Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu jūklī saskata augsni savam politiskajam vai finansiālajam kapitālam. Katrs, kam nav slinkums, rīko diskusijas, seminārus, konferences, kurās ļaut uzstāties esošajiem un topošajiem politiķiem, bet patiesībā – iegūt šo iespējamo varasvīru un varassievu atbalstu nākotnē vai vismaz desmaizīti šodien.

Varas partijas politiķus aicināt ir izdevīgāk – nu kā viens politiķis atnāks pārgriezt lentīti vai uzstāties ar viedu tukšrunu, ja līdzi nepaņems mazu pārskaitījumu no kopējās tautas naudas. Tiesa, šobrīd visi politiķi jau ir piemirsuši, ka valsts vai pašvaldības budžets ir nevis viņa nauda, bet kopēja Latvijas iedzīvotāju bagātība, ko šie politiķi čakli tērē, bet Krišjāņa Kariņa valdība pamanījusies kārtīgi patērēt arī aizņemtu naudu uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina.  

Priekšvēlēšanu absurds ir jebkuras idejas, zināšanu, informācijas, resursu pārvēršana eirocentos  (senāk teiktu – nosūbējušos vērdiņos). Un katrs topošais deputāts tagad atspēries katrā auditorijā sola – cik lielu eirocentu čupiņu no kopējā budžeta viņš paredzējis izdalīt konkrētajam klausītāju vai skatītāju pulciņam (nozarei). Visi, kas pamanījuši enerģijas dārdzību un piegādes likstas, sola naudu kompensācijām, visi sola lielus pabalstus māmiņām, 13. pensiju pensionāriem un bezmaksas braukšanas biļetes. Ja viss pārējais ir pašsaprotams – „nu kā var nesolīt”, tad medicīnas un cilvēka veselības pārvēršana naudiskos solījumos šķiet muļķīga, ja ne melīga. 

Un vēl kāda aksioma – solījumi medicīnā naudiskā izteiksmē ar kaut ko ir jāpastiprina. Lai solījumi izklausītos ticamāki, tie jāparaksta kā līgumi un protokoli ar arodbiedrību, profesionālām asociācijām, pacientu biedrībām un pensionāru savienību. Vislabāk līgumu slēgt par katru medicīnas jomu atsevišķi, un rokas spiedienus un smaidus var publicēt, neievietojot partiju reklāmas tēriņos. Visvieglāk līgumus slēgt veselības ministram, līgumā ietverot vismaz nākamo desmitgadi. Īpaši, ja pašam skaidrs, ka pēc varonīgajiem tēriņiem un veikumiem vakcinācijas procesā, ministra partija no veselības jomas tuvākajā nākotnē izvairīsies kā velns no krusta.

Katra partija, politpulciņš vai profesionāla apvienība, kas sākuši priekšvēlēšanu gaisotnē izteikties par veselību vai medicīnu, uzliela savu veikumu medicīnas darbinieku algu celšanā. Pat Ārstu biedrības prezidente savu paveikto darbu klāstā kā pirmo min algu celšanu, kaut neviens viņas ietekmi jebkādos procesos vēl nav pamanījis. Pavisam nedaudz slavas dziesmas atgādina seno padomjlaiku pantiņu krievu valodā, ka „aizgāja ziema, atnāca vasara, paldies partijai par to”. Šeit gan nākas piebilst, ka medicīnas darbinieku alga pieaugusi par nepilniem 10%, bet inflācija maijā gada griezumā bija 16.9%, tātad, pateicoties valdības rūpestiem, vidējā medicīnas māsa saņem proporcionāli mazāku algu. 

