Ne Veselības ministrija, ne Belēvičs neapstiprina, ka viņam pirms mēneša būtu draudēts ar melnā PR kampaņu
PIETIEK22.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne Veselības ministrija, ne veselības ministrs Guntis Belēvičs, par kura interešu konfliktu saistībā ar ģimenes farmācijas tirdzniecības biznesu Pietiek pēdējās nedēļas laikā publicējis apjomīgu informāciju, piektdien neapstiprināja izskanējušos apgalvojumus, ka viņam pirms mēneša ar mobilā telefona īsziņām esot draudēts ar "melnā PR kampaņu".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis izvērtēt informāciju par Belēviča interešu konfliktu saistībā ar viņa dēlam oficiāli piederošo medikamentu tirdzniecības biznesu, kura vadībā līdz pat pagājušā gada rudenim bijis arī pats Belēvičs.
Laikā, kad Belēvičs bijis viņa dēlam piederošās SIA Saules aptieka valdes loceklis, uzņēmums vismaz divās tiesvedībās neveiksmīgi apstrīdējis tā biznesam nelabvēlīgus Zāļu valsts aģentūras lēmumus.
Tagad Belēvičs kļuvis par veselības ministru, kura vadītā ministrija uzrauga šo pašu Zāļu valsts aģentūru. Kā Pietiek jau aprakstījis, tieši Belēvičs ierosinājis disciplinārlietu par aģentūras rīcību, izpaužot statistikas informāciju par viņa dēla uzņēmumu Saules aptieka, un tieši Belēvičs arī apstiprinājis disciplinārsodu aģentūras direktorei.
Jau nedēļu ne veselības ministrs Belēvičs, ne viņa dēls, Saules aptiekas un divu citu medikamentu tirdzniecības uzņēmumu īpašnieks Artūrs Belēvičs nav ne mēģinājuši atspēkot šo informāciju, ne sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem.
Tikmēr piektdien bijusī Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča sociālajā tīklā Twitter nāca klajā ar paziņojumiem, no kuriem var izdarīt secinājumu, ka šie fakti esot pret Belēviču vērstas melnā PR kampaņas sastāvdaļa.
"Veselības ministram būtu nevis jānoraugās melnā PR kampaņā, bet jādodas uz policiju ar SMS izdrukām, kurās viņu pirms mēneša ar to draudēja. Mēģinot šantažēt un izspiest PR līgumus no VM iestādēm par "problēmas sakārtošanu ar aptieķniekiem". SMSu autors - kāds F. Tas pats melnais prščiks, kurš citam ministram iepriekš SMS solīja "sakārtot pielaidi". Var jau ierēkt par blefu, bet tas jau kļūst krimināli," sociālajā tīklā raksta bijusī Pietiek žurnāliste. Nekādas detaļas vai faktus viņa nemin.
Ne Belēvičs, ne Veselības ministrija šo apgalvojumu patiesīgumu piektdien neapstiprināja. Arī bēdīgi slavenais sabiedrisko attiecību jomā strādājošais Gints Feders, kurš, visticamākais, ir pieminētais "F.", nekādus plašākus komentārus pagaidām nesniedz, aprobežojoties ar raksturojumu: "Murgi."
"It kā nodošanai man, it kā, lai es neuzrakstītu rakstu, no kāda kokrūpnieka-miljonāra šis F. bija paņēmis 10 000 Ls," - tā savu iepriekšējo pieredzi ar "F." sociālajā tīklā aprakstīja pati bijusī Pietiek žurnāliste.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
