Nav laika kavēties ilgās diskusijās, ir jārīkojas ātri, tāpēc mēs tagad sāksim domāt par priekšlikumiem
Jānis Reirs, finanšu ministrs12.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģimenes ar bērniem un to labklājība mūsu valstij ir ļoti svarīga. Mans viedoklis par koalīcijas Sadarbības sanāksmē diskutēto priekšlikumu par vienreizējo atbalstu izsauca karstas diskusijas sabiedrībā, tādēļ vēlos paskaidrot savu viedokli. Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi.
Krīze ir grūti panesama visiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kuras tā skārusi īpaši smagi, piemēram, viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, vecākus, kuri saņem dīkstāves pabalstu. Šī krīze ir padziļinājusi sociālo nevienlīdzību, un iezīmējas ļoti liela atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem. Krīze ir palielinājusi dzimumu nevienlīdzību, un īpaši skarbi tā skārusi sievietes un viena vecāka ģimenes, kam vienlaikus jātiek galā ar dažādiem sadzīviskiem jautājumiem, bērnu skološanu un ģimenes materiālo nodrošināšanu - par to liecina nesen klajā nākušais ANO pētījums.
Mums ir jāparūpējas par sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, tādēļ rosinu piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām, lai ikvienam bērnam ir nodrošināta pilnvērtīga attīstība. Šāda atbalsta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā.
Ikmēneša atbalsts mērķētām iedzīvotāju grupām ir daudz godīgāks un efektīvāks nekā cita koalīcijas partnera piedāvātais vienreizējais pabalsts visām ģimenēm ar bērniem. Vai, Jūsuprāt, ministriem, deputātiem un citiem turīgiem vecākiem būtu jāizmaksā vienreizējs pabalsts jeb tā saucamā “helikoptera nauda”? Tas nekādā veidā nemazinās nevienlīdzību. Tādēļ domāju, ka daudz precīzāk un mērķtiecīgāk būtu atbalstu sniegt pastāvīgi ik mēnesi līdz Covid-19 ierobežojumu beigām tieši tiem, kam līdzekļi ir visvairāk nepieciešami.
Saskaņā ar vakcinācijas plānu plaša sabiedrības vakcinācija būs iespējama tikai līdz vasaras beigām. Vienreizējs pabalsts izkusīs kā pēdējais sniegs pavasarī, un ļaudis atgriezīsies pie tām pašām problēmām. Turpretī ikmēneša atbalsts sniegtu ģimenei finansiālas drošības sajūtu līdz krīzes beigām, ļaujot atsperties un pārvarēt krīzes laika izaicinājumus.
Nav laika kavēties ilgās diskusijās, ir jārīkojas ātri. Tuvākajā laikā nāksim klajā ar precīziem priekšlikumiem.
Vecāki, kas radījuši bērnus, tādējādi ir snieguši ļoti nozīmīgu pienesumu mūsu valsts attīstībai un nākotnei, un rūpes par jaunās paaudzes audzināšanu ir nenovērtējams ieguldījums. Tādēļ ģimenes ar bērniem, kas pakļautas vislielākajai finansiālajai nedrošībai, ir grūtā brīdī jāatbalsta.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