Zemeslodes pilsonis un viņa veselība

Dienā, kad es rakstu šīs rindas, pasaules iedzīvotāju skaits pēc worldometer datiem ir 7 miljardi 953 miljoni. Šogad zemeslodes iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 36 miljoniem, un tas aug lēnāk nekā pērn un aizpērn – kovid pandēmijas laikā. Matemātiski sanāk, ka mistisko 8 miljardu atzīmi cilvēce sasniegs tikai 2023. gadā, kaut daudzas globālas informācijas aģentūras un institūcijas pamanījušās zemeslodi apsveikt ar šiem 8 miljardiem jau šobrīd. 

Katru gadu internetu pārplūdina dažāda veida kompelācijas – ja pasaule būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 

Šie skaitļi ir vairāk vai mazāk atšķirīgi un ļoti neprecīzi, bieži – pretrunīgi globālajiem statistikas datiem, bet skaitļi, kam mēs varētu uzticēties, ir – šajā ciematā dzīvotu 61 aziāts, 13 afrikāņi, 12 eiropieši, 9 dienvidamerikāņi, 5 ziemeļamerikāņi, aptuveni vienā skaitā sievietes ar vīriešiem, aptuveni 25% – bērni vecumā līdz 14 gadiem, un tikai seši no šiem 100 būtu bagāti – viņiem piederētu 60% no ciema kopējās vērtības un finanšu resursiem. Nepietiekama veselības aprūpe būtu 80% no šī ciema iedzīvotāju, un tie ārstniecībā izmantotu galvenokārt tautas līdzekļus un tradicionālās Ķīnas un Indijas ārstniecības metodes. 11 no iedzīvotājiem iztērētu 89% no visiem ciemā patērētajiem medikamentiem. 1 no ciema pārvietotos ar lidmašīnu, 11 – ar automašīnu, 35 – ar sabiedrisko transportu, pārējie – ar velosipēdu, jāšus vai vienkārši kājām.

Gan šie, gan visi pārējie dati ir apstrīdami, jo šajās tabulās tiek pārspīlēts bada cietēju un nepaēdušo skaits, analfabētu skaits, internetu nelietojošo skaits un tā tālāk. 

Katrs, kas pasaulē sazīmējis šādus vai līdzīgus ciematus, centies izcelt kādu problēmu loku, kam pievērst uzmanību, piemēram, badam, izglītībai, diabētam, AIDS, un savu jomu skaitliski pārspīlējis. Katrā ziņā globālā aptaukošanās pandēmija šajos ciematos nešķiet aktuāla, gluži tāpat kā atziņa, ka interneta lietotāju skaits katrā kovida pandēmijas gadā pieaudzis vidēji par 60% un 2021. gada noslēgumā to lietoja 63% pasaules iedzīvotāju. Mazāk tiek rakstīts par to, ka globāli 1/3 daļa no pārtikas tiek izlietota nelietderīgi vai pat izmesta.

Pēdējos gados nav gadījies ieraudzīt kādu tabulu, kas analizētu Latvijas iedzīvotājus šādā griezumā, kaut, šķiet Jānim Hermanim ir gan šādi skaitļi, gan datorprasmes pārvērst šos skaitļus diagrammās. 

Tas, ko es vēlētos noskaidrot, – cik lielai Latvijas iedzīvotāju daļai elektrības rēķini būs iemesls pārtraukt racionālu zāļu lietošanu, un, iespējams, tieši šis jautājums būtu jāliek vēlēšanu diskusijas priekšplānā. Un tomēr – kāda būtu Latvija, kas pārvērsta par 100 cilvēku ciematu? Ciematā būtu tikai 10 bērni, bet vienlaikus liels vecu cilvēku īpatsvars. Šajā 100 cilvēku ciematā 36 smēķētu, 42 regulāri lietotu alkoholu, 92 nesportotu gandrīz nekad, bet 44 būtu ar lieku svaru vai aptaukošanos, trešdaļa neko nezinātu par saviem glikēmijas skaitļiem, asinsspiedienu un holesterīnu. 40% slimotu ar hroniskām slimībām, un viņiem būtu nozīmēts režīms, dzīvesveids, diēta un medikamenti, bet līdzestīgi to ievērotu tikai puse no šiem slimniekiem. Otra puse medikamentus neiegādātos vai vismaz lietotu nepareizās devās un laikos. Tāds baiss ciemats sanāktu. 

