Nebaidieties

Paldies par labi padarītu darbu! Uzskatu, ka ir pamats turpināt uzsākto.

Atbildēt

Šo vajadzēja 01.01.2015. plkst 00:00 nolasīt, nevis siles ruķšu neko neizsakošās pliekanības.

Atbildēt

»

teicu, ka tā tikai negudrs var cerēt: "Situācijas maiņa būs ar tiem, kas dzimst tagad - kas dzimst tiem, kas paši ir dzimuši pēc 1991. gada." Tie sēdēs kokos un būs vēl lielāki ķēmi uz foto, nekā šodien izskatās uz foto.Cūkām var būt tikai cūku liktenis.

Atbildēt

No Stikla kalna: :Lāst
Tieksme nolādēt ir vispārcilvēciskā tieksme. Tā acīmredzot piemīt visām rasēm un visām tautām.
Ķīniešu (Austrumu) kultūrā lielākais lāsts ir novēlējums dzīvot pārejas laikmetā, kad dzīve ir īpaši smaga, haotiska, bez skaidrības par nākotni. Ja kādu grib nolādēt, tad novēl dzīvot pārejas laikmetā.
Nolādēšanas formas var būt dažādas. Cilvēks var nolādēt otru cilvēku, citu tautu vispār.
Taču noteikti ir arī kaut kāds transcendentāls nolādējums. Teiksim, Dieva nolādējums, kad Dievs ir nolādējis ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet pat atsevišķas tautas, kuras ir spiestas eksistēt ar šo transcendentālo nolādējumu.
Latviešu tautas lielākais lāsts ir latviešu necienīgā attieksme pret savas tautas godīgākajiem un gudrākajiem cilvēkiem. Iespējams, Dievs ir šādā formā nolādējis latviešu tautu. Latvieši neciena savus spējīgākos cilvēkus arī pēc viņu nāves, kas citās tautās nav sastopams (vai ir reti sastopams, kaut gan nevienu piemēru nevaru nosaukt). Un tas ir ļoti briesmīgi.
Dieva lāsts ļoti būtiski atsaucās uz latviešu tautas dzīvi. Tā ir dzīve bez gudru, talantīgu, morāli cēlu cilvēku ietekmējošās līdzdalības. Tā rezultātā latviešu dzīves procesus nosaka pelēki un amorāli indivīdi. Tā tas notiek visos kultūras segmentos. Tā ir dzīve, kurā nav vietas pasionāriem cilvēkiem. Tā ir dzīve, kurā nav vietas īstiem zinātniekiem, māksliniekiem, rakstniekiem, inženieriem, politiķiem. Tā ir tautas dzīve, kuras lielākās garīgās kultūras vērtības ir radītas svešās zemēs, uz kurām bija spiesti pārcelties spējīgākie latvieši. Tā ir tautas dzīve, kuras garīgo mantojumu ir vispamatīgāk izpētījuši cittautieši. Tā ir tautas dzīve bez citu tautu cieņas. Necieņa ir totāla, jo pat tik dziļi neciena, ka nolemj latviešus iznīcināt kā nevērtīgu tautu.
Šodien šī dzīve ir sasniegusi kulmināciju, jo padomju laikā valdošie valstiski universiālie standarti veicināja spējīgāko cilvēku attīstību. Spējīgākie cilvēki tika atlasīti, atbalstīti, stimulēti, novērtēti.
Latviešu nevērtīgajai dzīvei ir gan kolektīvs raksturs, gan individuāls raksturs, ietekmējot atsevišķu indivīdu likteni. Talantīgo, gudro, godīgo indivīdu likteni. Un tas ir drūms liktenis. Tas ir latviešu tautas lāsta diktētais liktenis, kad talantīgs, gudrs un godīgs cilvēks netiek atzīts, novērtēts un tiek nepārtraukti vajāts, kas ir sava veida latviešu kolektīvais nosodījums par uzdrīkstēšanos atšķirties no pelēkās masas ar savu talantu, intelektuāli un morāli augsto potenciālu."

Atbildēt

Ne jau tie 700 gadi ir pie vainas, bet tie 50 gadi, kas sekoja vēlāk. Situācijas maiņa būs ar tiem, kas dzimst tagad - kas dzimst tiem, kas paši ir dzimuši pēc 1991. gada.
Bet Lato var uzlabot esošo situāciju, rakstot aizraujošus rakstiņus par to, kā labāk būtu rīkoties dažādās situācijās, piemēram, kas jāsaka, ja daži piedāvā ielikt mutē vates puļķi.

