Ne tikai vēži, pat kules tās pašas!

Pieļauju, lai kaut ko manītu, pieļauju, ka tāpēc, ka tie, par kuriem mēs nobalsojām 10. Saeimas vēlēšanās, daļa izrādījās savtīgi un alkatīgi, daļa - absolūtas marionetes, daļa - pietiekami bailīgi un gļēvi, lai paceltu balsi par taisnību un godīgumu.

Lai nu kā - 10. Saeima nu ir vēsture. Bet - vai tiešām? Paraudzīsimies, ko mums piedāvā vietā tā saucamie „reitingu līderi” (interesants nesen ieviesies apzīmējums partiju grupai, kas ir vienlīdzīgākas par citām partijām).

Vienotība. 10.Saeimā pabija 43 deputāti (ieskaitot tos deviņus (!), kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem – 36 (!) jeb 84% kandidē arī šajās vēlēšanās. Kopumā Vienotības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir 71(!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo, mūsu atlaisto Saeimu.

Saskaņas centrs. 10. Saeimā pabija 30 deputāti (ieskaitot vienu, kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem gandrīz visi - 28(!) kandidē arī šajās vēlēšanās. Saskaņas centra šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir pavisam 70 (!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Zaļo un zemnieku savienība. 10. Saeimā pabija 28 deputāti (t.sk. pieci, kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem visi, izņemot vienu – 27 (!) kandidē arī šajās vēlēšanās. Arī Zaļo un zemnieku savienības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir 70 (!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Ja kāds domā, ka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir ar kaut ko labāka - ne-pa-rei-zi! 10. Saeimā no Nacionālās apvienības pabija 8 deputāti, no kuriem viens kļuva par neatkarīgo deputātu, bet pārējie septiņi, nu, protams- kandidē arī šajās vēlēšanās. Nacionālās apvienības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā gandrīz puse - 52 no kandidātiem ir tie paši, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Neatpaliek arī Šlesera projekts, kas vispār katrās vēlēšanās maina iepakojumu. 10. Saeimā no Par labu Latviju saraksta pabija 7 cilvēki, bet tagad Šlesera reformu partijā ir pat deviņi (!) no atlaistās Saeimas deputātiem.

Ja mēs paņemam skaitīkļus un veicam vienkāršas saskaitīšanas darbības, mēs redzam, ka šajos manis uzskaitītajos sarakstos ir atrodama gandrīz PILNĪGI VISA mūsu atlaistā Saeima - 107 no 115 10. Saeimā pabijušajiem „tautas priekšstāvjiem”.

Šeit jautājums, vai balsot par kaut vienu no šiem sarakstiem pat neuzprasās, viss ir skaidrs tāpat.

Tāpat priekšvēlēšanu burzmā būtu labi neaizmirst, par ko īsti ir vēlēšanas 17. septembrī. Ko īsti mēs vēlam - Saeimu (likumdevēja varu) vai izpildvaru (Ministru kabinetu). Skatoties uz dažu partiju piedāvājumiem izskatās, ka tās slikti pārzina Satversmi.

Cienījamie vēlētāji, Latvijas Republikas Satversmes 56. pants nosaka, ka „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents”, savukārt Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēl Saeima (Satversmes 35. pants), kuru tad mēs, dāmas un kungi, vēlēsim 17. septembrī! Mēs nevēlēsim Ministru kabinetu, mēs nevēlēsim Valsts prezidentu - mēs vēlēsim 100 tautas priekšstāvjus, kas veido Saeimu, likumdevēja varu, kurai patiesībā nemaz nav tiešas varas izvēlēties Ministru kabineta, t.i. izpildvaras sastāvu, jo Satversme paredz, ka šo izvēli Saeimas izvēlēts Valsts prezidents ir tiesīgs uzticēt kādai personai faktiski pēc saviem ieskatiem.

Nē, tas pats par sevi nekādā gadījumā nav slikti. Slikti ir tas, ka nepārtraukti notiek vēlētāju krāpšana, plēšot kreklu uz krūtīm ar paziņojumiem: „Mūsu Ministru prezidents būs tas!” vai „Mūsu satiksmes vai iekšlietu ministrs būs šitais!” Cienījamie deputātu kandidāti, ja skatāmies stingri pēc Satversmes, jūs par to nelemjat.

