Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas
Kārlis Rācenis, LJĀA valdes priekšsēdētājs29.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt pienācīgu veselības nozares finansējumu un mediķu atalgojumu. Tāpēc valsts budžeta finansējuma palielināšana veselības aprūpes nozarei un balsojums par valsts budžetu būs politisko partiju brieduma pārbaude, uzskata medicīnas nozares profesionālās organizācijas. Nozare ir atvērta sarunām, bet arī gatava rīkot līdz šim valstī vērienīgākās protesta akcijas, ja nekas nemainīsies.
"Gadu no gada politiķi mums cenšas iegalvot, ka naudas visiem nepietiek. Mēs sakām - pietiek! Pietiek gan skolotājiem, gan ārstiem, gan pensionāriem, ja vien ir skaidras prioritātes. To pierādījusi gan Slovākija, gan Lietuva un Igaunija, kas pie līdzīga budžeta veselības aprūpei spēj atvēlēt būtiski vairāk naudas," uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Neraugoties uz to, ka Igaunijā nav Veselības ministrijas, Sociālo lietu ministrijas ietvaros veselības nozarei tiek atvēlēts vislielākais budžets - 1,54 miljardi eiro, bet Latvijā - 1,17 miljardi eiro. Attiecīgi Slovākijā tie ir 1,23 miljardi eiro no valsts budžeta un vēl aptuveni 2 miljardi eiro no pašvaldību budžeta. Salīdzinot ar Latviju, Igaunija uz vienu iedzīvotāju ir gatava tērēt gandrīz divas reizes vairāk naudas - 1165 eiro gadā, bet Slovākija - 2179 eiro gadā. Attiecīgi Latvijā tie ir nieka 610 eiro. Jāatzīmē, ka veselības budžeta īpatsvars kopējā budžetā Latvijā un Igaunijā ir salīdzināms (attiecīgi - 12,8% un 13,9%). Savukārt tā procentuālais īpatsvars IKP Latvijā ir zemāks - 3,8%; bet Igaunijā augstāks - 5,8%.
Igaunijā ir visaugstākais bruto darba algas līmenis veselības nozarē - 1 357 eiro, kas par 39% pārsniedz Latvijas, bet par 34% - Slovākijas rādītājus. Jāatzīmē, ka Igaunijā mediķu atalgojums ir par 4% augstāks nekā vidējais atalgojums valstī. Savukārt Latvijā veselības nozarē nodarbināto algu līmenis ir viszemākais - 976 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), turklāt, tas ir par 3% zemāks nekā vidēji ekonomikā.
"Civilizētās valstīs ārsti un veselības aprūpē strādājošie ir cienīti un novērtēti, jo tieši mediķi, nevis deputāti, ir Latvijas nācijas izdzīvošanas garants. Diemžēl pašlaik Latvijā rezidenti - jaunie ārsti mēnesī saņem 950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pie līdzīga budžeta Lietuvā - 1345,67 un Igaunijā - 2083,20 eiro. Savukārt rezidenti Lielbritānijā, Nīderlandē un Portugālē, atšķirībā no līmeņa un specializācijas saņem no 2000 līdz pat 5000 eiro mēnesī," atzīmē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Lai nepieļautu speciālistu aizbraukšanu no Latvijas, mediķi ir gatavi protestēt un jau 7. novembrī pie Saeimas rīkot sapulci - piketu. Tā pirmajās rindās būs māsas un jaunie ārsti, kas jau savās darbavietās pieteikuši bezalgas atvaļinājumu. Atbalstu mediķiem arī paudušas Rīgas un reģionu lielākās slimnīcas, savlaicīgi šajā dienā plānojot ierobežotu pieeju speciālistu pakalpojumiem, bet garantējot neatliekamo medicīnisko palīdzību.
"Māsas ikdienu iznes daudz smaguma, tāpēc arī šoreiz mēs plecu pie pleca ar ārstiem cīnīsimies par savām tiesībām. Aicinām arī sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un iestāties par cilvēkiem, kas katru dienu rūpējas par sabiedrības veselību, jo slimiem cilvēkiem nevar piederēt sava valsts! Mēs pašlaik cīnāmies par Latvijas pacientiem un tautas veselību," atgādina Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.
Ja nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8. līdz 14. novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija - "Nolaid karogu, iededz sveci!", kuras ietvaros Latvijas lielākās slimnīcas, ģimenes ārstu prakses un sabiedrībā zināmi cilvēki aizdegs reālas un digitālas sveces, kā arī pusmastā nolaidīs Latvijas karogu.
"Pirmo reizi visa veselības nozare ir vienota! Ārsti, ārstu palīgi, māsas, sanitāri, vecmātes, farmaceiti ir gatavi stāvēt un krist viens par otru, jo mēs esam viens vesels, un ikdienu savā darbā sastopamies ar postošajām sekām, ko rada ilgstošais finansējuma trūkums veselības aprūpes nozarē," uzsver Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.
Ja nozares konstruktīvie centieni negūs panākumus, veselības aprūpes nozarē strādājošie nepiekāptsies. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava rosināt Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.
"Veselības nozare un sabiedrība ir gatava politiķiem atgādināt, kuri ir īstie Latvijas valsts saimnieki un veidotāji. Izlasiet Satversmi un atceraties savu Saeimas deputāta doto zvērestu! Mēs esam vairāk nekā gatavi rosināt Saeimas atlaišanu un cīnīties tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," brīdina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
