Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Satversmes tiesa atcēla ikmēneša amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu darbiniekiem, tad Lauku atbalsta dienests (LAD) bija pirmā iestāde, kas burtiski izrāva no mājaslapas visu iepriekš publicēto. Tāpat iestāde jau laikus sagatavojās informācijas vakuumam un izņēma arī darbinieku kontaktinformāciju, atstājot tikai vadītājus.

Kādēļ? Jo tad nevar salīdzināt un pierādīt, ka LAD vadītāji proporcionāli piemaksās un prēmijās saņem būtiski vairāk kā pārējie iestādes darbinieki, neievērojot vienlīdzības principu publiskajā sektorā. Starp citu, tas nav noslēpums, ka tieši LAD Valsts kontrole pārmeta, ka iestāde ignorē aizrādījumus un turpina maksāt ikmēneša piemaksas un prēmijas, kas veido būtisku daļu no kopējā gada atalgojuma.

Bet, kā jau ierasts, šīs aktivitātes ir cīņa ar sekām, kas radušās iestādes vadītāju apzinātas rīcības dēļ. Neprofesionālas rīcības vai apzinātas kaitniecības dēļ.

Jau kādu laiku iestādē notiek kadru mainība un tiešu gados jaunu darbinieku rindās, jo iestādē ir izteikti zems atalgojums, salīdzinot pret līdzīgām iestādēm un pret darbam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Lielākai daļai darbinieku uz 2018.gadu atalgojums nav celts kopš 2007.gada. Taču pēdējos gadus tieši no publiskās informācijas bija redzams, ka iestādes vadībai tiek maksātas ikmēneša piemaksas un diezgan bieži arī prēmijas.

Tā, piemēram, iestādes mājaslapā publiskotajā algu klasifikatorā norādīts, ka konkrētam amatam iestādē alga noteikta 1900 EUR (uz papīra, jeb ieskaitot nodokļus), bet katru mēnesi šo darbiniekiem tiek izmaksāti virs 2000 EUR (uz rokas, jeb izmaksa bez nodokļiem). Prēmijas un piemaksas var maksāt tikai ar pamatojumu “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti” vai par kolēģu aizvietošanu.

Uzreiz jāsaka, ka par aizvietošanām nav dzirdēts, ka maksātu parastajiem iestādes darbiniekiem, kaut arī laikā, kad kolēģi ir atvaļinājumā vai ilgstoši slimo, pārējie pilda visus darbus, jo iestādē nav darbu piesaiste konkrētiem cilvēkiem. Savukārt “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti”, diez vai kāds no darbiniekiem savus darba pienākumus veic nekvalitatīvi vai ikdienā izjutis kādu īpašu darba ieguldījumu no vadošos amatos strādājošajiem, ja nu vienīgi VIP klientu uzklausīšana un īpašu risinājumu piemeklēšana šiem klientiem ārpus vispārējās prakses.

2018.gada janvārī - februārī LAD direktore ikgadējā iestādes sapulcē darbiniekiem paziņoja, ka diemžēl iestādei finanses ir ierobežotas un iestādes prioritāte ir vadošie amati, t.i., šo cilvēku noturēšana ar piemaksām un prēmijām, līdz ar to pārējiem darbiniekiem atliek samierināties.

Neilgi pēc tam atklājās, ka iestāde ir izsludinājusi iepirkumu par IKT pakalpojumiem, kā rezultātā uzvarēja SIA “Autentica” par 5 884 500 EUR. It kā nekas neparasts, jo šajā plānošanas periodā taču ir atvēlēti kopsakarā ap 800 milj. EUR Eiropas fondu finansējums IKT jomas attīstībai un ap 130 milj. EUR tieši publiskā sektora modernizācijai IKT jomā.

Tieši pirms šī iepirkuma CFLA, kas ir lielākā ES fondu administrējošā iestāde, bija izsludinājusi projektu atlasi pasākumā ar kodu 2.2.1.1, kas tieši paredz projektus valsts iestāžu IKT jomas modernizēšanai un attīstībai. Turklāt šajā programmā pieejamais finansējums ir atvēlēts ar lielu rezervi, ar iespēju vēlāk palielināt, ja veidosies finansējuma trūkums un interese par projektu īstenošanu būs lielāka, līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka projektus varēja iesniegt tikai kādas konkrētas iestādes.

Tā pēc pirmās kārtas tika iesniegti projekti tikai par aptuveni 40 milj. EUR no minētajiem 130 milj. Un spriežot pēc publicētā apstiprināto projektu saraksta, citas iestādes šādu iespēju izmanto – atvieglo slogu uz pamata iestādes budžetu un IKT izdevumus iekļauj šī fonda un pasākuma projektos. (Zemkopības ministrija ir iesaistījusies šajā aktivitātē ar projektu 5 milj. eiro apmērā, taču, spriežot pēc IUB iepirkumu rezultātiem, šajā projektā netika iekļauti minētā LAD iepirkuma izdevumi.)

Taču izrādās, ka saskaņā ar publisko[1] informāciju LAD nemaz nav iesniedzis projektu šajā aktivitātē! Tas ir kā? 5,8 milj. EUR tā vietā, lai finansētu no ES fondu līdzekļiem, iestāde pasmeļ no iestādes pamata budžeta?! Protams, iestādei administrējot fondu līdzekļus, arī pienākas tehniskās palīdzības finansējums, ko parasti iestādes arī izmanto darbinieku atalgojumam, tehnikai, mēbelēm un citām nepieciešamajām lietām administrēšanas procesā. Taču būtiskākā atšķirība, ka izmaksas šajā tehniskās palīdzības fondā neviens neuzrauga, t.i., iestādei pienākas konkrēts % no administrēto fondu apjoma un tēriņu pamatojums ir vispārīgs.

