Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs valsts pārvalde nav druscīt iepuvusi. Tā ir sapuvusi caur un cauri. Ja pirms desmit gadiem draņķi valsts pārvaldē un tai apkārt kārtoja savas lietas un barojās, taču kaunējās un baidījās, ka tas nāks gaismā, tad nu vairs nebaidās. Un ne par ko vairs nekaunas.

Pirmais gadījums. Latvijas valstij piederošā Hipotēku un zemes banka pagājušo gadu beidza ar 40,7 miljonu latu zaudējumiem. Bankas zaudējumi no tās komercdaļas pārdošanas pagājušajā gadā lēšami 28,57 miljonu latu apmērā.

Bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko 2011. gadā atalgojumā saņēma 32 898 latus - vidēji 2740 latu mēnesī. Pērn - jau 39 273 latus jeb vidēji 3272 latus mēnesī. Papildus tam viņš valsts bankā saņēma vēl arī iemaksas privātajos pensiju fondos par 11 136 latiem, kā arī dzīvības apdrošināšanas prēmiju summas par 14 126 latiem. Kopā tātad rekordzaudējumu gadā R. Paņko atalgojuma pakete pieaugusi no 32,8 līdz 64,6 tūkstošiem latu.

Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš 2011. gadā algā bija saņēmis 29 648 latus, bet pērn papildus 35 326 latu algai saņēmis arī 5012 latu lielu darba devēja iemaksu pensiju plānā un 7724 latu veselības apdrošināšanu.

Bankas valdes locekle, Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane 2011. gadā šajā valsts kredītiestādē algā bija saņēmusi 29 309 latus. Pērn - ne tikai 35 124 latu algu, bet vēl arī 10 024 latu iemaksu privātajos pensiju fondos, 5012 latu dzīvības apdrošināšanas prēmiju summu un 7724 latu apdrošināšanas polisi.

Bankas valdes loceklis Gints Āboltiņš 2011. gadā bija saņēmis 29 327 latus lielu algu,  bet pērn jau - 35 061 lata algu, 10 024 latu iemaksu privātajā pensiju plānā, 6730 latu apdrošināšanas polises prēmiju un 6006 latu iemaksu dzīvības apdrošināšanas polisē.

Lēmumu par šo fantastisko atalgojuma palielinājumu bez kādas garas spriešanas pieņēmusi Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija. Pamatojums - nepieciešamība "pieturēt" vērtīgos Hipotēku bankas vadības kadrus. Bez kāda konkursa vai izvērtēšanas - nolēmām, un viss, maksājam. Savukārt R. Paņko publiski saka lielo paldies savam darba devējam.

Otrais gadījums. SIA "Prudentia Advisers" pieder uzņēmumam "Prudentia", savukārt tā pēdējais publiski pieejamais akcionāru saraksts norāda, ka viens no diviem uzņēmuma saimniekiem ir "investīciju baņķieris", konkurētspējīgas uzņēmējdarbības padomus dāsni bārstošais Ģirts Rungainis.

"Prudentia Advisers" 2012. gada apgrozījums, kā rāda "Lursoft" dati, ir nepilni 689 tūkstoši latu. Savukārt, kā liecina vakar publiskotais valsts kontrolētās aviokompānijas "airBaltic" un "Prudentia Advisers" līguma teksts, 2011. gadā valsts aviokompānija apņēmusies ik nedēļu Ģ. Rungaiņa firmai par tās pakalpojumiem maksāt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Gadā sanāk kā reiz tie paši 689 tūkstoši latu.

Nekāds investors "airBaltic" nav sameklēts, nekādu informāciju par sniegtajiem vērtīgajiem pakalpojumiem Valda Dombrovska valdība nesniedz. Taču nule tā ir piesaistījusi šo pašu "Prudentia Advisers" "Liepājas metalurga" problēmu risināšanai. Cik zināms, atkal par padsmit tūkstošiem latu nedēļā. Bez kāda konkursa vai iepriekšējo rezultātu izvērtēšanas - nolēmām, un viss, maksājam.

Trešais gadījums. Rīgas pašvaldības pārziņā ir labi pazīstamā Leona Bemhena vadītā SIA "Rīgas satiksme", tā savukārt kontrolē ne mazāk slavenā e-talona ieviesēju SIA "Rīgas karte".

Pēdējos trīs gados Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova politiskā kompanjona Andra Amerika partijas biedrs Aleksandrs Brandavs - pēc izglītības kordiriģents - atalgojumā abos šajos uzņēmumos kopā ir saņēmis 300 tūkstošus latu. Pērn - aptuveni 97 tūkstošus latu.

