Topošais pašvaldību ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) jau drīz pēc apstiprināšanas amatā varētu virzīt valdībā jautājumu par Reformu partijas politiķes Ingas Antānes nomaiņu Rīgas brīvostas valdē. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Antāni šādā gadījumā plānots virzīt brīvostā no Ekonomikas ministrijas (EM) kvotas, izēdot no amata nepolitisko Ģirtu Greiškalnu.
Topošais pašvaldību ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) vēl neatbild, cik drīz pēc apstiprināsanas amatā varētu virzīt valdībā jautājumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvja nomaiņu Rīgas brīvostas valdē. Izvairoties dot tiešu atbildi uz Pietiek jautājumu, kas balstās politiskajos kuluāros jau ilgstoši apspriestajā, Naudiņs uzsvēra, ka šajā amatā redz pie partijām nepiederošu, nepolitisku cilvēku, kas būtu kompetents tieši vides aizsardzības jautajumos.
Aizstāvot ar partijām nesaistītu pārstāvju virzīšanu amatiem brīvostās, Naudiņš gan atvaira izskanējušo iespēju, ka NA šim amatam varētu virzīt kādreizējo tēvzemiešu ministru Kasparu Gerhardu, gan vienlaikus netieši apšauba Antānes iespēju saglabāt amatu brīvostā, jo viņa ir aktīva Reformu partijas politiķe.
Tas, ka Antānes atbrīvošana no amata brīvosta ir tikai laika jautājums, esot akceptēts arī Reformu partijā, kopš tā pēc jaunās valdības apstiprināšanas zaudēja kontroli pār VARAM. Neformāli esot izlemts, ka šādā gadījumā Antāneitiks atbrīvots cita Rīgas brīvostas valdes locekļa - nepolitiskā Ģirta Greiškalna krēsls. Viņu kā Ārvalstu investoru padomes izpilddirektoru šajā amatā savulaik virzīja bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Greiškalns Pietiek atzina, ka Reformu partija viņu par šādiem plāniem nav iepriekš brīdinājusi, bet amata zaudēšana brīvosta viņu neizbrīnītu, "zinot, kā pie mums tiek pieņemti lēmumi". Pagaidām jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) neesot devis mājienu, ka varētu rosināt valdībā Greiškalna nomaiņu. Greiškalnam kopš jaunās valdības apstiprināšanas divreiz esot bijusi tikšanās ar ekonomikas ministru, kurās viņš infromējis par paveikto un par iecerēm, bet brīvostas valdes loceklis to neesot izjutis kā atskaitīšanos vai vājo vietu meklēšanu. Savukārt Antāne uz Pietiek nosūtīto jautājumu atbildēja lakoniski: "Man nekas nav apsolīts un par to nav bijusi runa."
Pagaidām nav skaidrs, vai plāns par Antānes ierotēšanu Greiškalna krēslā var īstenoties, jo var prognozēt, ka par to būs iebildes Zaļo un zemnieku savienībai, kuras pārstāvji tika masveidā tīrīti no brīvostu un valsts kapitālsabiedrību valdēm, kad politiskais spēks zaudēja vietu koalīcijā pēc ārkārtas vēlēšanām un Reformu partijas parādīšanās uz politiskās skatuves. Partijām ir iespēja koalīcijā un valdībā kavēt citai cita virzītu kandidātu ietekmīgajiem brīvostu valžu amatiem, tādēļ parasti Ministru kabinets vienlaikus lemj par vairāku personu nomaiņu, kad par to panākti kompromisi koalīcijā.
Ekonomikas ministriju (EM) atšķirībā no VARAM Reformu partijai izdevas nosargāt sev. EM, VARAM, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija ir tās, kurām saskaņa ar Ostu likumu ir tiesības ar valdības lēmumu deleģēt savus pārstāvjus brīvostu valdēs.






Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: