Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ne katrs gudrais ir prātīgs

Leonards Inkins
04.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja gribi ēst, tad apēd ābolu, bet, ja negribi ābolu, tas nozīmē, ka patiesībā neesi izsalcis.

Esmu gana daudz rakstījis un runājis par to, ko vienā vārdā dēvē par degradāciju. Mēs šo vārdu izprotam kā negatīvu lejupslīdi, kādu prasmju un iemaņu zaudēšanu. Gadās, ka pazaudējam to, kā mums nemaz nav bijis. Arī tā mēdz būt, un vairumā gadījumu šo vārdu lietojam nosodoši.

Šoreiz atļaušos paprātot, vai par minēto esam tiesīgi citus nosodīt, vai esam tiesīgi pārmest un aizrādīt, vai paši esam labāki un, pat ja esam labāki, vai drīkstam nosodīt neiedziļinoties. Vai drīkstam nedomāt par to, ka katram no mums pienāks tāds brīdis, kad nespēsim paši savās čībās iekāpt? Ja izdosies līdz tam nodzīvot!

Vēl nesen rakstīju par politiķu degradāciju un salīdzināju deviņdesmito gadu sākuma Saeimas deputātus ar tiem, kas ir šodien. Manuprāt, zināšanu, prasmju, cēloņu un seku izpratnes sakarību ziņā ir notikusi degradācija. Par to pārliecināties nav grūti, ielūkojoties kaut vai Saeimas plenārsēžu stenogrammās, kā arī iepazīstoties ar Saeimas komisijās lemto un diskutēto. Bet tas būs tikai secinājums, nevis atbilde uz jautājumu – kāpēc tā ir noticis.

Pieļauju arī, ka šāds viedoklis man ir radies tāpēc, ka tobrīd, deviņdesmito gadu sākumā, nezināju to, ko zinu šodien, nesapratu tik, cik saprotu šodien, un no tā arī izriet mans salīdzinājums un vērtējums par labu pirmo Saeimu deputātiem. Iespējams, tā ir, bet, lai būtu vieglāk saprast, stāstot par to, man ir jāatgriežas pie sirdij tuvas lietas – pie mūzikas.

Gandrīz visiem izciliem skaņdarbiem, kuri rakstīti pirms vairākiem gadsimtiem un vēl senāk, satura ziņā ir vairāki līmeņi, līdzīgi kā lādēm mēdz būt vairāki slepeni dibeni. Tas attiecas arī uz labi uzrakstītām grāmatām, dzeju, dziesmu tekstiem, gleznām, arhitektūru un citu, ko radījuši izcili cilvēki.

Klausoties skaņdarbu, šos daudzos līmeņus ir iespējams saklausīt, lasot grāmatu, šos līmeņus ir iespējams saskatīt. Un tomēr vairums klausās, lasa, aplūko gleznu, bet neredz to, ko autors savā darbā saka, kurp aicina, ko nosoda un par ko stāsta.

Mūzika pārvēršas par kaut kādām skaņām, glezna par kaut kādu mālējumu un Lenijas Rīfenštāles «Olimpija» – par garlaicīgu ūdens gabalu, kur viss ir tik lēni, tik nesaistoši, kur nesprāgst, nezibeņo un neaizrauj ar dažādiem specefektiem. Tur beigās nešauj, un mūsējie neuzvar. Tā vietā aizdedz lāpu, ko pēc tam cauri vairākām valstīm lēnām nes uz olimpisko spēļu vietu...

Aliņš

Astoņdesmito gadu beigās goda lieta bija lasīt Čingizu Aitmatovu. Viņa grāmatas lasīja dažādu izglītību guvušie. Katrs lasīja un redzēja, kā arī saprata atbilstoši savam zināšanu, izglītības un pieredzes līmenim. Cik nu kurš spēja lādē paslēptos līmeņus saskatīt...

«Un garāka par mūžu diena ilgst» – leģenda par mankurtiem – dažiem šķita saprotama. Viņi tur saskatīja pat padomju īstenību; tie spēja iztēloties un saprast grāmatā minētās līdzības un autora vēlmes. Savukārt citiem tas bija tikai interesanti, bet ne pamācoši.

Līdzīgi bija arī ar «Pieresvietu», kur mazizglītotākie spēja saskatīt tikai kriminālas scēnas, narkotiku pārvietošanas ceļus, bet citi atkal spēja ielūkoties Bībeles saturā un no tā izrietošajā morālē un secinājumos.