Galvenais iemesls šim baisajam statistikas ekskursam ir valsts attieksme pret veselību. Tas, ka Kariņš ar Pavļutu iztērējot miljardu cīņai ar kovidu, ieguvuši lielākos mirstības rādītājus un turpat vai zemāko vakcinācijas aptveri Eiropā, nozīmē tikai un vienīgi muļķīgu valsts resursu tērēšanu. Dāvājot Nikaragvai vakcīnas par 16 miljoniem (bet vēl par 100 miljoniem kaut kam pārmēru iepirktas vakcīnas nāksies kādai valstij dāvāt), nekādā veidā nav uzlabots Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis. Tādēļ es tomēr nolēmu uzrakstīt, kā veselība korelē ar naudu – gan individuāli katram cilvēkam, gan nācijai kopumā. Temats ir vismaz grāmatas biezumā, es te ieskatīšos dažās detaļās. 

Nauda un veselība korelē, bet daudz naudas nenozīmē labu veselību

Kā jau minēju – maijā gada inflācija Latvijā sasniedza 16,9%, un nav ne mazāko šaubu, ka šogad sasniegs arī 20%. Inflācija vislielākā mērā attiecas uz sliktāk situētu, vecāka gadagājuma cilvēku, kā arī cilvēku ar zemāku izglītības līmeni. Pensionārs, kurš godprātīgi maksājis nodokļus un sociālās iemaksas, šogad uzzinās, ka viņa pensija ir par piekto daļu nevērtīgāka. Tie, kas varēja samaksāt par dzīvokli, siltumu un ēdmaņu, pēkšņi to vairs nevarēs. 

Ar Latviju salīdzināmās Eiropas valstīs veiktos pētījumos varam pamanīt, ka nauda ir galvenais rūpests un stresogēnais faktors, apsteidzot darba, ģimenes un veselības, drošības (kara esamības) jautājumus. Kovids kādu brīdi bija nolicis veselību priekšplānā, bet tagad cilvēki piemirst raizes par savu veselību (ir jau arī vasara) un visvairāk satraucas par sava maciņa tukšumu. Vismaz ceturtā daļa eiropiešu par naudu uztraucas visu laiku, bet vēl viena puse – vismaz nedaudz – katru dienu. Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem pēdējos gados nav, taču nav pamata domāt, ka kaut kas mainījies uz labo pusi, kad vairāk nekā 20% iedzīvotāju apgalvoja, ka viņi ir atlikuši rūpes par savu veselību (ārstu un zobārstu apmeklējumus, izmeklējumus, zāļu iegādi), finansiālu problēmu dēļ.

Profesora Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves veiktajā šķērsgriezuma pētījumā bija rodams paradokss – jo sliktāk situēts iedzīvotājs, jo viņš vairāk smēķē, nepareizāk (tas nenozīmē – mazāk) ēd, lieto vairāk alkohola, nezina savus holesterīna skaitļus, nekontrolē asinsspiedienu, cukura līmeni. Un vēl – šis cilvēks ar mazākiem ienākumiem vairāk skatās televizoru un dzīvi vada sociālajos tīklos.

Ko vēl uzzināju, kopā ar profesoru Andreju Ērgli pētot datus par 6000 dažāda vecuma Latvijas iedzīvotājiem – pieaugušajiem ar mazākiem ienākumiem finanšu spriedze ir izteiktāka; tiem, kuriem ir augsts stresa līmenis saistībā ar viņu finansēm, ir daudz plašāki kardiovaskulāro slimību riski. Paturpināšu šīs atziņas – ar kovidu Latvijā smagi slimoja (un mira) galvenokārt mazkustīgi cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, bet īpaši ar dislipidēmiju (paaugstinātu zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs), kaut arī par šādu atziņu paušanu un mēģinājumiem aicināt cilvēkus sportot, rūpēties par savu hronisko slimību ārstēšanu valdība mēdza uzsūtīt savus sargsuņus re:čekistus, kas tad nu nomelnoja, cik spēja. 

