Iesaki rakstu: 
Par spīti tam, ka Valda Dombrovska valdības laika „pelēkais kardināls” Sandra Bukane nav oficiāli pieņemta darbā jaunās premjeres Laimdotas Straujumas birojā, viņa piedalās Straujumas biroja darba sanāksmēs, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Premjeres pārstāvis šo faktu nenoliedz, apgalvodams, ka tas tā esot tikai uz darbu pārņemšanas laiku.
Pēc tam, kad Pietiek informēja, ka ekspremjera Dombrovska ietekmīgā juridiskā padomniece un ģimenes biznesa partnere Bukane varētu saglabāt ietekmi arī Straujumas valdībā, kļūstot par jaunās premjeres ārštata padomnieci, tika ieslēgta atpakaļgaita, un amats viņai neatradās. Tomēr Bukane pēdējās nedēļās vairākkārt redzēta Ministru kabineta ēkā, tostarp apmeklējot premjeres biroja sanāksmes, un arī otrdienas rīta apspriedē par valdības sēdes dienaskārtību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tas rada iespaidu, ka amats Bukanei netiek piešķirts tikai tādēļ, lai premjerei aiztaupītu publisku skaidrošanos, kamēr de facto vēl nesen par Dombrovska valdības pelēko kardinālu uzskatītā Bukane turpina ietekmēt procesus un saglabāt piekļuvi informācijai. Straujumas preses sekretārs Andis Blinds Pietiek nenoliedza, ka Bukane piedalījusies premjeres biroja sanāksmēs, bet apgalvoja, ka tas esot tikai uz laiku, kamēr tiek pārņemti iepriekšējā valdībā iesāktie darbi: „Tas nav plānots. Bukanei birojā nebūs ne štata, ne ārštata vietas.”
Nepieciešamība Bukanei saglabāt kaut vai ārštata padomnieces amatu tika skaidrota ar aizejošās valdības ieredzētu ekonomisku grupu vēlmi paturēt ietekmi pār procesiem, kas saistīti ar lidsabiedrības airBaltic likteni, bankas Citadele pārdošanu, jauno vilcienu iepirkumu, Lattelecom un LMT iespējamo apvienošanu, dažādiem investīciju strīdiem, kuru iznākumā ieinteresēti ietekmīgi partiju sponsori un citiem. Bukane var atļauties veltīt laiku neatalgotam darbam premjera birojā, jo to kompensē viņas amats Ventspils brīvostas valdē, kur Bukane kā Finanšu ministrijas virzītā pārstāve pērn nopelnījusi vairāk nekā 36 tūkstošus latu.
„Viņa otrdien piedalījās, jo bija konkrēti pārejošie jautājumi, ar kuriem strādāja iepriekšējā valdība,” par Bukanes lomu saka Blinds. Konkrētus jautājumus viņš gan nevarēja nosaukt.
Straujuma ieņēma zemkopības ministres amatu iepriekšējā valdībā un ir informēta par iesāktajiem un pārņemamajiem darbiem, tādēļ nav skaidra Bukanes kā pēctecības nodrošinātājas loma. Straujumas preses sekretārs, kurš arī piedalījās otrdienas sanāksmē pie premjeres, Pietiek stāstīja, ka Bukane neesot īpaši iesaistījusies diskusijās.
Bukane, būdama premjera Dombrovska juridiskā padomniece un uzticības persona, aizejošajā valdībā kontrolēja procesus, kas saistīti ar lieliem saimnieciskiem darījumiem un uzturēja saikni ar Vienotības laikā iecienīto valdības finanšu konsultantu Prudentia, kā arī ietekmīgiem advokātu birojiem, kas vienlaikus apkalpo ietekmīgus partiju sponsorus un pēdējo gadu laikā bez konkursa saņēmuši dāsnus līgumus ar valdības svētību (parasti tas noticis valdības sēdes slēgtajā daļā, informāciju par šiem lēmumiem un līgumu summām noklasificējot).
Pati Bukane iepriekš uz Pietiek jautājumu, vai cer saglabāt amatu arī Straujumas birojā, iepriekš atbildēja: „Nevaru jums atbildēt, bet man nav zināms, ka būtu izlemts par turpmāko biroja sastāvu.” Avoti valdībā Pietiek neoficiāli dalījušies iespaidos, ka situācija ar Bukani izvēršoties neērta – esot sajūta, ka Straujumas tuvējā lokā viņa nav gaidīta, bet, respektējot Dombrovski, ar kuru Bukanei ir īpašas attiecības, jaunā premjere nespējot savu attieksmi atklāti paust.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
