Iesaki rakstu: 
Vēl nav skaidrs, vai Zemnieku un zaļo savienības (ZZS) faktisko līderi Aivaru Lembergu apmierinās zaļo zemnieku sarunvedēju optimistiskais paziņojums, ka amati valdībā ir sadalīti un trešdienas rītā no Valda Dombrovska saņemtais piedāvājums vadīt Veselības ministriju ir pieņemts. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Lembergs par šo izvēli informēts tikai post factum.
ZZS valdes loceklis Viesturs Silenieks, kurš šārīta sarunās ar Vienotību nepiedalījās, Pietiek uzsvēra, ka apvienības valde vēl spriedīs, vai pieņemt veselības ministra amatu, un neslēpa, ka šāds piedāvājums nav apmierinošs. „Tas ir tikai piedāvājums, kuru var uzklausīt, bet tas nav pieņemts,” uzsvēra Silenieks. Pats Lembergs uz Pietiek zvanu gan atsaucās, bet, īsi izmetis, ka nav laika runāt, sarunu beidza.
Trešdienas rītā aptuveni stundu ilgo sarunu laikā bijis pārtraukums, kad ZZS sarunu vedēji izgājuši blakus telpā apspriesties. Nav zināms, vai tobrīd kāds piezvanījis Lembergam, lai ar viņu saskaņotu Vienotības piedāvājuma pieņemšanu. Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis no konkrētas atbildes izvairījās, bet ZZS sadarbības partnera Liepājas partijas līderis Uldis Sesks Pietiek atteica, ka „ar Lembergu ir saskaņots pēc tam”.
Pietiek jau ziņoja, ka Lembergs kopš sestdienas atrodas Francijā, kur, spriežot pēc informētu avotu teiktā, iespējams, risina sarunas par Ventspils naftas pārdošanu. Valdības veidošanas gaitu ZZS politiķi ar viņu ik dienu vairākkārtīgi apspriežot pa telefonu.
„Jūs nepareizi spriežat – valstiski ir jādomā,” izmeta Brigmanis uz Pietiek jautājumu, vai Lembergs būs apmierināts, ka sarunu rezultātā ZZS ieguvusi nevis Tieslietu ministriju, bet Veselības ministriju. (Tieslietu ministrija Lembergam tradicionāli ir svarīga tās pārraudzībā esošā Uzņēmumu reģistra dēļ, kas ir būtiska ietekmes svira Ventspils uzņēmumu karos.)
No sarunu dalībnieku atstāsta noprotams, ka ZZS pēc apspriešanās pieņēmusi pirmo Vienotības piedāvāto kompromisa variantu un nav kaulējusies par ko izdevīgāku. Sarunas sākušās ar Dombrovska piedāvājumu par pieciem ministru portfeļiem, ko ZZS noraidījusi. Tam sekojis kompromisa piedāvājums ņemt Veselības ministriju kā sesto, kam zaļie zemnieki piekrituši. Līdz ar to ZZS tiek satiksme, zemkopība, labklājība, veselība, izglītība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā apvienos tagadējo Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju un Vides ministriju.
Vēl otrdien kuluāros runāja par ZZS pretenzijām uz Tieslietu ministriju. Tām būtu arī objektīvs arguments – vadoties pēc Ministru kabineta kārtības ruļļa, politiskais spēks, kuram ir premjers, Finanšu un Tieslietu ministrijas (tās būs Vienotības pārziņā), faktiski kontrolē valdības dienaskārtību, jo neviens dokuments tajā nevar parādīties bez saskaņojuma ar šīm abām ministrijām un Valsts kanceleju.
Ventspilniekiem būtiska ir arī Iekšlietu ministrija (IeM), kura, spriežot pēc pēdējo mēnešu notikumiem, var spēlēt svarīgu lomu Ventspils uzņēmumu karos, kur metodes dažkārt ietver konkurentu fizisku neielaišanu ēkās, kur izsludinātas akcionāru sapulces. Vienlaikus dzirdēts, ka ZZS neiebilst pret Lindas Mūrnieces (JL) palikšanu amatā un pretenzijas uz IeM savam kandidātam Aivaram Straumem vairāk saistītas ar laukuma iezīmēšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