Nezinot vēsturi, nezinot kultūras attīstības un valstu izveidošanās secību, kā arī neizprotot, ka bija ne tikai viduslaiki, nav iespējams gūt kopainu par skaņdarbā vai grāmatā pausto un nav iespējams paredzēt nākotni.

Komponisti, rakstnieki, dzejnieki un mākslinieki veltīja daudz laika, lai saviem darbiem piešķirtu saturu un vienā darbā iekļautu pat vairākus līmeņus, lai kādam tiktu aliņš, kādam korķītis un tomēr lai neviens nepaliktu tukšā. Jaunībā dzirdēju teicienu – katram savs, kam aliņš, kam tikai pudeļu korķīši... Šis precīzi ilustrē to, par ko rakstu.

Bet ne vienmēr tā bija. Ir tādi skaņdarbi, kuri ir rakstīti ar nolūku izkopt un attīstīt muzikanta spēlēšanas tehniku. Ir arī tādi, kas radīti ar nolūku palepoties, paspīdēt un izcelties – parādīt, kā es varu uzrakstīt, nospēlēt un citādi demonstrēt mūziķa iemaņas. Gadījās, ka grāmatu autori rakstīja ne tādēļ, lai lasītājs kļūtu gudrāks un zinošāks, bet, lai demonstrētu, ko un kā viņš spēj uzrakstīt.

Atšķirt, vai komponists ir radījis kādu skaņdarbu ar vēlmi apliecināt savas prasmes un savu talantu vai rakstnieks rakstījis, lai demonstrētu savu prasmi savirknēt vārdus un rindkopas, var tikai izglītots un pieredzējis klausītājs un lasītājs. Ja nav priekšzināšanu, tad novērtēt un atšķirt, kas ir kas, nav iespējams.

Mūzika

Jāņem vērā arī tas, ka visā cilvēces vēsturē mūzika, grāmatas, glezniecība, tēlniecība un māksla tomēr bija dižciltīgo un bagāto privilēģija, nodarbe, kā arī izklaide. Padomā, cik reizes gadā zemnieks dzirdēja mūziku, piemēram, trešajā gadsimtā. Labi, ja tas gadījās kaut dažas reizes gadā... Toties tie, kuriem bija lieli īpašumi, kuri bija pietuvināti valdniekiem, pasūtīja skaņdarbus komponistiem, apmeklēja retās teātra un operas izrādes.  Viņus kopš bērnības mācīja spēlēt mūzikas instrumentus, mācīja lasīt grāmatas, kā arī izprast dzirdēto un lasīto. Tam tika algoti speciāli skolotāji.

Savukārt zemniekam tam nebija nedz laika, nedz iespēju. Zemnieks mūziku dzirdēja baznīcā dievkalpojuma laikā, kāzās un bērēs. Dzimšanas dienu ballītes tad nebija iecienītas, un jūtūbes arī tolaik nebija. Tāpēc nav nekā nosodāma, ka vairums cilvēku neizprata mākslu un revolucionāri, ienākuši Ziemas pilī ar durkļiem, durstīja gleznas un dedzināja grāmatas. Kā viņiem bija zināt, ka tas ir kas vērtīgs?!

Es gribu uzsvērt, ka mūzikai un grāmatām piešķīra saturu ne tikai darbu autori, bet arī tie, kuri šos darbus pasūtīja. Pasūtītāji un turīgie klausītāji bija zinoši un prasīgi. Viņiem nevarēja iesmērēt primitīvu skaņdarbu, un šodienas dzeja mirtu vēl nedzimusi.

Tā tas turpinājās, līdz zinātnes un tehnikas attīstība radīja situāciju, kad aizvien vairāk cilvēkiem sāka rasties tas, ko šodien dēvējam par brīvo laiku. Līdz tam cilvēks bija nodarbināts tikai ar vienas problēmas risināšanu – kur dabūt ko ēdamu. Tad, kad izrādījās, ka daudzus darbus var uzticēt tvaika mašīnām, ka ražošanu var īpaši organizēt un speciāli sakārtot, cilvēkiem radās brīvais laiks.