Faktiski Ministru kabineta kandidātu un Saeimas deputātu kandidātu jaukšana - un apzināta jaukšana - Saeimas vēlēšanās slēpj vēl vienus nopietnus draudus. Paskatīsimies piedāvātajos sarakstos, ko mēs tur redzam.

„Svētā trīsvienība”- Vienotība: pašreizējais tieslietu ministrs kandidē ar numuru 1 Zemgalē, pašreizējā kultūras ministre- ar numuru 2 Zemgalē, pašreizējais ārlietu ministrs - ar numuru 1 Rīgā, pašreizējais Ministru prezidents- ar numuru 1 Vidzemē, pašreizējais finanšu ministrs - ar numuru 2 Rīgā, pašreizējais aizsardzības ministrs - ar numuru 2 Vidzemē. Pavisam seši (!) Saeimas deputāta kandidāti, kas ar vieglu roku pie pirmās izdevības noliks deputāta mandātu un no Saeimas aizies uz izpildvaru.

Šlesera grupējums, tā izskatās, vispār domā, ka 17. septembrī tiek vēlēts Ministru kabinets, un piedāvā pilnu tā sastāvu, turklāt seši viņu piedāvātie Ministru kabineta locekļi ir vienlaikus arī Saeimas deputātu kandidāti: Ministru prezidenta amata kandidāts kandidē Saeimā ar numuru 1 Rīgā, ārlietu ministra amata kandidāts - ar numuru 2 Rīgā, finanšu un ekonomikas ministra amata kandidāts - ar numuru 1 Vidzemē, satiksmes ministra amata kandidāts - ar numuru 3 Latgalē, labklājības ministra amata kandidāts - ar numuru 3 Rīgā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts- ar numuru 1 Latgalē.

Turpat ir arī Zaļo un zemnieku savienība, kuras sarakstā ir pieci tādi - pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs kandidē par Saeimas deputātu ar numuru 1 Rīgā, pašreizējais zemkopības ministrs - ar numuru 1 Vidzemē, pašreizējais satiksmes ministrs - ar numuru 1 Zemgalē, pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs - ar numuru 3 Vidzemē un pašreizējā labklājības ministre - ar numuru 4 Kurzemē.

Arī Nacionālā apvienība, Saskaņas centrs un Zatlera projekts ir minējuši kaut kādus Ministru prezidenta posteņa kandidātus, aizmirstot, ka ne jau Saeimas vēlētājiem šīs kandidatūras jāpiedāvā, bet Valsts prezidentam...

Un tagad paskatīsimies, kur tad slēpjas problēmas sakne. Raugi, kas notiek, ja es nobalsoju par to, lai par Saeimas deputātu kļūst kāda persona, par kuru ir pilnīgi skaidrs, ka, ja to aicinās, tā ies izpildvarā - valdībā, t.i Ministru kabinetā. Kaut vai, ja es izstrīpoju no attiecīgā saraksta visus pārējos, jo man patīk tikai un vienīgi (tiešām patīk, jeb man to ir ieborējuši?), piemēram, V. Dombrovskis, A. Šlesers?

Šī persona pēc neilga laiciņa noliek Saeimas deputāta mandātu, atstājot mani, vēlētāju, ar garu degunu, bet savā vietā no saraksta ieliek Saeimā vienkārši nākamo pēc kārtas, par kuru ne es, ne, iespējams, vispār kāds vēlētājs i dzirdējuši nav, kas tas par fruktu. Pie kam pilnīgi vienalga, cik viņam vēlēšanās ir pievilkti mīnusiņi – kaut vai desmit tūkstoši - viņš vienkārši ir nākamais pēc kārtas.

Tieši tādēļ es, Jānis Pļavinskis, kandidējot Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar kārtas numuru 11 no saraksta nr. 12 Tautas kontrole, uzskatu, ka viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic jaunajai Saeimai, ir izmaiņas Vēlēšanu likumā - vēlēšanu sistēmas maiņa valstī, un aicinu vēlētājus neuzķerties uz manis augstāk aprakstītajiem māņiem, atcerēties, ka 17. septembrī notiek Saeimas vēlēšanas, nebalsot par sarakstiem, kuros pirmie 2-3 numuri tiek pasniegti kā Ministru kabineta kandidāti, neizvēlēties mazāko ļaunumu, nekāpt kārtējo reizi uz tiem pašiem grābekļiem, bet iepazīt alternatīvus piedāvājumus un izdarīt savu izvēli no tiem.

Novērtē šo rakstu: