Neatrod nekā aizdomīga ne Šķēles megatēriņos, ne Lemberga superpulksteņa iegādē
L. Lapsa09.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbildīgās iestādes nav atradušas nekādus formālus pārkāpumus ne saistībā ar Andra Šķēles aizdomīgajiem pagājušā gada nogales megatēriņiem, ne saistībā ar Aivara Lemberga televīzijā demonstrēto rokaspulksteni, kas izskatījās. pēc vismaz 100 tūkstošus latu vērta Patek Philippe hronogrāfa ar mūžīgo kalendāru.
Kā jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīja Šķēles valsts amatpersonas deklarāciju, no kuras izrietēja, ka pagājušā gada novembrī un decembrī viņš iztērējis aptuveni 163 tūkstošus latu jeb vidēji 2800 latu dienā.
Saskaņā ar likumdošanu A. Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti, un, ņemot vērā grūti iedomājamo situāciju, kad amatpersona katru dienu divu mēnešu laikā iztērē summu, kas tuvojas, bet nesasniedz minimālajai uzrādāmā darījuma robežai, KNAB tika aicināts savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi, vai amatpersona nav pārkāpusi valsts amatpersonām uzliktos ierobežojumus.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija ieinteresējies par informāciju, ka Aivars Lembergs varētu būt „piemirsis” deklarēt viņam TV tiešraidē uz rokas redzamo rokaspulksteni, kas izskatījās pēc vismaz 100 tūkstošus latu vērta Patek Philippe hronogrāfa ar mūžīgo kalendāru.
Laikrādi, kas ļoti atgādina pasaules prestižākās pulksteņu markas rokaspulksteni, Ventspils domes priekšsēdētājs visos iespējamos veidos demonstrēja vienā no savām pēdējā laika daudzskaitlīgajām uzstāšanās reizēm TV kanālā LNT šā gada 26. maijā, taču šādas cenas pulksteņa iegādes darījums Lemberga amatpersonas deklarācijās pēdējos gados nav minēts, līdz ar to pastāv aizdomas, ka Ventspils mērs savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis informāciju, kas saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ir obligāti uzrādāma.
Nu VID Finanšu policijas pārvaldē, kā informē tās izmeklēšanas daļas I nodaļas vecākais izmeklētājs Jānis Mackevičs, „materiāls par Ventspils domes priekšsēdētāja A. Lemberga iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu savās amatpersonu deklarācijās attiecībā par Patek Philippe markas rokas pulksteni” izskatīts un pieņemts lēmums nesākt par šiem faktiem kriminālprocesu, jo finanšu policistu skatījumā nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Pirms šī lēmuma izskanēja dažādas versijas – tostarp arī pieņēmums, ka Ventspils mērs, kurš Londonas tiesai spiests apliecināt savu pieticīgo iztikas līmeni, varētu būt iegādājies tikai dārgā pulksteņa lētu imitāciju. Lakoniskais Finanšu policijas lēmums nedod skaidrību šajā jautājumā, savukārt pats citkārt ļoti runīgais Lembergs, kā jau minēts, pulksteņa jautājumā nekādus komentārus nav vēlējies sniegt.
Savukārt saistībā ar Šķēles dīvainajiem regulārajiem izdevumiem KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe informē, ka biroja veiktās pārbaudes rezultātā „netika iegūti pierādījumi, kas liecinātu, ka A. Šķēle būtu pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus”.
Strīķes parakstītajā oficiālajā slēdzienā nav minēts, vai KNAB vispār pārbaudījis versiju, ka Šķēles oficiāli deklarētie regulārie un iespaidīgie izdevumi patiesībā bijuši saistīti ar gatavošanos Valsts prezidenta ievēlēšanai. „Es neņemos jums neko vairāk komentēt, jo izdevumu daļa - tā nu būtu tā pozīcija, kas nebūtu žurnālistiem jāskaidro. Jūs tiešām uzskatāt, ka sabiedrībai būtu pareizi rakņāties cilvēku izdevumu daļā? Tad mums atšķiras viedokļi,” tā savukārt Pietiek iepriekš teica pats Šķēle.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
