Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome17.05.2024.
Komentāri (165)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe: "Valsts iestāžu un politiķu publiskos paziņojumus uzskatām par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt sabiedriskā medija darbību, kas brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams. Tāpēc neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju.
Latvijas Televīzija savā saturā sargā un vienmēr sargās latviešu valodu! Esam pārliecināti, ka priekšvēlēšanu debates citās valodās mūsu latviešu valodu nekādi neapdraud, taču nodrošina ko ļoti būtisku – sniedz iespējami plašai auditorijai Latvijā uzticamu un daudzveidīgu informāciju par demokrātiskajiem procesiem un vērtībām, t.sk., žurnālista vadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanu debatēs uzklausot kandidātu atbildes uz ikvienam iedzīvotājam būtiskiem jautājumiem par demokrātiju, drošību un mūsu valsti."
Atbilstoši plānotajam līdz 27. maijam tiek gaidītas partiju vai partiju apvienību atbildes par dalību RUS.LSM organizētajās priekšvēlēšanu debatēs. Kad tiks noskaidrots dalībnieku sastāvs, nepieciešamības gadījumā redakcija lems par izmaiņām debašu organizēšanā. Šobrīd plānotas debates, sadalot partijas vai partiju apvienības četrās pārraidēs, jo RUS.LSM studijā nav iespējams nodrošināt debates plašākā dalībnieku lokā. Tiešraides plānotas 3., 4., 5. un 6. jūnijā plkst. 19.30 portālā RUS.LSM un LTV7.
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome norāda, ka RUS.LSM rīkotās debates ir tikai neliela daļa no plašā satura, ko, sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, piedāvās Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – gaidāms arī raidījumu cikls "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" Jāņa Dombura vadībā, debates "Izvēlies nākotni!" Anetes Bērtules vadībā u.c.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
