Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Amerikas prezidenta vēlēšanu rīts man sagādāja divkāršu Déjà vu, kā tādā Baha dubultfūgā.

Pirmā tēma uzreiz bija skaidra. No virtuves televizora man aiz muguras vēlās apjukuma, sašutuma, neizpratnes un baiļu vilnis, šoreiz CNN izpildījumā. Aumež augsti izglītotie raidījumu vadītāji, eksperti studijā, sazvanītie un saskaipotie, – visi vienā balsī vēstīja, ka tas nevar būt, kas tomēr ir, ka pasaules gals ir klāt un ka tas ir šausmīgs populisms. Bija noticis tas, ko visi amerikāņu mēdiji vienā balsī bija pasludinājuši par neiespējamu, – Tramps.

Un es atcerējos tieši šādu savu sajūtu pēc Saeimas vēlēšanām 1995. gada rudenī. Es toreiz biju laukos, virtuvē klausījos radio un prātoju: ja reiz visi “eksperti” ir tik vienprātīgi apjukuši, bet es ne pārāk, kāpēc es sēžu laukos? Un tiešām, pēc brīža iezvanījās telefons, un es paunojos prom uz Rīgu. Jauna situācija, jauni darbi. Pēc diviem neveiksmīgiem valdības sastādīšanas mēģinājumiem decembra beigās nāca Šķēles kabinets. Tagad saukts par 1.

Tā arī bija pirmā doma pēc atmiņu gūzmas apvaldīšanas – te nu ir tā atšķirība. Telefons nezvana. Pagājis ceturtdaļgadsimts galu galā. Bet izrādījās, ka analoģija ir pilnīga, tikai “ekspertu” apjukums dziļāks, jo telefons sāka zvanīt pēcpusdienā.

Panesās ultraliberālo ekspertu psiholoģisko atbalstu grupu periods – ak, kā tad tā, jūs tik gudris (gudra), es tik gudrs, un mēs visi tik gudri, un re, kā iznāca. Kā mēs tā aptaisījāmies? Un visam cauri nospiedošā proporcijā tiek locīts populisms, cik tas slikts, ļauns, bīstams, rupjš. Tikai kā nosodījums vai lamuvārds.

Un te nu nāk Déjà vu otrs aplis. Kā visiem pareizajiem komjauniešiem un vēl pareizākajiem partijniekiem bija jāmaina attieksme pret dažiem terminiem Atmodas laikā.

Mans vienīgais īsti nopietnais padoms ir līdzīgs tam, kā ziemeļu tautu vecajie māca sīčus: lai ko jums stāstītu lielie puikas, neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsīnu saldējums. Lai ko jums stāsta lielie puikas, nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Pat, ja jums stāsta, ka tā darīt ir gauži pareizi. Nedariet tā. Neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsīnu saldējums.

Lielu daļu savas dzīves esmu pavadījis situācijā, kad “kolektīvisms” bija ne tikai labais, bet gan vienīgais ētiski akceptējamais. Par “kapitālistisko” un “buržuāziski nacinālistisko” nemaz nerunājot, tie bija nozieguma sastāvi. Ētiski bija tikai “sociālistiski” un “internacionāli”, tikai. “Individuālists” un “nacionālists” bija lamuvārdi, raksturoja nicināmus indivīdus.

Par iemesliem varbūt iznāks parunāt vēlāk, bet mans padoms šobrīd vienkāršs: nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Jo tos, kas lamāja individuālistus un nacionālistus sevišķi nikni, iepriekšminētie neņēma darbā. Kad izrādījās, ka reāli nicināmi ir aklie kolektīvisma un internacionālisma sludinātāji, bet varu plašā nozīmē pārņēma individuālisti un nacionālisti.

Pašreizējais amerikāņu populisms paģēr atdot varu vairākumam. Tiem, kas to bija zaudējuši polikorektumam, genderismam, minoritāšu tiesībām utt. Pie mums čigānu nedrīkst saukt par čigānu, viņš var apvainoties. Tas, ka var apvainoties latvieši, “progresīvo” švoblu neinteresē.

Tas pats Amerikā – minoritātes var apvainoties par to, to un vēl šo. Bet apvainots patiesībā, un tas ir krietnas paaudzes dzīves ilgumā, bija vairākums. Un tas nu vienreiz sasparojās un teica savu vārdu. Tiesa, tikai vienu reizi. Un diezgan trakā formā. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, tāpat kā nezinājām, kā beigsies 88. un 89., un 90., un 91. gads.

Bet pirmais, kas būtu jādara katram saprātīgam cilvēkam, nezinot visus aspektus, prospektus un diskursus, ir neēst dzelteno sniegu aiz jurtas. Nelamāt populistus tādēļ vien, ka jūs nezināt, kas tas īsti ir, bet “lielie puikas”, visādi “ūberliberāļi”, tā dara. Viņi paši, iespējams, drīz ēdīs ne tikai apelsīnu saldējumu vien.

Ja kalns nenāk, kalns var iet… (Sena dziesma jaunās skaņās, divarpus ainās.)

Žanra cienītājiem ļoti patika tā vietiņa nu jau skandalozi slavenajā Trampa preses konferencē, kur viņš reāli bez ceremonijām aplamāja CNN korespondentu un šamo reāli pasūtīja.