Bet atgriezīsimies pie naudas un veselības. Nabadzība un naudas stress nav tikai pieaugušo problēma. Bērniem, kas piedzīvo nabadzību un vecāku naudas stresu, ir gan tūlītēja, gan ilgstoša ietekme uz attīstību, uzvedību un veselību.  Kaut arī stresori bērnībā ir dažādi un atšķirīgi, daudz pētījumu parāda, ka pieaugošas finansiālas grūtības ģimenē bērniem rada “toksisko stresu” ar uzvedības izmaiņām. Šāds bērnu stress nudien nav tikai tīri subjektīvs pārdzīvojums par dzīves vajadzībām, bet sarežģīts fizioloģisko procesu kopums, kas sākas smadzenēs un skar dažādus orgānus un sistēmas; tiesa – bērniem šī reakcija ir itin adaptīva.

Un tomēr – bērni, kuri ir pakļauti nelabvēlīgiem bērnības pārdzīvojumiem, ir pakļauti lielākam smēķēšanas, narkotiku lietošanas, pārēšanās, azartspēļu lietošanas un nedrošas seksuālās prakses riskam, proti, visai sociālās, emocionālās un veselības problēmu risku gammai gan bērnībā, gan kļūstot par pieaugušu cilvēku, gan dzīves otrajā pusē iemantojot hroniskas slimības. 

Ja nu mums jānotic skaitļiem, ka tieši naudas stress šobrīd visvairāk ietekmē vidējo eiropieti, t.sk., vidējo latvieti, jo gāzes, elektrības un benzīna cenu celšanos, dārgāku biezpienu, kartupeļus un gaļu latvietis uztver caur naudas stresu: naudas stress un ar to saistītā ietekme ir daļa no plašākas koncepcijas sabiedrības veselības jomā, ko mēs saucam par „veselības sociālajām determinancēm.” Tās ir apstākļi, kādos cilvēki dzimst, aug, dzīvo, strādā un noveco, ko veido naudas, varas un resursu sadale pasaules, valsts un vietējā līmenī. Sociāli ekonomiskās determinances ietekmē ne tikai indivīdus un ģimenes, bet arī kopienas un nācijas veselību, veselīgi nodzīvotus dzīves gadus un vitalitāti.

2018. gadā Anda Čakša veica reformas veselības aprūpē, atņemot SPKC daļu uzskaites funkciju, sadalot to starp citām struktūrām. Līdz ar viņas rosību Latvijā vairs nav nopietna vēža reģistra, diabēta reģistra, tuberkulozes reģistra. Patiesībā mēs nevaram nopietni analizēt Latvijas iedzīvotāju statistiku no veselības skatupunkta.

Lieki teikt, ka ne Ilze Viņkele, ne Daniels Pavļuts nav neko darījuši, lai uzskaiti un analīzi atjaunotu vismaz 2018. gada līmenī, kur nu vēl padarījuši to atbilstošu Eiropas Savienības valsts statusam. Tādēļ skaitļiem par Latvijas iedzīvotāju veselību lāga ticēt nevar.  

Un tomēr – Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis negatīvi atšķiras no citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu veselības parametriem. Tas ir saistīts ar relatīvi ierobežotāku veselības aprūpes pieejamību, riskantāku veselības rīcību, piemēram, augstas kalorijas diētas pārmērīgu ēšanu ikdienā, smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, fizisko vidi, kas mazina fiziskās aktivitātes, lielāku bērnu nabadzības līmeni, lielāku ienākumu nevienlīdzību, zemāku ekonomisko mobilitāti un vājāku sociālās drošības tīklu.

