Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, zemāk parakstījušies advokāti, esam iepazinušies ar likumprojektu Nr.427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – "Likumprojekts"), kas ir pieņemts pirmajā lasījumā Latvijas Republikas Saeimā.

Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 64.pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka "aizturētā pienākums ir sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt", kā arī papildināt Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmo daļu ar 1.1 punktu, paredzot aizdomās turētai personai pienākumu "sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt".

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos ir uzsvērts, ka tiesības neliecināt pret sevi jeb tiesības klusēt ir uzskatāmas par vispāratzītiem starptautiskiem standartiem, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā.[1] Likumprojekta autori tā anotācijā netieši norāda uz to, ka šādas tiesības ar piedāvātajām tiesību normām it kā netikšot aizskartas, jo "šāda pienākuma noteikšana nemaina KPL 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā noteikto – personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību[,] arī turpmāk ir garantētas tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt".

Kā krimināltiesību jomā praktizējoši advokāti uzskatām iepriekš minēto apgalvojumu par nederīgu un maldinošu argumentu.

Aizturētās, aizdomās turētās, apsūdzētās personas piespiešana patiesi liecināt viennozīmīgi atzīstama par personas piespiešanu liecināt pret sevi, kā arī par liegumu personai izmantot tiesības klusēt tikai daļēji, pašas izvēlētajā apjomā. Tādējādi, minēto grozījumu pieņemšanas gadījumā vispār zudīs jēga personas tiesībām uz aizstāvību.

Īpaši atzīmējams, ka persona ne vienmēr var izvēlēties iespēju neliecināt vispār, jo Kriminālprocesa likums paredz vairākus gadījumus, kad nevis izmeklētājam vai prokuroram, bet gan personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pierādīšanas pienākums (piemēram, pienākums pierādīt autortiesību pārkāpuma neesamību vai mantas legālu izcelsmi) vai pienākums norādīt uz alibi. Kā šādos gadījumos persona var klusēt un neliecināt, Likumprojekta autori nepaskaidro.

Tāpat Likumprojekta autori nav skaidrojuši, kā tiks risināta situācija, ja persona groza savas liecības kriminālprocesa gaitā. Pēc viņu loģikas atzīstot vainu tiesā, nevis policijā vai prokuratūrā, persona, kura nupat ir atzinusies vienā nodarījumā, tūlīt ir jāsauc pie atbildības vai jāpakļauj citām nelabvēlīgām sekām par to, ka tā nav atzinusies pašā pirmajā pratināšanā. Vēl absurdāka situācija var izveidoties tad, ja sākotnēji persona sevi apmelo un atzīst sevi par vainīgu noziegumā, bet vēlāk atklājas personas nevainīgums.

Līdz ar to, Likumprojekta autoru pieeja noteikti nestimulēs personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ne liecināt patiesi, ne vispār liecināt. Droši vien tādēļ pārsvarā civilizēto valstu šādas pieejas likumā nav.

Kā atzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, tiesības neliecināt pret sevi atbilstoši to jēgai paredz personas aizsardzību pret pierādījumu iegūšanu pret personu vērsta spiediena rezultātā.[2]

Kriminālatbildība par nepatiesām liecībām, atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana vai citas nelabvēlīgas tiesiskas sekas pasliktina personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, stāvokli, un to nevar raksturot citādi kā personas piespiešanu liecināt arī to, ko var izmantot pret šo personu.

Īpaši būtisks šāds personas pamattiesību apdraudējuma risks var būt gadījumā, ja personai netiek savlaicīgi nodrošināta aizstāvja palīdzība – piemēram, pierunājot personu neizmantot advokāta palīdzību, kas samērā bieži notiek izmeklēšanas iestāžu praksē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Likumprojekta autoru priekšlikums patiesībā ir pretrunā ar pašu būtiskāko elementu personas tiesībās neliecināt pret sevi: ar likuma garantēto iespēju liecināt bez jebkādas piespiešanas to, ko persona vēlas, un tādā apjomā, kādā vēlas.

