Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko nāvi. Administratīvajam aparātam tas ir bijis tik liels trieciens, ka šī brīža dienesta vadības haotiskās aktivitātes līdzinās smadzeņu ar difūzu aksonālu bojājumu darbībai. Darba rūķi uz dažām brigādēm vēl strādā, taču encefalogrammas līknes ar katru dienu kļūst līdzenākas.

Pēc trīs mēnešu novērošanas perioda šī pacienta bēdīgo stāvokli nu ir pamanījusi daktere Anda Čakša. Ir izsludināts konkurss uz vakanto dienesta direktora amatu, un nu NMPD ir sava glābēja gaidās. Gribas domāt, ka jauns un pieredzējis ārsts ienāks dienestā ar jaunām zālēm pret personāla trūkumu un zemajām algām un ar plānu, kā izglābt un dabūt pie dzīvības smagi slimu pacientu. Bet nebūsim tik optimistiski. Ir iespējams arī otrs scenārijs, proti, dienesta vadību uztic cilvēkam, kurš gluži vienkārši atslēgs šo bezcerīgu pacientu no dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem. Savā pirmajā rakstā, labākajās slavenā latviešu satīriķa tradīcijās, pievērsīšos pirmajiem trim potenciālajiem publiski izskanējušiem direktora amata tīkotājiem.

1. Cīnītājs

Armands Ploriņš NMPD vadīja kopš tā izveidošanās brīža līdz 2015.gada 8.septembrim, kad pie viņa kabineta durvīm pieklauvēja KNAB un pēc veiktās kratīšanas Ploriņam aizliedza tuvoties darba vietai, un no amata atstādināja.

Izmeklēšana šajā krimināllietā norit vēl šobaltdien, taču visu šo laiku mūsu varonis ir centies savas pozīcijas atgūt. Izgājis visas iespējamās tiesu instances, mūsu, pasaulē humānākā tiesa noraidīja Ploriņa prasību par atjaunošanu direktora amatā. 2016.gada augustā pieņemtais Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Bet mūsu Armands pēc dabas ir cīnītājs. Nepagāja pat gads, un mūsu varonis nolēmis mēģināt atgriezties savā radījumā citādā veidā. 2017.gada pavasarī NMPD ir kļuvusi vakanta Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja amata vieta. Konkursā uz šo amatu ir pieteikušies vairāki pretendenti.

Otrajā atlases kārtā bija iekļuvis arī mūsu cīnītājs, taču konkursa komisija, izskatot viņa kvalitātes vadības spējas, konstatēja, ka ir Latvijā arī labāki speciālisti. Amatu ieņēma cits pretendents, bet mūsu varonis, uzvilcis ķiveri galvā, apsēdās uz sava mopēda un devās tālēs zilajās.

Neskumsti, Armand! Laime atkal uzsmaidīja tev un dod trešo iespēju! Piesakies konkursā uz direktora amata vietu, un tev būs tas gods izraut NMPD mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta štepseli no rozetes!

2. Cīnītāja labākais draugs

Kā nākamais pretendents rindā uz NMPD direktora amata vietu ir Cīnītāja labākais draugs Roberts Fūrmanis.

Par Zemgales hercogu dēvētā Fūrmaņa karjera dienestā ir veidojusies pasakaini strauji. 2009.gadā uzsācis darbu toreizējā Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijā, pateicoties tuvai draudzībai ar bēdīgi slaveno Ploriņu, jau 2011.gada oktobrī Fūrmanis ir iesēdies Zemgales reģionālā centra vadītāja krēslā.

Iesēdies bez konkursa, būdams vēl rezidentūras students, neskatoties uz amata prasībām par vismaz 5 gadu pieredzi vadītāja amatā. Fūrmanim uz to brīdi, šādas pieredzes nebija. Bet viņam bija draugs Armands, ar kuru viņus vienoja dienestā visiem zināms hobijs. Runā, ka šis hobijs bojā aknas, bet, aizraujoties pa nopietnam, arī smadzenes.

Tā Robis sēž savā krēslā līdz šai baltai dienai, un sēdēšana būtu pavisam komfortabla, ja 2016.gada maijā pret viņu netiktu ierosināta disciplinārlieta par iespējamo krāpšanos ar medicīniskiem maksas pakalpojumiem. Fūrmanim ir iespaidīgas parādsaistības, kas uz 2016.gada nogali bija 157 720 eiro. Protams, naudiņa jāpelna, un kā jebkura sevi cienoša valsts amatpersona, hercogs naudiņu pelnīja vēl vairākās darbavietās, tai skaitā Veselības centrā 4.

Arī šī iestāde nodrošina medicīniskos maksas pakalpojumus, un, pateicoties mēdiju interesei, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārbaudīja Fūrmaņa iespējamo prettiesisko rīcību, darbojoties šajā jomā. Komisijas darbs rezultējies ar graujošiem secinājumiem un atzinumu, ka Fūrmanis ir nepienācīgi pildījis savus pienākumus, kā arī pārkāpis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" noteikto. Pārbaudes komisijas atzinums noslēdzas ar teikumu: "Ņemot vērā minētos, konstatētos pārkāpumus, komisija secina, ka R. Fūrmanis ir disciplināri sodāms".

