„Nav notiesāts, nav vainīgs” papildināts ar 94%: daži iespaidi no raidījuma „Sastrēgumstunda”
Jānis Rēgs28.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Nav notiesāts, nav vainīgs.” „Mani atbalsta 94% ventspilnieku.” Nebija grūti iepriekš paredzēt šos iemīļotos Lemberga argumentus. Neko jaunu nebija spējīgs izdomāt. Ja par pirmo neko daudz komentēt nav jēgas, ja nu vienīgi iedomāties analoģiju ar personu, kas tiek turēta aizdomās par slepkavību (arī smags noziegums) un, atbrīvota pret drošības naudu, pilda mēra pienākumus vai kandidē premjera amatam pa ceļam novācot lieciniekus, tad par otro varētu šo to iebilst.
Pasākuma ieskaņā raidījuma vadītājs uzdod jautājumu Lembergam par Ventspils domes izsūtītiem aicinājumiem balsot raidījumā par A.Lembergu. Lembergs ierastā manierē izliekas neko nezinām, taču piebilst: „Bet tas, ka kolēģi gribēja mani atbalstīt, paldies viņiem par to. Un kas tur šausmīgs, ka izsūtīja e-pastu?” (2:32).
Jāpiezīmē, ka e-pastus izsūtīja nevis privātpersona Linda Rudzroga, bet gan Ventpils domes amatpersona Linda Rudzroga.
Šeit uzprasās jautājums - vai Lemberga kungam arī „neliktos nekas šausmīgs”, ja līdzīgi e-pasti tiktu izsūtīti aicinot balsot par A.Lembergu pašvaldības vēlēšanās un, ja tomēr „liktos šausmīgi”, tad kāda šeit būtu principiāla atšķirība?
Tālāk jautājums E.Sprūdžam, kāpēc šis rīkojums tapa tikai tagad? Seko atbilde, ka fakti tādā apjomā kā tagad nebija zināmi. Vai ministrs, pirms stājās amatā, visu iepriekšējo dzīvi pavadīja Kurzemes mežos zaru būdā, avīzes nelasīja un televīziju neskatījās? Ja tomēr lasīja un skatījās, tad kas liedza pieprasīt šo „šokējošo” informāciju no prokuratūras nekavējoties pēc stāšanās amatā? Ja paskaidrots būtu, piemēram, šādi: „Nostiprinājām savas pozīcijas valdībā un koalīcijā un tad ķērāmies vērsim pie ragiem,” tad jautājumi nerastos.
Tāpat nav skaidra ministra atteikšanās komentēt savu rīkojumu. Jājautā, kāpēc tad vispār ieradās uz pasākumu? Varbūt, lai paziņotu sensacionālo vēsti, ka „Lembergs ir iesnas, no kurām jāatbrīvojas”?
Atbildot uz G.Rēdera jautājumu, biedrības Publisko tiesību institūts vadītājs A.Dravnieks (neapšaubāma autoritāte tieslietās - http://dravnieks.ir.lv/) runā par to, ka civilizētās valstīs amatpersona vai politiķis, uz kuru krīt aizdomu ēna par nelikumībām, atkāpjas pats vai tiek pabīdīts malā un veic to politiskā partija vai amatpersonas gadījumā augstākstāvoša amatpersona (45:00-46:00). Tas ir tur, civilizētās valstīs, bet Latvijai, kā zināms, šajā jomā ir sava identitāte. Par to arī lika atcerēties replika no zāles: „Šeit nav Vācija.” (45:23.) Man personīgi likās, ka replikas autors bija klātesošais ZZS pārstāvis, bijušais VARAM valsts sekretāra vietnieks un R.Vējoņa padomnieks Artis Stucka, kurš arī bija nākamais runātājs.
Nedaudz par A. Stucku.
Valdība šī gada jūnijā atbalstīja pārstāvju nomaiņu Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs. Amatu līdz ar Vienotības Rīgas domes deputātu Olafu Pulku zaudēja arī pašlaik opozīcijā esošās ZSS savulaik amatos virzītie Artis Stucka un Juris Vaskāns. Ventspils ostas valdē Stucka amatā nokļuva 2010.gada beigās - laikā, kad SM vadīja "zaļais zemnieks", patlaban Saeimas deputāts Uldis Augulis. Stucka tobrīd bija Auguļa padomnieks, bet Vaskāns - Citadele bankas padomes loceklis, kurš savulaik strādājis arī Privatizācijas aģentūrā.
Runātājs izskatījās diezgan agresīvi noskaņots, nepārtraukti kratīja pirkstu E.Sprūdža virzienā. Cilvēciski jau var saprast - zaudējis ienesīgus amatus ne bez RP līdzdalības, bet tomēr ierēdnim, kaut arī bijušajam, tā kā vajadzētu ievērot elementāras uzvedības normas. Toties saimnieks bija starā - māja ar galvu un rokām.
Un tagad, manuprāt, interesantākais moments visā pasākumā. Viens no klātesošajiem uzdod Lembergam jautājumu - vai tiesa 2007.gadā ir lēmusi par drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam, tai skaitā pildīt noteiktus amata pienākumus (54:00). Uz ko Lembergs atbild: „Tiesa 2007.gadā par drošības līdzekli man nav lēmusi,” (54:57.)
Šajā sakarā atgādināšu, lūk, ko.
Rīgas Centra rajona tiesas 2007.gada 14.marta sēdē pasludina spriedumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Lembergam lietā par liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī iespējamu politiķu finansēšanu.
Šī paša gada 10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa maina Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteic mājas arestu. Lēmums stājās spēkā pasludināšanas brīdī.
22.02.2008 Kurzemes apgabaltiesa atceļ Aivaram Lembergam noteikto mājas arestu.
Savukārt saskaņā ar Ģenerālprokuratūras pausto medijiem Lembergam patlaban ir piemēroti trīs spēkā esoši drošības līdzekļi - policijas uzraudzība ar aizliegumu mainīt deklarēto dzīvesvietu bez procesa virzītāja atļaujas, aizliegumu tuvoties noteiktām personām un pienākumu katru diennakti noteiktā laikā atrasties deklarētajā dzīvesvietā. Tāpat Lembergam piemērots aizliegums izbraukt no Latvijas un noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot viņam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Kas tas ir - īslaicīgs atmiņas zudums, mirkļa apjukums vai tiesiskais nihilisms un nesodāmības sajūta? Ņemot vērā, ka amata pienākumu pildīšanas aizliegums tiek regulāri pārkāpts, gan sniedzot intervijas medijiem, gan uzņemot valsts augstākās amatpersonas (kas notiek Ventspils domē aiz slēgtām durvīm, var tikai iedomāties), izskatās, ka trešais variants. Turklāt Lemberga kungs publiski ne reizi vien ir paziņojis, ka negrasās pārstāt pildīt savus amata pienākumus, jo esot domes ievēlēts.
Nu ko, laiks rādīs, kāds būs E.Sprūdža lēmuma, premjera vārdiem runājot, sausais atlikums un vai šis „puiciskums” (S.Āboltiņas epitets) paliks tikai puiciskums, vai arī tam būs nopietnākas sekas.
Raidījuma video ierakstu var noskatīties šeit:
http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/16797/sastregumstunda-24.10.2012/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
