"NCH" pārstāvis Cerbulis "Vienotībai": uzturēšanās atļaujas - kritiski svarīgas mūsu tautas izdzīvošanai
PIETIEK02.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākusi kāda elektroniskā pasta vēstule, ko saistībā ar pēdējā laikā aktuālo uzturēšanās atļauju jautājumu Vienotības politiķiem nosūtījis bijušais trimdas latvietis, NCH holdinga ilggadējais pārstāvis Kārlis Andrejs Cerbulis. Publicējam šo neordināro vēstījumu pilnā apmērā, saglabājot oriģinālo rakstības veidu.
"Cienījamie "Vienotības" deputāti! Uzturēšanās Atļaujas jautājums ir kritiski svarīgs mūsu tautas izdzīvošanai. Katra darba vieta Latvijā ir zelta vērta. Ja nebūs šīs darba vietas, turpinās izbraukt darba spējīgie un izglītotie latvieši.
Pēdējo 8 gadu laikā esmu personīgi noziedojis "Vienotībai," "Pilsoniskai savienībai" un "Jaunam laikam" 35.500 Latus.
Esmu ticējis, ka stāvat par modernu, atklātu, ekonomiski attīstītu valsti. Visumā neesmu vīlies. Esmu lepns par mūsu Premjeru.
Ne vienu reizi neesmu pie jums griezies ar kādu konkrētu lūgumu, ieteikumu, prasību vai vajadzību. Ne vienu reizi. Ne personīgi, ne uzņēmuma vārdā.
Šis ir izšķirošs brīdis Latvijas valsts attīstībā, un latviešu tautas izdzīvošanā. Šoreiz nevaru stāvēt klusu.
Turpina izbraukt pūļiem latviešu. Es to personīgi redzu kur es dzīvoju – Sējā (Rīgas rajonā, taču "laukos"), kur no manas mājas "Kliņķiem" sliekšņa, es varu redzēt 5 māju skursteņus kas vairs nekūp. Palikuši tikai 5 skursteņi, kur paceļas dūmi. Pirms 10 gadiem, visas tās mājas bija apdzīvotas. Pēdējo māju pagājušā vasarā pameta kupla ģimene, izbraukdama uz Norvēģiju.
Tāpat to es redzu manos regulāros komandējumos uz Londonu. Nav viesnīca Londonā kur esmu apmeties, kur nestrādātu latvieši – jauni un izglītoti. Mūsu "dzīvās asinis." Vienā dienā šovasar Gilfordā (Londonas priekšpilsētā) itāļu restorānā mani apkalpoja latviešu viesmīle (ap 30 g.v.), farmacijā pie kases strādā "Dace" (agrāk strādājusi Swedbankā – ap 35. g.v.), un uzzināju ka manā Radisson Blue viesnīcā strādā divi jauni latvieši.
Mēs noasiņojam. Strauji.
Ir tikai viena atbilde. Darba vietas.
Mums ir jādara viss, lai straujāk šeit augtu labas darba vietas. Jo vairāk darba vietas, jo mazāk izbrauks.
Lai cik mums šķistu nepatīkami aicināt uz Latviju iebraucējus, "Uzturēšanās atļaujas" programma ir spējusi radīt Latvijā daudz jaunas darba vietas. Latvijā ir palikuši vismaz 10.000 cilvēku (pat daudz vairāk, ja pieskaita apkalpojošo sfēru), jo viņiem šeit ir darbs, nebija tas jāmeklē ārzemēs. Turpinoties šai programmai, darbu vietu skaits pat būtiski palielinātos.
Tā nav sagadīšanās, ka izbraukušo skaits gadā kopš 2010 gada (kad iesāka UA programmu) ir strauji samazinājies.
Es jau vairāk kā 17 gadus pārstāvu ieguldītāju ("NCH") Latvijā, kas ir daudz un dažādos veidos ieguldījis darba vietu veidošanā Latvijā, t.sk. augstās tehnoloģijās ("Sidrabe"- kur es esmu Padomes priekšsēdis www.Sidrabe.com, "GroGlass" www.GroGlass.com), lauksaimniecībā, māju eksportā ("Nordic Homes" www.NordicHomes.lv) un daudzās citās sfērās. Es varu personīgi apliecināt, ka neviena programma Latvijā nav ar tik tiešām un pozitīvām sekām uz darba vietām kā "Uzturēšanās atļaujas" programma. Rūpniecība nevar radīt ātri darba vietas – pat labākā gadījumā tie būs desmit gadu. Tas būs jau sen par vēlu.
Patreiz mūsu kaimiņu valstu ekonomikas stagnē – t.sk. Krievija un Igaunija. Tikai Latvija vēl strauji aug. Tā nav sagadīšanās, ka tikai Latvijai ir aktīva UA programma.
Es nevaru stāvēt malā un skatīties, ka atsevišķas partijas un/vai iedzīvotāji cenšas mūsu tautai un valstij uztaisīt ekonomisko pašnāvību – apturot programmu kas veiksmīgi darbojas. Nacionāļiem nav monopols uz tautas glābšanu. Es pat teiktu, ka viņu patreizējā programma ir drošs ceļš uz tautas bojāeju. Viņu programma tieši novedīs pie paātrinātas darbaspējīgās tautas izbraukšanas.
Cienījamā "Vienotība". Esiet ar mugurkaulu. Šinī jautājumā stāvat kā klints. Tas ir vitāli svarīgs jautājums mūsu valstij un tautai. Jā, jums ir jāizvēlas no vairākām "negaršīgām" izvēlēm. Izvēlaties to, kura nodrošina vislielāko valsts izaugsmi – paturot dzīvot spējīgu "Uzturēšanās atļaujas" programmu.
Jā – var pacelt ieguldāmo slieksni.
Jā – var prasīt, lai tieši iemaksā Valsts kasē.
Nē – kvotām. Kā mēs varam uzlikt kvotas uz tautas glābšanu?
Visā cieņā,
Kārlis A. Cerbulis."
Seko mums 
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