Šīs vēstules autoru ieskatā aplūkotās Likumprojekta normas būtiski pasliktinās kriminālprocesā iesaistīto personu stāvokli, palielinās izmeklēšanas iestāžu darbinieku patvaļas risku un tādu gadījumu skaitu, kuros tiks sasniegts netaisnīgs kriminālprocesa rezultāts, tādējādi pazeminot tiesiskuma līmeni valstī kopumā.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka "šāds risinājums [pienākums sniegt patiesas liecības] sekmēs personas, kurai [ir] tiesības uz aizstāvību, disciplinēšanu, kā arī sekmēs kriminālprocesa ātrāku norisi". Neapšaubot priekšrocības, ko aplūkoto Likumprojekta normu pieņemšana dotu izmeklēšanas iestādēm, ir jānorāda, ka ‘’disciplinēšana’’, ņemot vērā vārda burtisko nozīmi, nepārprotami norāda uz Likumprojekta izstrādātāju tiešu mērķi paredzēt mehānismu, lai piespiestu cilvēkus sniegt procesa virzītājiem vēlamās liecības, nevis tās, kuras pati aizturētā vai aizdomās turētā persona vēlas sniegt.

Jānorāda, ka aplūkoto Likumprojekta normu pieņemšana nepārprotami visnegatīvāk ietekmētu nevis "skaļajās" krimināllietās apsūdzētos, bet gan tieši vājākās un mazaizsargātās personu kategorijas – nepilngadīgos, mazturīgos, sociāli neaizsargātas personas, personas ar zemu izglītības līmeni – kurām visbiežāk tiek liegta iespēja savlaicīgi saņemt juridisko palīdzību un izdarīt apzinātu un izsvērtu izvēli par savu tiesību īstenošanu, tostarp attiecībā uz liecību sniegšanu vai nesniegšanu.

Likumprojekta virzītāji mēģina diskreditēt jebkādu šīs iniciatīvas kritiku, apgalvojot, ka Likumprojekta kritiķi "aizstāv tiesības melot valstij". Ar šo paņēmienu tiek sašaurināts vai samainīts diskusijas priekšmets, un cilvēki, kuri aizstāvas no aizdomām vai apsūdzībām, tiek nosaukti par meļiem tāpēc vien, ka viņi aizstāvas, nevis padevīgi atzīst par pamatotu viņus apsūdzošu, ne vienmēr pamatotu, versiju.

Lai izbeigtu spekulācijas par "tiesībām uz meliem", ir jānorāda, ka izmeklētāji un prokurori arī ne vienmēr saka taisnību personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un slēpj no šīm personām dažādus faktus. Dažreiz tas ir klaji nelikumīgi, bet dažreiz tas ir likumam atbilstošs taktisks paņēmiems, kura mērķis ir atklāt noziegumu. Tātad, zināmās robežās likums akceptē "tiesības uz meliem", ja izmantojam Likumprojekta autoru leksiku, kuras izvēle gan nešķiet mums veiksmīga un pareiza.

Ja jau šie autori tik ļoti grib izskaust melus kriminālprocesā un prasa no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā, kurš piekrīt liecināt, teikt tikai patiesību un atklāt pilnīgi visu patiesību, kas var tikt izmantota arī pret viņu, tad no viņu puses būtu godīgi atcelt izmeklēšanas noslēpumu un arī valsts pārstāvim, izmeklētājam vai prokuroram, aizliegt maldināt personas par procesa virzītājam zināmajiem faktiem un viņu rīcībā esošajiem pierādījumiem, kā arī uzlikt šīm amatpersonām par pienākumu parādīt liecību sniedzējam visus kriminālprocesa materiālus. Vai tas tā būs? Diez vai.

Iespējams, ideālā sabiedrībā nemelo ne pilsoņi valstij, ne valsts pilsoņiem. Reālajā sabiedrībā melo ne tikai aizturētie policistiem, bet arī policisti aizturētajiem.

Vēl 18.gadsimta beigās viens no franču liberālisma tēviem Benžamēns Konstāns pauda: „Tikumisks princips, ka it kā runāt patiesību būtu mūsu pienākums, ja to ņem absolūti un izolēti, padarītu cilvēku sabiedrību par kaut ko neiespējamo.”