Tiem, kas kampaņas tehnoloģiskajai pusei nepievērsa uzmanību, tas varēja šķist kas negaidīts un pat neiespējams: publiskai personai tak nepieciešams masu mediju atbalsts, lai varētu vēstīt tautai savu viedokli, diskutēt ar pretiniekiem un panākt atbalstu savai politikai. Veca gudrība. Situācijas attīstība atsauca atmiņā senu stāstu no manas jaunības, kuram bija negaidīts turpinājums un ko tagad es sauktu par mūsdienu komunikatīvās vides jauno paradigmu.

Un tātad – 1. aina, 1982. gads, dzīvoklis Viļa Lāča ielā.

Draugu kompānija spēlē zoli. No savas istabas iznirst mans brālis Imants, sev ierastā kārtā dreifējam telplaika nepārtrauktībā, un iesaistās mūsu sarunā ar tam laikam īsti asprātīgu frāzi: “Ja kalns nenāk pie Muhameda, tad Muhameds zvana uz rajona komiteju.” Un tas pašā brežņevlaiku stagnācijas košumā! Nosmējāmies no sirds, un liku šo prātulu savā kolekcijā.

2. aina, 1993. gads, iestādes kafejnīca kaut kur Vecrīgā.

Brokastu laiks. Es pie sava galdiņa cenšos pārliecināt klausītājus par kautkonezko un izvelku no krājumiem Imanta Bendika teicienu par Muhamedu, kurš zvana uz raikomu. Tā kā visi atceras raikomus un profkomus, iestājas jautrības mirklis.

Te pie blakus galdiņa sēdošais Zigurds Spunde pagriež pret mums savu vareno korpusu un strupi paziņo: “Tas varbūt tā bija pie jums 2. vidusskolā (piezīmīte: gan mani gudrie brāļi, gan es, pastarītis, esam R2VSK absolventi), pie mums 1. vidusskolā ir tā – ja kalns nenāk pie Muhameda, tad kalns var iet d...t!”

Man tā bija atskurbinoša atziņa, un ilgstoši to traktēju kā galveno atšķirību starp mūsu skolām un to absolventu turpmāko uzvedības modeli. Arī statistika ir ļoti uzkrītoša: pēc neatkarības atjaunošanas valdības vadītāja amatu ir ieņēmušas, ieskaitot aktuālo premjeru, 13 personas. Rīgas skolu absolventi no tiem ir 9, un katrs no savas, izņemot Rīgas 1. vidusskolu, kas mums ir dāvājusi 4 premjerus, tai skaitā vienu, kurš bijis arī pēdējais LPSR MP priekšsēdētājs. Un šai sarakstā 2. vidusskolas nav. Triumfē Zigurda Spundes labojums Imanta Bendika regulai.

3. aina, ASV priekšvēlēšanu kampaņa.

Prezidenta kandidāts Tramps regulāri lieto “1.vidusskolas” attieksmi pret klasiskajiem mēdijiem un galu galā visus izdrāž. Ja kādu nepārliecina mana, iespējams, pushumorīgā statistika par 1. vidusskolas absolventu varbūtīgi neiespējamo skaitu Latvijas valdības vadībā, tad ASV prezidentūra ir faktors, kurā joki mazi.

Tas, ko apbrīnojami cietpaurīgā un pat sadzīviski stulbā kārtā nespēj saprast iepriekšējās ēras “eksperti”, “viedie” un citi pašpasludinātie pravieši, ir tas, ka mediju vara tās iepriekšējā inkarnācijā ir beigusies. Mirusi. Nosprāgusi. Beigta un pagalam.

Gaudulīgā stulbā brēkšana pēc “žurnālistikas kvalitātēm” ir labākā gadījumā nožēlojama, lai neteiktu - debila. Kārtība, kurā medijs – kaut kas tāds, kam ir iespēja nolemt, kura informācija un kādā veidā ir izplatāma “auditorijai” – ir beigusies. Tramps kampaņas laikā pasūtīja pa Zigurda Spundes iezīmēto ceļu virkni “izcilu” mediju, jo tie vairs nav vajadzīgi informācijas izplatīšanai, reāli tie ir pilnīgi lieki. Būtu lieki apgrūtināt lasītājus ar ekrānšāviņiem un klipiem, katrs interesents tādus jau ir redzējis simtiem: TV ekrānā parādās pāris trīs tvitera ierakstu, un tad “viedie” tos komentē. Tas pats solīdu aģentūru un kādreiz ietekmīgu laikrakstu mājas lapās. Pasvītroju, secība ir tieši pretēja pret vēl relatīvi nesenu pagātni, kad no TV sižeta gabaliņš parādās jūķūbē turpmākai apjūsmošanai. Tieši pretēji, auditorija iegūst informāciju pa taisno no avota, šai gadījumā prezidenta kandidāta, un vecie mediji to reproducē, izmisīgi cenšoties to ierāmēt savā redakcionālajā majonēzē.

Manā saprašanā 3. aina vēl turpināsies kādu laiciņu, kamēr jaunā paradigma nostabilizēs jaunu komunikatīvās telpas kārtību. Un es varēšu nomierināties, ka stāsts nav tikai par divām vidusskolām.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...