Ne L. Bemhens, ne citkārt tik runātgatavais N. Ušakovs nespēj paskaidrot, kāds tieši ir A. Brandava veikums, kas tiek apmaksāts no Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem un kas un kā tieši noteicis šo oberdiriģenta algu. Nolēmām - un viss, maksājam.

Ceturtais gadījums. Anrija Matīsa vadītā Satiksmes ministrija ir oficiālais AS "Pasažieru vilciens" saimnieks. Savukārt "Pasažieru vilcienam" pieder 51% uzņēmumā "VRC Zasulauks".

"Pasažieru vilcienā" 2009. gadā par valdes locekli tika iebīdīts kāds Mārtiņš Greste, un 2011. gadā atklājās, ka jau mēnesi pēc kunga stāšanās amatā šis valsts uzņēmums bija sācis maksāt par sava jaunā valdes locekļa privātfirmas līzingā iegādāto "Mercedes Benz" automašīnu. Faktiski papildus iespaidīgajai algai - vidēji gandrīz 2700 latu mēnesī - M. Greste saņēma vēl arī līzinga nomaksu - 410 latu mēnesī.

Kad šie fakti nāca gaismā, M. Greste no amata izlidoja kā korķis. Bet - ne uz ilgu laiku: nu viņš ir "Pasažieru vilciena" kontrolētā "VRC Zasulauks" valdes priekšsēdētājs ar īpaši interesantu atalgojumu.

Savā personiskajā biznesā M. Greste ir bijis izcili neveiksmīgs, viņa parādsaistības ir vairāk nekā 410 tūkstoši latu, un ar tiesas lēmumu jau 2010. gada pavasarī ir ierosināta viņa maksātnespējas procesa lieta.

Lai kungam, kurš pašlaik roku rokā ar Sarmīti Ēlerti kandidē uz vietu Rīgas domē, šis process būtu ērtāks un komfortablāks, viņš jaunajā darba vietā - valsts kontrolētā uzņēmumā! - pērn piecu mēnešu laikā 13 107 latus saņēmis nevis kā atalgojumu vai algu, bet gan kā "u.c. ienākumus".

Kurš pieņēmis šādu valstisku lēmumu? Kā valsts kontrolētā uzņēmumā tā vadītājam var maksāt nevis algu, bet kaut kādus mistiskus "u.c. ienākumus" (par to apmēriem un profesionālo vadītāju nemaz nerunāsim)? "Pasažieru vilciens", kurā viens no valdes locekļiem ir slavenais optimizētājs Aigars Štokenbergs, to paskaidrot nespēj vai nevēlas. Nolēmām - un viss, maksājam.

Un te vēl pāris citādi gadījumi. 1997. gadā Talsos Iekšlietu ministrijas rīkoto svētku laikā gāja bojā deviņi bērni. Latvijas valsts padsmit gadus visās iespējamajās tiesu instancēs cīnījās, lai tikai tai nevajadzētu izmaksāt kādu kapeiku bojāgājušo tuviniekiem. Jo valstiski atbildīgi bija lemts un izlemts - nav ko tiem zemes tārpiem kaut ko maksāt; ja grib, lai iet uz tiesu un cīnās ar "savas" valsts apmaksātiem juristiem.

Un tāpat, kad 2006.gadā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā iekrita četri Nacionālo bruņoto spēku karavīri un divi no viņiem gāja bojā, Latvijas valsts Aizsardzības ministrijas personā izdarīja visu iespējamo, lai tikai tai nevajadzētu maksāt kādas kompensācijas bojāgājušo tuviniekiem papildus likumā minimāli noteiktajām.

Piecus gadus Latvijas valsts Aizsardzības ministrijas personā (to šai laikā vadījis Atis Slakteris, Imants Lieģis, Vinets Veldre un Artis Pabriks) pret bojāgājušo tuviniekiem cīnījās kā lauva, tērējot valsts naudu juristiem un izmantojot pat tādu metodi kā tiesas sēžu neapmeklēšana.

Beidzot šogad šī valsts zaudēja arī pēdējā tiesas instancē, kas katra bojāgājušā karavīra radiniekiem piesprieda pa milzu summai - 20 tūkstošiem latu. Summai, kas būtiski mazāka par tāda M. Grestes gada "u.c. ienākumiem" un pat piecas reizes mazāka par oberdiriģenta A. Brandava gada atalgojumu...

Es domāju, ka vārds "sapuvusi" attiecībā uz šīs valsts pārvaldi vēl ir pārāk diplomātisks un maigs. Turklāt, kā jau minēts, ja pirms desmit gadiem draņķi valsts pārvaldē un tai apkārt kārtoja savas lietas un barojās, taču kaunējās un baidījās, ka tas nāks gaismā, tad nu vairs nebaidās. Un ne par ko vairs nekaunas.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...