Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Neapstrīdami fakti par radariem

Pētnieks parastais
24.11.2012.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilnībā atbalstu viedokli, ka foto radariem ir jābūt, taču tas mīklainais veids, kā tie tiek ieviesti dzīvē, ir, maigi izsakoties, zem katras kritikas. Un kārtējo reizi mēs saskaramies ar valsts amatpersonu neizdarību - nav sakārtota normatīvā bāze. Nebiju dziļāk pētījis šo lietu līdz brīdim, kad manā pasta kastītē iekrita "maksas foto".

Nosūtu informācijai savus atklājumus, - varbūt Jums būs interesanti, varbūt varat papētīt šo lietu vēl dziļāk, varbūt nepiekritīsiet, bet fakti ir šādi, kas, manuprāt, prasās pat pēc prokuratūras iejaukšanās.

1. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana. Nenoliedzami pārkāpumu fiksēšana ir viens no valsts pārvaldes uzdevumiem. Tos saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu var deleģēt privātpersonai (respektīvi, V-Traffic jeb iepriekšējam Vitronicam), ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Šāda normatīvā akta nav (vismaz man nav izdevies tādu atrast). Nenoliedzami arī deleģēšanas līgumam ir jābūt publiski pieejamam iestādes (policijas) mājas lapā.

Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) neparedz privātpersonai iegūt pierādījumus ar tehnisku līdzekļu palīdzību, kas ļauj secināt, ka administratīvo pārkāpumu lietvedībā policijas rīcībā esošās ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus, jo tās nav iegūtas un procesuāli nostiprinātas LAPK noteiktajā kārtībā. Jo īpaši LAPK 243. panta divpadsmitajā daļā uzsvērts, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt.

2. Fotoradaru verifikācija. Saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" 1. panta 16. punktu verificēšana ir darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Savukārt Ministru kabineta 09.01.2007. noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (pielikuma 1.5. un 1.6. punkts) nepārprotami norāda, ka valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļautas 1) autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces (policijas ekipāžās uzstādītie un "rokas" radari) un 2) tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli (fotoradari PoliScan).

Latvijas Republikā tiesības veikt iekārtu pirmreizējo verificēšanu saskaņā ar Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumu Nr. 455 "Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība" 6. punktu ir tām Latvijas inspicēšanas institūcijām, kas ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspicēšanu".

Iepazīstoties ar valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" mājas lapā izvietoto Latvijas Republikā akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstu, secināms, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs", kas veikusi fotoradaru verifikāciju, ir akreditēta veikt autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīču pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu. Savukārt tā nav akreditēta veikt tehnisko līdzekļu (fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu. Jāpiebilst, ka Latvijas Republikā nav nevienas akreditētas iestādes, kuras būtu tiesīgas veikt šo iekārtu pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu.

Neskatoties uz šo būtisko faktu, Latvijas Republikā joprojām saskaņā ar Ministru kabineta 22.08.2006. noteikumiem Nr. 694 "Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība" uz ceļiem tiek izmantoti tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas vai videoiekārtas), lai fiksētu pārkāpumus ceļu satiksmē, neapturot transportlīdzekli.

No šī tikai varu izdarīt secinājumu, ka visi iekasētie miljoni (šķiet, vairāk par pieciem) sodos ir nelikumīgi iekasēti.

Kā jau minēju sākumā, atbalstu foto radaru esamību, taču ir jābūt skaidrai un juridiski korektai kārtībai, kā tie tiek pielietoti dzīvē.

P.S. Interesanta, protams, arī ir policijas atruna, ka "maksas fotogrāfijā" uz automašīnas valsts reģistrācijas numura zīmes vispār nav salasāms valsts kods - tas neesot nepieciešams, jo burtu un ciparu kombinācija un izvietojums ir autentisks pazīmju kopums, kas nepieciešams un ir pietiekams, lai noteiktu auto valstisko piederību. OK, Latvijas numuru zīmes varbūt ir mazliet unikālas, bet ko darīs policija, kad apvienos visu Baltijas valstu sodīšanas sistēmas un nebūs redzams valsts kods? Lietuvas, Somijas un Zviedrijas reģistrācijas numuru zīmes ir teju identiskas. Faktiski sanāk, ka administratīvais akts tiek izdots uz pieņēmumu un varbūtības pamata. Vai APL vai LAPK to pieļauj? Laikam jau tomēr nē.

P.P.S. Problēmas apmēru un nopietnības vadīts labprāt palikšu anonīms.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...