Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Valdis Kalnozols, Saeimas deputāts
16.03.2017.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs varam gļēvi gaidīt, kad pēdējais Latvijas iedzīvotājs izslēgs gaismu Rīgas lidostā. Tikai pēc tam neuzdrošinies pārmest, “riet” uz tiem, kas centās kaut ko darīt šīs valsts labā. Ejam uz mērķi - Latvijas labklājību!

Nodokļu nauda ir valsts asinsrite, un, par to pienācīgi nerūpējoties, veidojas trombi un valsts slimo, tā, kā tas ir pašlaik. Latvijā cilvēki dzīvos labāk, ja attīstīsies tās tautsaimniecība. Valdības plānotajām nodokļu reformām ir jāveicina tautsaimniecības izaugsme.

Latvijas iedzīvotāji, neesiet gļēvuļi, kas skatās no malas, visu kritizējot! Atrotiet piedurknes – iesaistieties kopīgā darbā Latvijas labklājībai! Piedalieties diskusijā, kādas nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai padarītu mūsu valsti turīgāku un laimīgāku, lai nepiespiestu šeit vēl palikušos tautiešus aizbraukt no Latvijas un iedzītu vēl dziļāk zemē šeit strādājošos uzņēmējus – entuziastus!

Ierosinu mūsu priekšlikumus, kā jārīkojas, lai šeit dzīvojošajiem radītu sajūtu, ka Latvija beidzot kļūst par valsti, kurā ir vērts atgriezties, dzīvot, strādāt un radīt nākamās paaudzes, un, protams, gaidām Jūsu idejas un priekšlikumus.

Pašvaldībām ir jābūt patiesi ieinteresētām veicināt uzņēmējdarbību. Pašlaik tās ir ieinteresētas, lai to teritorijā būtu deklarējušies labi atalgoti iedzīvotāji. Tāpēc ir jāievieš nodokļu izmaiņas, lai pašvaldību teritorijā reģistrētām uzņēmumu struktūrvienībām, nomaksājot pievienotās vērtības nodokli (PVN), 5% no tā nonāktu konkrētās pašvaldības budžetā.

Tad (aprēķinam izmantojot 2016. gada datus), provizoriski rēķinot, PVN ieņēmumi pašvaldībām būtu 513 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi (IieN) 799 miljoni eiro, savukārt kopējie pašvaldību ieņēmumi paliktu nemainīgi - 1212 miljoni eiro. Ar šādu modeli pašvaldības būtu vairāk motivētas un ieinteresētas, lai to teritorijā būtu iespējami vairāk uzņēmumu, un tas veicinātu tautsaimniecības attīstību.

Dati liecina, ka vairāk nekā 90% nodokļu Latvijas budžetā iemaksā mazāk nekā 10% Latvijas lielo uzņēmumu, un no tā izriet, ka mazie un vidējie uzņēmumi nomaksā mazāk nekā 10% kopējo nodokļu.

Nepieciešams vidējiem un mazajiem uzņēmumiem nodokļu sistēmu padarīt motivējošāku, kā arī atvieglot nodokļu uzskaites un atskaites procesu, - šāds modelis ir pašreizējos valdības plānos.

Latvijā (tieši tāpat arī Igaunijā un Lietuvā) esošajā nodokļu sistēmā kapitālam ir salīdzinoši zemi nodokļi, savukārt nodokļi, kas no uzņēmuma tiek iekasēti par darbiniekiem, ir lieli. Mums ir izvēle - izdabāt lielajiem uzņēmumiem vai arī atbalstīt mūsu pašu vidējos un mazos uzņēmumus. Pašlaik uzņēmumam nodokļus ir jāsāk maksāt jau tad, kad tas pat vēl nav saņēmis naudu par piegādāto preci vai pakalpojumu.

Godprātīgāk attiecībā pret vidējiem un mazajiem uzņēmumiem būtu, ja tiktu samazināti nodokļi, kas jāmaksā par darbiniekiem (tad uzņēmumam paliktu vairāk apgrozāmo līdzekļu), savukārt, kad uzņēmums jau būtu guvis peļņu, tas maksātu lielākus nodokļus - padalītos ar valsti tajā, ko ir nopelnījis.

