Ne tikai Meroni intereses: “uzpeld” jauni brīnumi, pie kuriem novedusi „Latvijas Dzelzceļa” vadītāja padzīšana
Imants Liepiņš29.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez nekādas argumentācijas izbeigts vairāk nekā 35 miljonus eiro vērts dzelzceļa modernizācijas iepirkums Daugavpilī pēc tam, kad zemāko cenu piedāvājuši “nepareizie” vietējie uzņēmēji. Pastāv risks zaudēt Eiropas naudu.
Vēl 31. maijā VAS Latvijas Dzelzceļš publicēja paziņojumu par atklātu konkursu Daugavpils dzelzceļa mezgla vagonu šķirotavas attīstībai un būvniecībai, paredzot šiem darbiem 35,92 miljonus eiro.
Jau toreiz bija aizdomas, ka konkurss izstrādāts par labu vienam konkrētam ārzemju uzņēmumam, taču vietējiem būvniekiem, rakstot sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), izdevās panākt, ka iepirkuma dokumentācija tiek grozīta veselas septiņas reizes, pamazām izslēdzot diskriminējošos nosacījumus.
Kad 30. septembrī tika atvērti piedāvājumi, izrādās, ka pretendentu ir vismaz divi — Skonto un Siemens apvienība piedāvāja veikt darbus par 35 919 999 eiro (tātad precīzi par vienu eiro (!!!) mazāk nekā indikatīvā cena), turpretī AS BMGS, piesaistot divus specializētus blakusuzņēmumus no Čehijas, piedāvāja darbus veikt par 34 290 930 eiro, iznākumā ietaupot darbus pasūtošajam valsts uzņēmumam vairāk nekā 900 tūkstošus eiro.
Tā kā BMGS ir būvkompānija, kas specializējas uz īpaši lielu un sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvi un tai ir nesalīdzināmi labāka reputācija nekā Skonto grupas būvuzņēmumiem (lai atceramies kaut vai Skonto sistemātisko “nespēju” izsmelt gudrona dīķus Inčukalnā, nepārtraukti pieprasot papildus naudu, bet darbus tā arī nespējot un nespējot pabeigt), tad nav iespējams tādu pretendentu kā BMGS noraidīt bez pamata.
Tālab konkursa komisija ir izdomājusi inovatīvu gājienu — redzot, ka ir otrajam pretendentam ir zemāka cena, 17. oktobrī nolemts iepirkumu... izbeigt vispār.
Attiecīgi BMGS šodien iesniegusi IUB sūdzību par pēkšņo iepirkuma pārtraukšanu pēc tam, kad uzvaru atklātā konkursā izcīnījis “nepareizais” pretendents, ietaupot valstij vismaz 900 tūkstošus eiro.
“Ņemot vērā, ka iepirkuma nolikums sākotnēji saturēja prasības, kurām atbilda tikai kompānijas Siemens ražotie lēninātāji un tikai pēc sūdzību izskatīšanas IUB šīs prasības tika grozītas, pieļaujot piedāvāt arī citu ražotāju iekārtas, pieteicējs uzskata, ka pasūtītāja rīcība satur favorītisma pazīmes — iepriekš noteiktas priekšrocības vienam konkrētam tirgus dalībniekam,” sacīts BMGS publiskajā paziņojumā.
Jāpiebilst, ka ar lēmumu pārtraukt iepirkumu tiek apdraudēta Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācija par Eiropas naudu: tā kā beigām tuvojas pašreizējais septiņgadu ES budžeta plānošanas periods, tad gadījumā, ja šo konkursu izgāž, tad nākamajā plānošanas periodā visas ES līmenī tiks noteiktas jaunas prioritātes naudas ieguldījumiem, un pašlaik dalībvalstu starpā netiek apspriesta versija, ka prioritāšu vidū joprojām būtu dzelzceļa transporta infrastruktūras modernizācija un/vai izbūve.
Ja šo naudu nesāks apgūt šogad, tad nebūs laika vēl vienam konkursam — neatkarīgi no tā, kas tajā pieteiksies vai nepieteiksies. Neapgūtās naudas pārdalīšanu citiem mērķiem savukārt nepieļauj Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumi, kas preventīvi novērš tamlīdzīgas darbības.
Mediji jau detalizēti ziņoja, ka vasarā no Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata tika piespiests aiziet Edvīns Bērziņš: viņš tika uzskatīts par “nevēlamu” Jaunajai konservatīvajai partijai (tās pārstāvis Tālis Linkaits šobrīd ieņem satiksmes ministra amatu) un bija vēl nevēlamāks Rūdolfa Meroni grupējumam — E. Bērziņš bija AS Latvijas Kuģniecība valdes loceklis un Juridiskās pārvaldes vadītājs laikā, kad šo uzņēmumu sekmīgi izdevās nosargāt no R. Meroni grupējuma tīkojumiem.
E. Bērziņam nācās piespiedu kārtā aiziet no LDz vadītāja darba pēc tam, kad Latvijas Dzelzceļš pirmās instances tiesā uzvarēja R. Meroni vadīto dzelzceļa pārvadājumu firmu AS Baltijas Ekspresis — tās vadītājs Māris Bremze, aizejot no valsts uzņēmuma, pārkāpa paša parakstīto nekonkurēšanas vienošanos un uzsāka darbu pie tiešajiem konkurentiem. Līdz ar E. Bērziņu bija spiests aiziet arī viņa vietnieks Aivars Strakšas.
Daugavpils iepirkuma gaita (paziņojums par pārtraukšanu IV.1. p.): https://pvs.iub.gov.lv/show/594660
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
