Nauda jeb likviditāte strauji pasliktinās, visticamāk krietni straujāk par plānoto
Guntars Vītols12.09.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lidotājs Krišjānis: “Draugi, … labi.” Uzdevums pamatskolniekiem - ielikt iztrūkstošo vārdu teikumā.
No sākuma bija ķirši, pēc tam bija noliktavas izpārdošana, tad bija ārkārtas valdības sēde tradicionāli produktīvajā piektdienas vakarā, tagad ir „visķeršana”. AirBaltic pārdod biļetes nu jau gadu uz priekšu. Zem pašizmaksas, pirmšķietami.
Pasažieru skaitu tas statistikā nepalielina (tie lidos pēc gada), ienākumus/peļņu tas nepalielina (kamēr pakalpojums/lidojums nav sniegts), - tie ir avansa maksājumi.
Kāpēc to dara? Parasti vienīgais loģiskais izskaidrojums ir tas, ka nauda jeb likviditāte strauji pasliktinās, visticamāk krietni straujāk par plānoto. Un viņi steidzas. Pārdot stratēģiskajam oktobrī, novembrī iet biržā.
Jo citādi… skatīt uzdevumu augstāk.
Taisīt akcijas ir pilnīgi normāli, bet gadu uz priekšu agresīvi tirgot biļetes bez peļņas nav. Parasti ir otrādi. Wizzair jaunā sistēma ar abonēšanas maksu, piemēram. Tu vari nopirkt par 10 eur, bet ne ātrāk kā trīs dienas līdz izlidošanai. Respektīvi, lai izpārdotu nerezervētās vietas. Otrs ir tas, ka šīs akcijas šobrīd nāk viena aiz otras, par vienu un to pašu „preci”. Agrāk viņi akcijas taisīja retāk - lai uzpucētu ceturkšņa, pusgada datus.
Jautājums, kādi ir operatīvie dati. Tikai oktobrī būs par trešo ceturksni. Bet viņiem pašiem jau tie ir labi zināmi.
Es esmu vecs un nīgrs. Ja piektdienas vakarā Gauss skrien brēkties ar Briškenu un šamējais pa kaklu pa galvu piekrīt sasteigtam plānam (pašas Satiksmes ministrijas pārstāves paustais viedoklis Delfos), tad es saraucu uzacis. Laikam atkal top superveiksmīgs darījums, par kādu izsludināja junk bondu ar lombarda likmi 14,5%.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
