Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man ir daži vārdi sakāmi par Dziesmu svētkiem. Par kungiem, kuriem arī tajos par katru cenu gribas paņemt to, kas viņiem pienākas. Par viņu iztapīgajiem kalpiem, kas ir gatavi uz visu, lai kungiem to nodrošinātu. Un par pārējiem.

Neliela līdz šim zināmo notikumu hronoloģija.

Pagājušā gada 19. decembris – Nacionālais kultūras centrs Dziesmu un deju svētku padomei prezentē biļešu un ielūgumu politikas pamatprincipus. Visādi "savējiem" nepiederošie lumpeņi, protams, par tiem netiek informēti - kāda viņiem, atvainošanu, tur daļa.

Šā gada 22. februāris - Nacionālais kultūras centrs tikpat paklusām apstiprina iekšējos noteikumus "XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi". Lumpeņi atkal netiek pārslogoti ar nevajadzīgu informāciju.

18. marts – Nacionālais kultūras cents apstiprina uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem ielūdzamo personu sarakstu. Protams, lumpeņiem gar to nav nekādas daļas - neba nu viņus aicinās.

2. aprīlis - publiski tiek paziņots, ka pēc četrām dienām sāksies biļešu iepriekšpārdošana "tautai" uz Dziesmu svētku pasākumiem. Vārds "atlikušo" saistībā ar biļetēm vēl netiek lietots, publiski tiek apgalvots, ka visiem viss būšot ļoti jauki un ērti.

6. aprīlis - kļūst skaidrs, ka, protams, nekas nav ne jauki, ne ērti. Pat pusi nakts nostāvējuši, cilvēki pie kārotajām biļetēm netiek, - jo to kaut kā ir palicis ļoti un ļoti maz.

9. aprīlis - atklātībā beidzot nonāk Nacionālā kultūras centra apstiprinātie un Dziesmu svētku padomes atbalstītie speciālo ielūdzamo personu saraksti. Kaut kādi neizprotoši lumpeņi kaut ko sāk iebilst, ka milzīga daļa biļešu paklusām aizšķūrēta savējiem.

Tas, ka Daces Melbārdes (attēlā) vadītā iestāde un padomes locekļi tur iekļāvuši (vai nav iebilduši pret iekļaušanu) paši sevi, vēl būtu tīrais sīkums, - kā tad nu pie mums citādi. Kamēr KNABs to izmeklēs, paies vēl pāris Dziesmu svētki.

Taču, kā izrādās, "par ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā" pie bezmaksas ielūgumiem uz nodokļu maksātāju rēķina tiek vēl neskaitāmi interesanti kungi un dāmas, kuri esot "Kultūras ministrijas sadarbības partneri".

Kultūrā īpaši ieguldījušo un nopelniem bagāto vidū - KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, savulaik par nolaidību notiesātā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina un tā tālāk.

Tad izrādās, ka ir vēl cits "savējo" saraksts - "Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības partneri", kuriem saskaņā ar pieņemto lēmumu tāpat pienākas bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku "svarīgākajiem" pasākumiem.

Kulturālo partneru vidu atrodas arī tādas personas kā "Pasažieru vilciena" valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, "Vienotības" iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas sarakstā minēts kā "Ainārs Šipšķinskis", Drošības policija un tās priekšnieks Jānis Reiniks, pat kāda tirdzniecības tīkla darbiniece un tā tālāk, un tā tālāk.

Saņēmis lūgumu paskaidrot par katru no sarakstā minētajiem kalnmeieriem, reinikiem un štokenbergiem - ko tieši katrs no viņiem ieguldījis kultūrā un kāpēc mēs, plebeji, to kaut savā aprobežotībā kā neesam pamanījuši, - Nacionālais kultūras centrs sākotnēji to vienkārši ignorē.

Savukārt pēc tam, kad jau saņemts arī atkārtots oficiāls pieprasījums reizē ar brīdinājumu par vēršanos administratīvajā tiesā, centra vadītāja Melbārde satrūkstas un pamēģina tēlot muļķīti - neko tādu jautātu viņa vispār neesot sapratusi, nu vajadzēšot vēl vienu mēnesi laika.

Šī "muļķa mētāšanas" lieta jau ir administratīvajā tiesā, bet pa to laiku Nacionālajam kultūras centram tiek nosūtīts vēl viens oficiāls pieprasījums - nosaukt tās īpaši vienlīdzīgās personas, kuras šos bezmaksas ielūgumus patiešām ir ar šmakstienu pieņēmušas.

Un te sākas tas, ko mēs līdz šim nenojautām un nezinājām - lai cik maz ilūziju arī iepriekš būtu bijis par kulturālajiem augsto kungu apkalpotājiem. Lūk, daži sīki, bet izteiksmīgi fragmenti no tās pašas Melbārdes parakstīta oficiāla dokumenta:

"Sarakstam ar personām, kuras apstiprinājušas ielūgumu saņemšanu, turpmāk - saraksts, ar Centra 2013.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.85 „Par ierobežotas pieejamības informāciju'' ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss."

"Ierobežotas pieejamības statuss sarakstam tika noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem, ka saraksts paredzēts Centra iekšējai lietošanai."