Un patiesi, var minēt vismaz vienpadsmit situācijas, kurās cilvēki nesaka taisnību: 1. Lai nenodarītu pāri citam; 2. Lai aizsargātu tos, kurus mīl; 3. Lai aizstāvētu savu iekšējo pasauli un privātu dzīvi; 4. Lai gūtu labumu; 5. Lai izliktos labākam, nekā cilvēks patiesībā ir; 6. Lai gūtu baudu; 7. Lai aizsargātu savas intereses; 8. Aiz bailēm (un tas bieži notiek kriminālprocesā, ja uz personu izdara spiedienu); 9. Lai aizsargātu savu valsti; 10. Lai noskaidrotu patiesību (un to bieži dara izmeklētāji, prokurori un pat tiesneši); 11. Lai izvairītos no soda (un to reizēm dara mūsu klienti).

Ir jāņem vērā, ka persona, kura stāsta izmeklētājam, prokuroram, tiesai nepatiesību, to vienmēr dara uz pašas riska. Šādai personai ir jārēķinās ar to, ka tai vienkārši neticēs, un līdz ar to tā tiks atzīta par vainīgu un sodīta. Tā ir pilnīgi pietiekama sankcija par nepatiesām liecībām.

Tādēļ ir jāuzsver, ka tiesības neliecināt pret sevi tikai tuvredzīgu cilvēku izpildījumā degradējas līdz meliem. Patiesībā tās ir daudz plašākas. Tās ir tiesības piedāvāt izmeklētājam, prokuroram vai tiesai savu versiju, runāt par faktiem, kurus izmeklētājs, prokurors vai tiesa dažkārt nevēlas dzirdēt un kuriem netic. Tāpēc vienmēr ir jāatceras: tas, vai persona saka nepatiesību, ļoti bieži ir tikai interpretācijas jautājums.

Godīgi no politiķu puses būtu atzīt, ka nevar primitivizēt jebkuru problēmu, stāstīt sabiedrībai, ka "melot ir slikti", un ar šādiem apsvērumiem pamatot likumprojektus. Ētikas un tiesību jautājumi ir komplicēti, tie netiek risināti tik vienkāršoti, kā to piedāvā Likumprojekta autori. Tāpēc arī Satversme un starptautiskie cilvēktiesību standarti paredz personai tiesības uz aizstāvību, tiesības liecināt tikai to, ko persona vēlas, nevis to, ko no personas vēlas dzirdēt izmeklētājs, prokurors vai tiesa. Mūsuprāt, Likumprojekts šīs fundamentālās tiesības apdraud.

Tāpēc mēs aicinām visus šīs vēstules adresātus cienīt un aizstāvēt nevainīguma prezumpciju un personas tiesības neliecināt pret sevi kā vienu no demokrātiskās sabiedrības un demokrātiskās valsts iekārtas pamatvērtībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka kriminālprocesa ātrāka norise un ar tā efektivitāti saistītās problēmas nevar tikt risinātas uz personu pamattiesību rēķina, tādēļ lūdzam Latvijas Republikas Saeimu un tās Juridisko komisiju lemt par attiecīgo normu, tas ir, 5., 6. un 8.punkta izslēgšanu no likumprojekta Nr.427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Lūdzam Valsts prezidentu izmantot Satversmē paredzētās pilnvaras, lai šādas tiesību normas nekad neiegūtu likuma spēku Latvijas Republikā.

 

Aicinām Latvijas Republikas Tiesībsargu izmantot Tiesībsarga likuma 12.panta 8.punktā paredzētās tiesības un ieteikt Saeimai izslēgt no likumprojekta iepriekš minētās normas.


[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008.gada 11.decembra spriedums lietā Panovits pret Kipru 65.punkts, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992.gada 5.novembra spriedums lietā Allan pret Apvienoto Karalisti 44.punkts

[2] Rokasgrāmata par Eiropas Cilvēktiesību tiesas un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) piemērošana, Eiropas Padome, atjaunota 2019.gada 31.augustā, 179.punkts, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2016.gada 13.septembra spriedums lietā Ibrahim un citi pret Apvienoto Karalisti, 267.punkts

Novērtē šo rakstu:

93
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...