Nebūtu slikti, ja jaunais VARAM ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm
Pietiek lasītājs27.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nav vienīgais, kurš spējis bez kādiem deklarētiem lielākiem darījumiem salīdzinoši neilgā laikā vismaz oficiāli atbrīvoties no ievērojamiem finanšu līdzekļiem, - kā rāda jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka amatpersonas deklarācijas, viņam 2021. gadā vēl kā Ādažu novada domes priekšsēdētājam ir izdevušies vēl apjomīgāki finanšu brīnumiņi.
Kā rāda M. Sprindžuka amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš beidzis bez jebkādiem deklarējamiem skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumiem. Oficiālie ienākumi domes priekšsēdētājam nav bijuši īpaši lieli – 50 289 eiro Ādažu novada domē, 7200 eiro Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” un vēl nepilni 400 eiro kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Kopā tātad 57 886 eiro gadā jeb 4823 eiro „uz papīra” vidēji mēnesī, ko var diezgan vienkārši arī notērēt. Ar vārdu sakot, nav brīnums, ka nekādi uzkrājumi nav parādījušies.
Toties 2021. gads M. Sprindžukam ir bijis krietni ienesīgāks. Lūk, viņa oficiāli deklarēto ienākumu uzskaitījums: alga Ādažu novada pašvaldībā – 58 944 eiro, alga Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” – 8255 eiro, alga Rīgas plānošanas reģionā – 3089 eiro, ienākumi no saimnieciskās darbības – 334 eiro, plus vēl ienākumi par divu Ādažu zemesgabalu pārdošanu privātpersonām – 38 000 eiro. Kopā tātad sanāk jau daudz pamatīgāka summa – 108 622 eiro.
Taču, tavu brīnumu, arī visu šo naudu, ja ticēt oficiāli deklarētajam, M. Sprindžuks gada laikā spējis notērēt „pa tīro”, un visi viņa deklarētie darījumi ir – motocikla pārdošana par 1000 eiro, zemes iegāde Jūrkalnē par 25 200 eiro un zemes noma par 334 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā M. Sprindžuks spējis notērēt jau vairāk nekā 82 tūkstošus eiro jeb vairāk nekā 6800 eiro mēnesī.
Vai to tiešām ir iespējams tik vienkārši izdarīt, vai arī tomēr tagadējam ministram ir bijuši kādi „piemirsti” deklarējami darījumi? Otrs variants izklausās ticamāk, jo vairāk tāpēc, ka ministra parādsaistības gada laikā, nekādus darījumus neuzrādot, ir samazinājušās par aptuveni 20 tūkstošiem eiro – no 220 700 līdz 200 170 eiro. Ar vārdu sakot, nebūtu slikti, ja jaunais ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