Savulaik profesora, sera Mihaela Marmota pētījumos tika salīdzinātas Baltijas valstis ar Skandināviju un secināts, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību veselības parametri, veselības pratība un rūpes par savas veselības ilgtspēju atbilst Skandināvijas valstu līmenim, bet cilvēkiem ar vidējo un zemāku izglītību atšķirības ir vairākas reizes, īpaši vīriešu vidū (joprojām vidējais Latvijas vīrietis nomirst vismaz 12 gadus agrāk par vidējo skandināvu vīrieti). Liekot šos skaitļus kopā, paveras pieņēmums, ka Latvijas valsts neprot un nevēlas runāt ar tiem, kas nabagāki vai kam sliktāka izglītība.

Atcerēsimies kovida krīzi. Ierēdņi pārgāja uz attālināto darbu un saņēma piemaksas, pasūtīja pusdienas internetā, bet preces – pa pastu. Kādam jau tas viss bija jāpiegādā, neievērojot higiēnas, distancēšanās prasības. Veselības ministrija visus paziņojumus veica ar augstprātīgu lepnību – mēs zinām, lemjam un jums pavēlam. Rezultātā pret vakcināciju iebilda galvenokārt cilvēki ar zemāku izglītību.

Latvija ir pieņēmusi virkni stratēģisku dokumentu, kas paredz tuvākajos gados strauji pagarināt veselīgi nodzīvotu mūža gadu skaitļus, samazināt priekšlaicīgu mirstību, izskaust kaitīgus ieradumus un uzlabot veselības pratību. Vismaz vienā jomā Latvija ir pasaules sabiedrības veselības galvgalī – powerpoint veselībā.

Lai kā man arī tas nepatiktu (es ļoti ticu modernai medicīnai, skrīningam, savlaicīgai diagnostikai, individualizētai ārstniecībai, veiksmīgai reabilitācijai), jāatzīst, ka medicīniskās aprūpes ieguldījums kopējā priekšlaicīgas nāves novēršanā ir tikai 10 procenti. Pārējie 90 procenti ir fiziski aktīvs dzīvesveids, veselības pratība, veselību saudzējoša uzvedība bez kaitīgiem ieradumiem, ģenētika, sociālie apstākļi, vides faktori un drošība. Nauda cilvēka veselības aprūpei nozīmē rūpes par visiem šiem faktoriem.     

Sanāca palasīt Ābrahama Maslova darbus – viņš pasaulē pazīstams ar savu vajadzību hierarhiju, ko mēdz dēvēt par Maslova piramīdu. Vēstures paradokss ir tāds, ka pats Maslovs piramīdu nav zīmējis, nav to atzinis un lekcijās nav izmantojis. Kādā žurnāla rakstā to piezīmējis kāds redakcijas darbinieks – lai cilvēkiem Maslova teorija būtu vieglāk saprotama.

Saviem mīļajiem lasītājiem es šodien arī piedāvāju piramīdu veselības intervencēm, kas varētu palīdzēt izpildīt Latvijas veselības stratēģijas, bet līdzīgi Maslovam pats pat nemēģināšu to uzzīmēt. Tā būs līdzīga (bet tikai līdzīga) tai, ko jau 2010. gadā ir uzzīmējis Atlantas (ASV) slimību kontroles un un profilakses centra profesors Tomass R. Frīdens (Thomas R. Frieden, MD, MPH) un kas pieejama dažādos resursos. Pasaulē ir vismaz desmit līdzīgas piramīdas, kam autori mīļi piekabinājuši savus uzvārdus. 