"Saraksts ir nepilnīgs un var maldināt sabiedrību par atsevišķu ielūdzamo personu gatavību apmeklēt pasākumus."

"Saraksta publiska pieejamība nav pieļaujama, jo tā tiktu aizskarta fizisko personu privātās dzīves neaizskaramība, jo tiktu izpausta informāciju par pasākumiem, kurus persona apmeklēs."

"Sarakstam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī drošības apsvērumu dēļ, lai nodrošinātu, ka nav pieejama informācija par fiziskās personas atrašanās vietu."

"Pamatojoties uz Informācijas atklātības likums 5.panta ceturto daļu, sarakstam ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts līdz 2013.gada 1. septembrim."

Ko tas nozīmē? To, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs izpildās kā tāds nacionālais kungu servisa centrs, kura vadība sakumpušu muguriņu gatava darīt visu iespējamo, lai tikai "tiem, kam pienākas", nesanāktu kāds nevajadzīgs kreņķis.

Protams, protams, noslepenosim sarakstu, kaut vai ar atpakaļejošu datumu, lai bīstamie lumpeņi neuzzina, kur tieši savu valstisko pēcpusi Dziesmu svētku noslēguma koncerta laikā uz viņu nodokļu rēķina novietos kultūrā tik daudz ieguldījušais Kalnmeiers, kur - Reiniks un kur - visa pārējā varza.

Tā varza, kura uzskata, ka viņiem taču pienākas - jo kā gan viņi iztiks bez atzīmēšanās? Un vai tiešām stāvēs rindās pēc biļetēm tāpat kā tie tur lumpeņi? Un vēl par tām maksās? Nu, nē, tā nebūs - un nacionālais kungu servisa centrs, kā redzams, ir bijis gatavs izdarīt no tiesas visu, lai šīs vēlmes piepildītu.

Protams, var jautāt - kāpēc lai būtu citādi? Kāpēc lai Dziesmu svētkos, ko atklāj viens izbijis kompartijas funkcionārs, prihvatizators un Eiropas fondu apguvējs un viena Krievijas vēstnieka ikrumaizes saēdusies aktīva ekskomjauniete, goda vietās par "ieguldījumu kultūrā" uz nodokļu maksātāju rēķina nesēdētu reiniki, medinas un kalnmeieri?

Tā, protams, tāda slikta doma.

Bet ir arī labā - ja paraudzīties atpakaļ, arī pirms piecdesmit, simt un vairāk gadiem Dziesmu svētkos vienmēr ir bijis tāpat. Saistībā ar tiem nekad nav trūcis to, kas vēlējušies šos visu latviešu svētkus kaut kādā veidā izmantot - gan savai atzīmēšanās un izrādīšanās kārei, gan savu vairāk vai mazāk kroplo ideju slavēšanai utml.

Viņi tad arī attiecīgi gan svempušies tribīnēs, gan ar apmierinātiem, starojošiem viepļiem līduši labākajās vietās un tad tur snauduši un sūrojušies par koka solu nospiestajām valstiskajām pakaļām. Viss kā tautasdziesmā: "Grib kundziņis tā sēdēt,/Kā saulīte debesīs./Kur kungam zelta krēslis,/Kur sudraba sēdeklīte?"

Tieši tāpat nav trūcis arī to kalpa dvēseļu, kas darījušas visu, lai tikai kungiem, tad biedriem, tad atkal kungiem viss būtu labi, lai viņiem tiktu viss tas, kas viņiem kā kungiem pienākas, un lai tikai kādi lumpeņi nepatraucētu kungu sēžu un rumpju, un pauru labsajūtu.

Taču, rau, viņi visi ir izgaisuši pīšļos, bet piemiņa ir palikusi par citiem - par tautu, kas nāk un dzied un kurai vismaz šajā laikā ir nospļauties kā par kungiem, tā par viņu piķieriem, sulaiņiem un melbārdēm ar visiem viņu nacionālajiem kungu servisa centriem. Nu akurāt tā kā Ziedonim:

nav kunga man, ir tikai Pērkons augšā,

tie, varas vīri, tie nav kungi man.

ne viņu kādu es par kungu saukšu,

ne viņu pavēle man kāda skan.

Man Saule kungs! Kungs tas, kas gaismu dod.

kungs tas, kas zaļu uztur manu pļavu.

un, kad es redzu gaismu uzlecot,

to gaismu saucu es par kungu savu.

man gaisma kungs! Tā gaisma, kas visapkārt

no ezeriem un ozoliem, un bitēm.

var tā, kā brāļus muižā mani pakārt

un rīkstē kopā sakapāt ar citiem.

bet man nav bail. Zem egles avots svēts,

svēts - čiekurs galotnē un svēta- aka.

pat naktīs pūce rijā svētki brēc,

un svētā kalnā manu brāli raka,

un balti balta mežābele zied,

mēs visi esam balti – tēvi, mātes,

un manā sievā balti bērni dzied,

lai piedzimst tie - ar kungu nerunāties!

ar kungu ne. Es turu sirdi nost

no viņa vārdiem un no vārtiem viņa,

kā vilkupūka purva tālumos

es esmu brīvs uz līgojoša ciņa.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...