Brīvajā laikā no darba cilvēks sāka domāt par taisnīgas sabiedrības nepieciešamību, radās šīm vēlmēm atbilstošas grāmatas un mūzika. Cilvēki veidoja formālas un neformālas organizācijas, lai specializētos līdztiesības, cilvēktiesību un citās jomās. Nu tam bija laiks un tehniskas iespējas. Grāmatas vairs nebija brīnums un kas īpašs. Jā, tas vēl joprojām bija dārgi, tomēr tas kļuva iespējams, un aizvien vairāk cilvēku šo iespēju izmantoja.

Mākslas darbu pasūtītājs pakāpeniski pārtapa no prasīga un zinoša par ne tik prasīgu un ne tik zinošu. Runājot šodienas jēdzienos – darbu pasūtītājs sāka degradēt. Līdz ar viņu sāka atslābt un degradēt arī komponisti un spalvas meistari. Nebija vajadzīgs tik ļoti censties. Ja izpratne mazinās, tad piedāvātā saturs mainās atbilstoši pieprasītajam. Tas kļūst primitīvāks. Un šis lejupslīdes process nav nedz beidzies, nedz apstājies. Tas turpina skriet lejup, un es nezinu, pret ko tas atdursies un kad lejupslīde beigsies, tomēr vienu zinu droši – beigsies ar strauju apstāšanos.

Tad mēs pārliecināsimies un uzzināsim, kas patiesībā nogalina – ātrums vai tomēr bremzes. Tad redzēsim, pie kā noved it kā dabiskā un loģiskā vajadzība iztapt «plašajām masām».

«Olimpija»

Jau sen vairs nav nepieciešama speciāla izglītība, lai kļūtu par žurnālistu. Piemēram, divi darboņi nodibina sabiedrisku organizāciju, cits citam izsniedz sertifikātu, un ir tapuši divi eksperti cilvēktiesību jautājumos vai pat zinātāji un pētnieki militārās lietās. Aizvien lielāka ietekme ražošanā ir nevis inženieriem, bet dizaineriem un pārdošanas speciālistiem.

Nu katrs spēj izveidot televīziju. Tas notiek tādos tempos un tādos apmēros, ka profesionāliem un zinošiem žurnālistiem vai nu jādegradē līdzi, vai jāmeklē darbs citā nozarē. Pieprasījums mainās. Nav nepieciešams zinošs un izglītots žurnālists, – pietiek, ja spēj no papīra nolasīt un komentēt.

L. Rīfenštāles «Olimpija» vairs nav vajadzīga un neizraisa nekādu interesi, jo sporta un sacensības gara vairs nav. Ir tikai sporta nozares bizness.

Kam svīst, trenēties un pūlēties, ja var apēst tableti vai sarunāt sacensību rezultātu?! Mūzikas arī ir aizvien mazāk. Vairumā gadījumu top tikai pakaļdarinājumi, bet ne tāpēc, ka nebūtu varošu komponistu, ne tāpēc, ka vairs nav to, kas prot rakstīt... Tā ir tāpēc, ka nav pieprasījuma. Bet kā zināms, pieprasījums nosaka piedāvājumu un ne otrādi.

Nu, saki, kam šodien vajag zināt reizrēķinu, ja ir galvas protēze – dators vai viedtālrunis? Nav vajadzīgs!  Kam tev mācīties spēlēt mūzikas instrumentu, ja var iegādāties sintezatoru, lejuplādēt kādu programmiņu, kura spēlēs vijoli, pūtīs taures un pat komponēs un aranžēs? Var arī samaksāt mūziķiem, lai tie nospēlē un uzdzied.

Nekas no tā nav vajadzīgs un nepieciešams, jo nu ir tik daudz brīva laika, ka cilvēkam grūti izdomāt, kā to aizpildīt. Turklāt cilvēce, izņemot tos reģionus, kurus dēvē par atpalikušiem vai neattīstītiem, nepazīst bada.

Nenoliedzami, ka grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki rada labklājību un pārtikusi sabiedrība rada vājus cilvēkus, un tad šis riņķa dancis atkārtojas. Daži apgalvo, ka nav nekāda riņķa danča, jo tie esot nevis riņķi, bet gan kārtējais spirāles aplis. Varbūt ir tā, bet ko tas maina?!

Lai kā tur nebūtu, bet patiešām šodien nav pieprasīta kvalitatīva mūzika, dziļa satura literatūra un glezniecība, jo tas neatvieglo cilvēka dzīvi un neizklaidē.

