Iesaki rakstu: 
Nav saprotams, ar kādu mērķi Latvijā meitas uzņēmumu izveidojis Zviedrijas lielākais atkritumu apsaimniekotājs Ragn-Sells, jo Latvijas SIA Ragn-Sells, kas ir simtprocentīgs Zviedrijas kompānijas īpašums, nevienā no darbības gadiem Latvijā nav guvis peļņu. Turklāt publiskajos iepirkumos uzņēmums mēdz piedāvāt dempinga cenas, tādā veidā kropļojot tirgu.
SIA Ragn-Sells Latvijā darbojas jau 16 gadus, taču visā šajā periodā nevienu gadu nav noslēdzis ar peļņu. Lielākie zaudējumi ciesti 2007.gadā, kad tie pārsniedza miljonu eiro un bija 1,09 miljonu eiro apmērā. Prāvi zaudējumi vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā ciesti arī 2006.gadā un 2012.gadā, kad tie bija attiecīgi 710 454 eiro un 792 059 eiro. Pērn uzņēmuma zaudējumi sasniedza 209 215 eiro.
Uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos iepirkumos par atkritumu izvešanu. Šogad SIA Ragn-Sells ieguvis tiesības izvest bīstamos atkritumus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes vajadzībām, sadzīves atkritumus VSAC Rīga vajadzībām, tiesības sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Latvijas ieslodzījumu vietām, sadzīves atkritumu izvešanas tiesības SIA Rīgas nami, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas tiesības SIA Cēsu klīnika, sadzīves atkritumu uzkrāšana un izvešanas pakalpojumu sniegšanu VSIA Šampētera nams u.c. Līgumcenas šajos iepirkumos svārstās ap 30 tūkstošiem eiro.
Tikmēr tieši Ragn-Sells uzvaru Mārupes novadā apstrīdējuši pārējie pretendenti, jo bioloģiskos atkritumus iedzīvotājiem tas piedāvāja izvest par vienu centu kubikmetrā, kamēr pārējiem pretendentiem šī cena bija no pieciem līdz septiņiem eiro par kubikmetru. Iespējams, ka Ragn-Sells bija pilnīgi pārliecināts, ka neviens Mārupē nevēlēsies šķirot arī bioloģiskos atkritumus jeb ēdiena atliekas, zāli, lapas u.c. bioloģisko masu, tādēļ, lai uzvarētu iepirkumā, piedāvāja smieklīgi zemu cenu, lai plūktu uzvaras laurus. Prasība par bioloģisko atkritumu izvešanu publiskajos iepirkumos parādās ļoti reti, tādēļ ir aizdomas, ka šis iepirkums speciāli tika gatavots Ragn-Sells.
Kad sūdzību izskatīšanas komisija interesējās, uz kurieni Ragn-Sells plāno nogādāt bioloģiskos atkritumus, uzņēmums norādīja uzņēmumu Zaļā Mārupe, kurai saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem nav tiesību pieņemt bioloģiskos atkritumus no mājsaimniecībām. Arī iepirkumā par Piejūras reģiona atkritumu pārvadāšanu no pārkraušanas stacijām Ragn-Sells piedāvāja par 20% zemāku cenu nekā pārējie pretendenti, piedāvājot atkritumus pārvadāt zem pašizmaksas. Ja uzņēmums piedāvā pakalpojumus zem pašizmaksas, tas nozīmē, ka tas arī izvairās no nodokļu samaksas...
Agris Markss, SIA Ragn-Sells vadītājs Latvijā, šo lasītāja rakstu komentē šādi:
„SIA Ragn-Sells biznesa principi Latvijas tirgū vienmēr ir strādāt godīgi un atklāti, ievērojot augstus biznesa ētikas standartus un visas normatīvo aktu prasības.
SIA Ragn-Sells ir spēcīgs tirgus dalībnieks ar lielu Zviedrijas mātes uzņēmuma atbalstu, kam ir vairāk nekā 100 gadu pieredze, tirgus līderpozīcijas Skandināvijā un inovatīva pieeja atkritumu apsaimniekošanā. Tas ir liels resurss un priekšrocība, kādu citiem Latvijas tirgus dalībniekiem nav.
Pēdējos gados SIA Ragn-Sells ik gadu ir izdevies kāpināt apgrozījumu. Uzņēmuma mērķis Latvijā joprojām paliek nemainīgs – tas vēlas ieņemt vismaz 20% atkritumu apsaimniekošanas tirgus. Šobrīd SIA Ragn-Sells tirgus daļa no kopējā atkritumu tirgus ir aptuveni 10%.
SIA Ragn-Sells patlaban ir līderis medicīnas atkritumu apsaimniekošanā Latvijā ar aptuveni 50% tirgus daļu, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 1500 uzņēmumiem visā valstī.
SIA Ragn-Sells Latvijā ir spēcīgās pozīcijas arī otrreizējo izejvielu jomā. Koncerna lielie mērogi tam nodrošina augstākās atkritumu šķirošanas procesā iegūto izejvielu pārdošanas cenas, kas savukārt paver iespēju piedāvāt zemākas pakalpojuma cenas Ragn-Sells klientiem arī Latvijā.
Uzņēmuma priorite ir arī rūpes par saviem darbiniekiem. Vidējā darba samaksa uzņēmumā šobrīd ir 1330 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidējā bruto darba alga valstī, kas šogad 2.ceturksnī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 927 eiro. SIA Ragn-Sells Latvijā patlaban strādā 95 darbinieki.
Par SIA Ragn-Sells:
- SIA Ragn-Sells ir meitas uzņēmums Zviedrijas izcelsmes koncernam Ragn-Sellsforetagen AB – dinamiskam, sekmīgam uzņēmumam, kas Zviedrijā darbojas jau kopš 1881.gada, ir viens no tirgus līderiem atkritumu apsaimniekošanā un inovatīvā pārstrādē Skandināvijas valstīs un Igaunijā. Koncerna kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 600 miljoni eiro.
- SIA Ragn-Sells Latvijā darbojas kopš 2005.gada. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus patlaban tas sniedz Rīgā, Baložos, Mālpilī, Vecumniekos un Rundālē. Latvijā kopš 2005.gada SIA Ragn-Sells investējis 10 miljonus eiro.
- SIA Ragn-Sells ir viens no vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Baltijā. Igaunijā uzņēmums pēdējo sešu gadu laikā ir ieguldījis 20 miljonus eiro – gan jaunās tehnoloģijās un iekārtās, gan degvielas ražotnē, gan cieto atkritumu pārstrādes projektā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