Atbildēt

No Stikla kalna: ""Perestroika"
2010.gadā intervijā žurnālam „Forbs” Burbulis skaidroja, ka jau 1989.-90.gadā bija nolemts uzmanību veltīt tikai Krievijas Federācijas attīstībai.
Klubs „Perestroika” (Gaidars, Čubaiss u.c.) tika izveidots 1987.gadā.
„Perestroikas” masu ideālisms tagad tiek saukts par „masu idiotismu”.
1988.gadā junijā Ķelnē tika parakstīta vienošanās par VDR pievienošanu VFR. Par to no Rietumiem PSRS saņēma dāvanu – 350 miljardus dolāru.
1989.gadā PSRS atļava veidot politiskās partijas.
No 1989.gada 1.jūlija drīkstēja izbraukt uz ārzemēm.
PSRS sāka gatavoties reformām jau 1982.gadā, kad ģenerālsekretārs bija Andropovs.
1985.gada martā ģenerālsekretārs kļuva Gorbačovs. 1985.gada PSKP CK aprīļa Plēnums ir sākums „paātrināšanai”. Savukārt PSKP CK 1987.gada janvāra Plēnums ir sākums „perestroikai”.
PSRS degradācija sākās 70.gadu vidū ekonomikā, morālajā ziņā, jo partijas vadībā nonāca morāli vāji cilvēki, kuriem interesēja tikai sava personīgā labklājība.
ASV interesē tikai viena lieta – lai Krievija būtu vāja valsts. ASV neinteresē, kāda ir Krievijas politiskā iekārta. Tas nav svarīgi, vai ir monarhija, kapitālisms, sociālisms. Galvenais, lai Krievija būtu vāja valsts un nespētu pretoties ASV hegemonijai. ASV ieskatā pasaule ir liels biznesa projekts. Biznesā ir ekonomika un ideoloģija. Biznesā konkurents nav vajadzīgs. Krievijas novājināšana („apgraizīšana”) ļoti veiksmīgi notika 1991.gadā."

Atbildēt

No stikla kalna: "Progress
Attieksmē pret progresu ir sastopami divi varianti: 1) „progresisti”; pozitīvisti, kuri tic, ka progress ir vēstures likums; 2) „antiprogresisti”; noliedz vēsturisko likumu pastāvēšanu; K.Poppers, fon Hajeks.
„Progresisti” progresa argumentācijā saka, ka cilvēku misija ir progresa radīšana – patiesības, skaistā un labā bezgalīga radīšana, krāšana un pilveidošana. Cilvēks tādējādi ir augstākā radība, Dieva dēls.
„Antiprogresistu” argumentācijā skan tas, ka vēstures gaitu nosaka nejaušības un neprognozējamība cilvēcisko zināšanu iegūšanā, bez kā nav iespējams progress; nav iespējami teorētiski priekšstati par vēsturi, balstoties uz vēsturisko likumsakarību apkopojumu. Tāds apkopojums ir iespējams, taču tam nevar ticēt – nevar uz to paļauties turpmākajā dzīvē, kurā atkal kaut kas notiks nejauši, negaidīti, neprognozēti u.tml.
Runājot par progresu, iespējams ir lokālais aktīvisms, balstoties uz tekošo politisko, ekonomisko, sociālo notikumu kritisku interpretāciju. Jo sarežģītāka ir sistēma/kārtība, pēc kuras tiecamies, jo vairāk ir jāpaļaujās uz stihiskiem spēkiem.
Neticība cilvēces progresam pašlaik ir totāla – valda atsacīšanās no domas par nākotni. Valda neticība nākotnei. Bet, ja nav domas par nākotni, tad cilvēks sabrūk, degradējās, pārvēršās par lopu/postcilvēku; šodien pietrūkst pozitīva orientācija, kas varētu atklāt mums kādu jaunu perspektīvu."

Atbildēt

»

Un pāri visam - nebaidieties (nelūdziet, neticiet)!
(Не верь, не бойся, не проси)!
- Var arī bez Gulag zeku teicieniem šogad iztikt - galu galā arī komunists, Tautas dzejnieks Ojārs Vācietis labāk par grūtupiešiem savu tautu un tās vēstures piedzīvojumus zināja:
"Viens zābakus māk šūt, cits uzart līdumu,/
bet nespēj paredzēt ne grimumu, ne plaukumu, /
un tāpēc kādā agrā rīta svīdumā /
tos visus nošauj tirgus laukumā."

Atbildēt

Var diskutēt, vai ir vai nav labs cilvēks pats šī raksta autors. Bet šis ir viens no tiem retajiem (iespējams, tāpēc, ka - neapmaksātajiem) viņa rakstiem, kuros "graudus saknābāsiet vairāk nekā pelavas".

Atbildēt