Lai samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas, pazeminām iedzīvotāju ienākumu nodokli (IieN) līdz 15% un palielinām uzņēmuma ienākuma nodokli (UieN) līdz 35%. Tad (veicot aprēķinu pēc 2016. gada datiem) ieņēmumi no (IeiN) būtu aptuveni 1069 miljoni eiro, bet ieņēmumi no (UieN) pieaugtu aptuveni līdz 995 miljoniem eiro.

Šādi reformējot nodokļus, valsts kopējo iekasēto nodokļu summa nesamazinātos, un tas arī sekmētu aplokšņu algu izskaušanu. Reformas var veikt pakāpeniski, iepriekš vienojoties par periodu, kādā laika posmā tās tiks realizētas un kādā apmērā (procentuāli) tiks panāktas nodokļu izmaiņas.

Daudz jautājumu un diskusiju ir ap veselības budžetu. 2015. gadā slimību pabalstos no Labklājības ministrijas budžeta tika izmaksāti 117 miljoni eiro, tas ir par veseliem 38% vairāk nekā 2014. gadā. Vai tas liecina, ka mēs slimojam biežāk?

Veselības ministrija jādēvē par Slimību ministriju, jo tās rīcība ir vērsta nevis, lai padarītu cilvēkus veselīgākus, bet, lai ārstiem būtu darbs, tie ārstētu slimības. Savukārt veselības budžets tiek novirzīts nevis cilvēku veselības aizsargāšanai, bet farmācijas un medicīnas iekārtu biznesa atbalstam.

Veselības ministrijai jāievēro Satversmes 111. punktā teiktais - Valsts aizsargā iedzīvotāju veselību un ikvienam garantē medicīniskās palīdzības minimumu. Realizējot nodokļu reformas, iedzīvotāju nodrošināšanai ar pilnīgu, kvalitatīvu slimību aprūpi būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana. Cilvēkiem, kas apzināti bojā savu veselību, obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām jābūt lielākām. Savukārt cilvēkiem, kas profilaktiski rūpējas par savu veselību, obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām jābūt mazākām.

Tiesībsarga Jura Jansona vārdiem sakot, mēs varam Latvijas iedzīvotājus turēt vergu eksistencei vai arī celt valsts labklājību. Latvijā būtiski jāceļ minimālā alga un neapliekamais minimums, un šim kāpumam ir jābūt ne tikai ķeksīša pēc, bet cilvēkiem ir jājūt pozitīvas izmaiņas savā maciņā. No tā iegūtu ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji un valsts.

Iedzīvotājiem būtu lielāka pirktspēja, pieaugtu kopējais apgrozījums valstī, uzņēmējiem būtu lielāka peļņa un apgrozījums un vairāk nodokļu ieņēmumu valsts budžetā. Tas savukārt sekmēs progresīvāku darba organizācijas metožu ieviešanu, pieaugs Latvijā ražotās produkcijas noiets, Latvijā atgriezīsies ārzemēs strādājošie, darbu mīlošie tautieši. Un iedzīvotāji daudz pozitīvāk vērtēs Saeimas deputātu un Ministru Kabineta darbu.

Lai atbalstītu vietējos ražotājus un veicinātu vietējā tirgus attīstību, ierosinām vietējo ražotāju un ekoloģiskajām pārtikas precēm piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 11%. Es apzinos, ka tas būtu savā ziņā riskants solis, jo ir grūti paredzēt, kāds būs pieaugums vietējo uzņēmumu apgrozījumā, peļņā un nomaksātajos nodokļos. Taču tas būtu solis pretī tam, ka mūsu valstī attīstītos uzņēmējdarbības vidusslānis, kā nomaksātie nodokļi provizoriski segtu vismaz 50% valsts budžeta un mūsu valsts vairs nebūtu finansiāli atkarīga tikai no lielajiem uzņēmumiem.

Atbalstu arī izskanējušos valdības priekšlikumus, kas paredz to, ka uzņēmuma attīstībā investētajiem līdzekļiem netiktu piemērots UIeN.

Ejam uz priekšu, nebaidoties kļūdīties, attīstot tautsaimniecību, nevis bailīgi mīņājamies uz vietas! Kļūdīties ir cilvēcīgi, un kļūdas ir jālabo, taču mērķtiecīgi un neatlaidīgi jāiet uz priekšu, attīstot valsts un iedzīvotāju labklājību. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...