Šajā gadījumā LAD ir izmantojis iespēju iet vieglāko ceļu: nevis iesniegt projektu CFLA, kur izdevumi tiek pārbaudīti un pēc projekta īstenošanas tiek uzraudzīti sasniegtie mērķi, bet vienkārši norakstīt šos izdevumus tehniskajā palīdzībā. Jebkurā attīstītajā privātajā uzņēmumā par šādu neprofesionalitāti finanšu vadītāju atlaistu bez ierunām, jo netiek izmantotas visas pastāvošās iespējas atvieglot pamata budžetu. Bet šajā gadījumā iestāde, kas administrē Eiropas fondus, pati izvairās no projekta iesniegšanas. Šķiet nopietns pamats šo apstākli vērtēt Valsts kancelejai un tiesībsargājošām iestādēm, jo diez vai tā ir vienkārša neprofesionalitāte.

Šīs tēzes secinājums – iestādei bija iespēja šos 5,8 milj. EUR izlietot darbinieku atalgojumam, motivācijai un darba apstākļu uzlabošanai, ja iestādes vadība šos izdevumus iesniegtu kā projektu un lielāko daļu segtu no cita fonda līdzekļiem. Vai tā ir profesionāla un atbildīga iestādes finanšu vadība? Nedomāju viss. Mums iestādes parastajiem darbiniekiem ir pamatots iemesls justies uzmestiem.

Štatu samazināšana. Kurš gan no mums, LAD darbiniekiem, nav dzirdējis, ka ļaunā Valsts kanceleja liek samazināt štatus, katru gadu par konkrētu %. Jāatzīst, ka arī tā nav taisnība. Valsts kanceleja norādīja, ka štatu samazinājums neattiecas uz fondu administrējošām iestādēm[2], kur lielākoties ir terminētas amata vietas, kas piesaistītas plānošanas periodiem. Turklāt Valsts kanceleja uzsvēra, ka štatu samazinājums nepieciešams un veicams vienlaicīgi ar atlikušo darbinieku atalgojuma celšanu, kas ir matemātiski loģiski.

Līdz ar šo faktu nākas secināt, ka štatu samazināšana iestādē ir nepieciešama nevis, jo tā liek Valsts kanceleja, bet tādēļ, lai atbrīvotu finanses vadošo amatu darbinieku piemaksām un prēmijām, jo tehniskās palīdzības nauda izlietota iepriekš minētajam IKT iepirkumam. Šo faktu arī apstiprina vienkārša statistika: nodaļā, kurā bija 11 darbinieki, ieskaitot vadītāju un vietnieku, samazinot štatus par 1 darbinieku atbrīvojas vismaz 1000 eiro finanšu līdzekļi (uz papīra) un izdalot tos uz atlikušajiem 10 cilvēkiem algai būtu jāpieaug visiem 10 darbiniekiem par 100 eiro (uz papīra), taču realitātē štatu samazinājums notiek, bet algu pieaugums iztrūkst.

Nav runa par to, ka štati nebūtu jāsamazina publiskajā pārvaldē kopumā, bet par konkrēto iestādi, kur iestādes vadītāja katru gadu lepojas par augošo administrēto finansējumu, kas ir darbinieku pieaugošā darba apjoma nopelns, kur darbinieki netiek galā ar darbu apjomiem, jo viņus katru gadu samazina. Runa ir par iestādi, kur darbinieki spiesti vasarā strādāt telpās bez kondicionieriem un ventilācijas, kur temperatūra vasaras mēnešos bieži pārsniedz +35 grādus un reģionu struktūrvienību darbiniekiem tiek noteiktas par aptuveni 20% zemākas algas (šķiet sava veida LAD ieviests diskriminācijas veids, jo darba apjomi ne pavisam nav par 20% mazāki un, pēc ikgadējās direktores statistikas, apjomi reģionos bieži vien ir būtiski lielāki kā centrālajā struktūrvienībā), (starp citu, darbs Darba inspekcijai).

Runa ir par iestādi, kur darbinieku darba pienākumu veikšanai iegādāti darba auto bez pilnpiedziņas (iepriekš vienmēr ar pilnpiedziņu), darba apstākļiem laukos, kur tos paši klienti ar traktoriem velk laukā no dubļiem un sniega, kamēr vadītāja brauc ar lepnu dienesta darba auto VW Tiguan R-line ar pilnpiedziņu.

Tā vien šķiet, ka iestādes vadība rīkojas ar iestādes budžeta līdzekļiem tā, it kā tā būtu viņu pašu kabata.

Nobeigumā liels aicinājums Valsts kancelejai, Valsts kontrolei un atbildīgajām tiesībsargājošām iestādēm izvērtēt iepriekš aprakstītās rīcības un iestādes vadošo darbinieku atbilstību ieņemamiem amatiem, jo, šķiet, Zemkopības ministrija šīs lietas neredz, negrib redzēt vai vienkārši piesedz.

Attēlā - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga


[1] https://www.esfondi.lv/specifiskie-atbalsta-merki

[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/valsts-parvalde-nodarbinato-skaitu-lidz-2020.gadam-ik-gadu-samazinas-par-2-14184902

Novērtē šo rakstu:

85
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...