Dienesta juristi jau bija sākuši rakstīt rīkojumu par Fūrmaņa atlaišanu, bet šajā brīdī iejaucās citi Robčika draugi, un ziņu aģentūra mums pavēstīja, ka amatā ir atjaunots uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādinātais R. Fūrmanis, jo dienesta pārbaudē netika konstatēti pārkāpumi.

Kādi personāži ir iejaukušies un kāpēc vainīgais nav saņēmis sodu, tagad pārbaudīs tiesībsargājošās iestādes. Bet, pirms vēl Robčiks ir izsaukts uz attiecīgām iestādēm paskaidrojumu sniegšanai, vēlēsim veiksmes arī viņam! Veiksmi cīņā par direktora amata vietu! Žēl tikai, ka ar pirmās palīdzības zināšanām vien būs pamaz sekmīgai NMPD reanimācijai.

3. Zvaigzne

Vēl viena varaskāra princese, dienestā par Zvaigzni dēvētā Dzintra Jakubaņeca, sēž par "dzelteno māju" sauktajā Mācību centrā un sapņo kļūt par Sauli. Starp citu, atbilstoši Dostojevska romānos bieži lietotām dzeltenā nokrāsām apzīmējums "dzeltenā māja" šai celtnei visnotaļ piestāv.

Zinātāji stāsta, ka tad, kad pilnmēness gaisma iekrāso šo māju baltā krāsā, mūsu Zvaigzni moka nemiers un citas uzvedības izmaiņas. Tāpēc viņa katrreiz ar nepacietību gaida, kad šī riebīgā mēness fāze nomainīsies.

Jakubaņeca par direktora amatu sapņo jau sen. Saviem "sabiedrotajiem", asaras liedama, viņa vairākkārt stāstījusi, ka Villeres vietā bija jābūt viņai un ka sen esot pelnījusi ģenerāļa pakāpi. Bet nu nekas cits neatlika kā tikai turpināt sēdēt savā mājiņā, priecāties par saviem diplomiem pie ķieģeļu sienas un turpināt "vadīt" Mācību centru.

Bet nu pie lietas. Ar darbinieku kvalifikāciju NMPD nevar lepoties. To atzīst gan dienesta struktūrvienību vadītāji, gan paši darbinieki. Par darbinieku apmācību un kvalifikācijas uzturēšanu tiešā veidā atbild Jakubaņecas vadītais dienesta Mācību centrs. Darbinieku zināšanas ir vājas, apmācības notiek labi, ja divreiz gadā, atsevišķās jomās, piemēram, elektrokardioloģijā - nemaz.

Taču mūsu varonei ļoti patīk sodīt dienesta darbiniekus, regulāri rīkojot visdažādākos eksāmenus, kur darbinieki trīcēdami rāpo ap "lelli" un mēģina pierādīt savas zināšanas. Zināšanas, kuras Jakubaņecas vadītais Mācību centrs darbiniekiem nav devis.

Nav jābrīnās, ka Dzintra neiespringst ārsta palīgu apmācībā un kvalifikācijas celšanā. Vienā no nesenajām vadības sanāksmēm Zvaigzne publiski nolēma pastāstīt par savu gaišo padomju jaunību, kad, lai tiktu darbā ātrajā palīdzībā, bija jāiztur konkurss - desmit cilvēki uz vienu vietu, bet šobrīd dienestā strādāt atnākot "pēdējās pabiras, kuras nekur citur nav tikuši mācīties".

Šai profesijai jāpiešķir prestižs, domā Dzintra. Nevar nepiekrist. Tāpēc, ceļot ārsta palīgu pašcieņu un kvalifikāciju, ne retāk kā reizi mēnesī viņa publiski apsaukās klāt esošos ārsta palīgus par sabiedrības pabirām. Prestižs garantēts.

Mūsu Zvaigzni vienmēr ir mīlējis slavenais latviešu satīriķis Pēteris Apinis. Runā, ka tieši Pēteris ir ieteicis viņas kandidatūru direktora amatam. Taču šis diez vai būs tas gadījums, kad baltais bruņinieks iecels mūsu Zvaigzni Saules kārtā. Tāpēc vēlēsim arī Dzintrai izturību cīņā par iespēju reanimēt NMPD.

Prieks, ka mūsu valstī ir tik daudz izcilu personību, kas to vien dara, kā rūpējas par Latvijas tautas veselību un dzīvībām. Nākamajā rakstā pievērsīsimies citai pretendentu trijotnei - vēl vienam dzeltenās mājas iemītniekam, pretendentam piecdesmit zilā nokrāsās un kādam iezemietim no Vidzemes guberņas.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...