 20.aprīlī izsludinātā iepirkuma ietvaros Nr. ĶNP 2015/6 (skatīt. http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1685 ) par autoservisa pakalpojumiem Ķekavas novada pašvaldības un to iestāžu autotransportam tika noslēgts līgums ar uzņēmumu SIA Ros Belt.
Iepirkumā piedalījās 8 uzņēmumi, kuri lielākoties atrodas netālu no Ķekavas novada administratīvās teritorijas, jo attālums ar iepirkuma nolikumu tika noteikts kā viens no vērtēšanas kritērijiem (skatīt iepirkuma nolikuma 2.1.punktu, kur noteikts, Pretendentam jānodrošina pakalpojums pēc iespējas tuvāk Ķekavas novada pašvaldības administrācijas ēkai, kas atrodas Gaismas ielā 19 k-9-1, Ķekavā, Ķekavas pag., Ķekavas nov., LV-2123, Latvijā).
Kaut gan Publisko iepirkuma likums nosaka piedāvājumu vērtēšanas kārtību un iepirkumu komisijas tiesības un pienākumus precizēt neskaidrības pretendentu piedāvājumos, iepirkuma komisija pieņēma lēmumu 6 pretendentu piedāvājumus atzīt par nederīgiem (skatīt iepirkumu komisijas lēmumu: http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Iepirkumi/2015_Ilga/lemums_protokols_6.pdf).
Vairāku pretendentu atzīšana par neatbilstošiem ir prettiesiska, jo, norādot attālumu līdz autoservisam, ir loģiski izrietošs secinājums, ka atpakaļceļš ir mērojams tādā pašā attālumā, taču iepirkuma komisija nolēma šos piedāvājumus neskatīt, jo bija norādīts attālums tikai līdz autoservisam, nenorādot atpakaļceļu. Arī citu pretendentu noraidīšanu iepirkuma uzraudzības birojs norādīja par nepieņemamu.
Iepirkuma uzvarējušais pretendents SIA Ros Belt, kuras valdes locekle Zeltīte Roskoša ir arī draugos ar Valtu Variku, iepirkuma dokumentācijā norādīja autoservisa atrašanas vietu Maskavas ielā 450b, Rīga (skatīt. http://pvs.iub.gov.lv/show/402987 ), ko pierāda publiski pieejamā informācija iepirkuma komisijas lēmumā 2.2.punktā, norādot attālumu līdz autoservisam un atpakaļ 35,08 km attālumā (skatīt iepirkumu komisijas lēmumu: http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Iepirkumi/2015_Ilga/lemums_protokols_6.pdf ).
Līgums noslēgts EUR 26 000 apmērā, taču faktiski šajā adresē nav un nekad nav bijis autoserviss (skat. attēlu) un visas mašīnas tiek remontētas Lāčplēša ielā 44/46 esošajā servisā, kas ir apakšuzņēmums pakalpojuma nodrošināšanai, un tas arī ir pretrunā ar iepirkuma nolikumu. To pierāda arī 2015.gada 13.aprīļa Ķekavas novada pašvaldības nodaļu un Administrācijas struktūrvienību daļu vadītāju sapulces protokols, kurā saimnieciskās daļas vadītājs A.Jēkabsons informē par iepirkuma uzvarētāju un to, ka turpmāk pašvaldības transporti remontēsim Lāčplēša ielā 44/46.
Par šo faktu ir ierosināta pārbaudes lieta KNABā, un nav šaubu, ka iepirkuma komisijas lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Turklāt, cik nepamatoti lieli izdevumi radīti, katru reizi sūtot visu pašvaldības transportu uz Rīgas pilsētas centru, atliek tikai minēt. Svarīgi atzīmēt, ka šajā iepirkuma lēmuma pieņemšanā darbojās iepriekš minētā un ar Valta Varika gādību fiktīvi nodarbinātā deputāte Linda Daņiļēviča un citi Valta Varika komandas cilvēki.
Rezumējot iepriekš minēto, mani pārņem liela vilšanās par savā laikā izteikto uzticību domes priekšsēdētājam, bet tajā pašā laikā ir skaidri iemesli priekšsēdētāja Valta Varika nomaiņai, taču, kad es lasu Valta Varika komentārus par viņa iespējamās nomaiņas iemesliem, mani pārņem neizpratne par politiķu godaprātu un divkosīgo dabu, tāpēc ka šie fakti ir zināmi gandrīz visiem pašvaldības darbiniekiem. Ceru, ka par to uzzinās arī daudzi citi.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