Taisnība ir arī apgalvojumam, ka pieprasījums rada piedāvājumu. Var par to vaimanāt, var to precīzi un zinātniski definēt un detalizēti aprakstīt, bet tas neatceļ to, ka pārticība un labklājība vienkāršo kvalitātes prasības. Svarīgāks par kvalitāti kļūst daudzums un pieejamība.

Ne manos un ne tavos spēkos nav to mainīt un apturēt, jo, kā jau teicu, tikai grūtības rada stiprus cilvēkus un tikai stipri cilvēki var ko mainīt un paveikt. Mēs neesam stipri, un mēs to nespējam.

Kad mūsu izlaidība un vieglprātība novedīs pie grūtiem laikiem, tad tie radīs stiprus cilvēkus, bet šajā procesā būs daudz bojā gājušo, jo tāds ir dabiskās atlases likums.

Secinu – jo aizsargātāka ir sabiedrība un tās vājākie posmi, jo mazākas prasības pret mākslu, jo kurš tad velti pūlēsies?! Un vairumam, nospiedošajam vairākumam, tas ir pieņemami.

Kam man kalnā kāpt, ja var kalnam apkārt jāt?!

Civilizācija

Paradoksāli ir tas, ka viduslaikos vairumam cilvēku nebija pieejamas grāmatas, nebija iespējas apmeklēt koncertus, tāpēc nebija arī iespējas izglītoties. Šobrīd brīvi un bez maksas pieejama gandrīz visa informācija par cilvēces sasniegto. Diemžēl šī iespēja netiek izmantota, un vairumam tā nešķiet vajadzīga, un tam trūkst laika.

 Tas ir tikai loģiski, jo patiešām – cik no skolā mācītā mēs dzīvē reāli pielietojam un izmantojam? Cik procentu? Tas ir līdzīgi kā ar dažādām datorprogrammām. Piemēram, vairums cilvēku izmanto labi, ja desmit procentu no tā, ko spēj Microsoft Word.

Cilvēks ir radis tiekties pēc tā, kā viņam nav, bet to, kas tam pieder, viņš reti novērtē. Kad atkal nāks grūti laiki, radīsies vajadzība un vēlme uzzināt, izzināt, izprast un iemācīties, bet šobrīd tas nešķiet vajadzīgi, jo lieliski var bez tā izdzīvot. Degradācija notiek tāpēc, ka zināšanām nav pielietojuma un tās nav nepieciešamas, lai baudītu dzīvi.

Tas attiecas ne tikai uz cilvēces mantojumu, bet pat uz sabiedrības uzvedības normām. Tūkstošiem gadu kultūra bija attīstības un labākas dzīvošanas pamats. Nu ir citādi. Runa nav par to, kurā rokā turēt dakšiņu, bet gan par morāles iztikas minimumu, bez kura nav iespējama normāla cilvēka dzīve un attīstība. Visatļautība nav morāle.

Civilizācija negarantē cilvēku kultūras izaugsmi un kultūru kopumā. Tā arī nav nekāda masonu sazvērestība vai apzināta ļaunprātība. Viens izriet no otra, sekas top no cēloņa.

Agrākos laikos jo vairāk cilvēkam bija naudas un brīva laika, jo vairāk viņš tiecās pēc zināšanām un kļuva izglītotāks. Savukārt, jo mazāk cilvēkam bija naudas un brīva laika, jo vairāk viņš vēlējās pārnākt mājās un likties gulēt... Nu viss ir kļuvis citādi. Pamanītā degradācija ir loģiska un dabiska. Citādi nemaz nevar būt, un nav tāda spēka, kas to spētu apturēt vai vērst pretējā virzienā. Ir lietas, ar kurām jāsamierinās kā ar nenovēršamu ļaunumu.

Runā, ka slīkstošais esot jāpagrūž dzelmē, lai viņš var atsperties pret upes dibenu un uzpeldēt. Visi neuzpeldēs. Manuprāt, muļķība un tumsonība nav brīvas sabiedrības rādītājs. Pārfrāzējot kādu dzejnieku – muļķis arī Āfrikā ir muļķis, un alķīmiķis nav zinātnieks un ķīmiķis. Ne katrs, kurš spēj saskatīt zvaigznes, ir astronoms, biežāk tikai astrologs.

Video ir šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=Ii6Xwi1uHWM&t=60s

Novērtē šo rakstu:

53
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...