Tātad piramīdas apakšā liksim sociālekonomiskos faktorus, kurus jau šeit esmu nosaucis vairākkārt un apzīmējis kā veselības sociālās determinantes. Otrajā līmenī man labpatiktos ielikt valstiska rakstura izpratnes maiņu, kas ļautu arī cilvēkiem pieņemt veselīgus lēmumus. Nu, piemēram, kamēr Latvijas finanšu ministrs uzskata, ka cigarešu tirdzniecība ir svarīgs budžeta papildināšanas avots, katru stundu Latvijā no cigarešu smēķēšanas mirst viens cilvēks. Kamēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs visiem spēkiem aizstāv spēļu zāles un azartspēļu biznesu, ar šo jomu saistītais naudas stress rada cilvēkiem slimības un ciešanas. 

Trešajā līmenī es liktu ilgmūžības pasākumus, kas nozīmētu ne tikai valsts apmaksātu skrīningu un slimību diagnostiku, bet arī sapratni, ka šis skrīnings ir katra cilvēka interesēs. Sauksim to par mūžgaru veselības pratību.

Un ceturtajā līmenī – pašā piramīdas augšā kā itin nebūtisku liksim konsultēšanu un apmācību par atsevišķām slimībām, kā arī valsts naudu tērējošas veselības kampaņas, kas tāpat sliktāk izglītoto un mazāk pelnošo Latvijas iedzīvotāju nesasniedz. Daniela Pavļuta rīcība kovida pandēmijas laikā bija tieši apgriezta, tādēļ arī vakcinācijas rezultāti bija tik zemi, bet iedzīvotāji tika sadalīti divās karojošās frontēs. 

Individuāli centieni savas veselības uzlabošanai ir nepieciešami, bet ar tiem nepietiek, ja tie neietver veiksmīgas dzīves aspektus: izglītības pabeigšanu, darbavietas saglabāšanu, ģimenes dibināšanu un uzturēšanu, stabilu un pietiekamu pensiju vecumā. 

Pašreizējā valsts politika netieši definē, ka gan nabagie, gan bagātie ir ieguvuši to, ko viņi „pelnījuši”, pateicoties savām individuālajām sekmēm un neveiksmēm. Diemžēl attiecības starp tādiem faktoriem kā mājsaimniecības finansiālais stāvoklis, izglītība un veselība ir noteicošās nācijas garīgās un fiziskās labbūtības jomā, un politiskajai retorikai būtu jāmainās uz informāciju par veselības sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem. Ja mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi, mums ir jāskatās arī uz viņu iztikas līdzekļiem; resursiem, kas padara dzīvi iespējamu no bērnības līdz vecumdienām.

No veselības sociālās determinances viedokļa (jebkurā pasaules valstī cilvēks ar augstāko izglītību vidēji dzīvo 8–12 gadus ilgāk nekā cilvēks ar mazāku izglītību par vidējo) galvenais uzdevums veselības jomā ir nodrošināt, ka visi bērni saņem izcilu pamatizglītību un vidējo izglītību, un ka visneaizsargātākie bērni saņem garīgās un fiziskās veselības, sociālos un citus pakalpojumus, lai palīdzētu viņiem gūt panākumus izglītībā un nodrošināt veiksmīgu dzīves stratēģiju. Šiem bērniem būs nepieciešams arī atbalsts pēc vidusskolas izglītības pabeigšanas – uzsākot darba dzīvi – rodot tādas darba vietas, kurās cienīgs atalgojums ļaus uzturēt viņiem ģimenes, kā arī tādu pabalstu kopums kā ģimenes un slimības atvaļinājumi, pensiju uzkrājumi, kas nepazūd inflācijas liesmās. 

Vienkārši – Latvijai ir jāmeklē radoši veidi, kā veselības veicināšanu un veselības pratību padarīt par kopienas un ekonomiskās attīstības galveno sastāvdaļu.

Šobrīd – stresa pārņemtai saiknei starp finansiālo labklājību un veselību (fizisko un garīgo) ir jānokļūst sabiedrības uzmanības centrā (kaut vai priekšvēlēšanu gaisotnē) un jākļūst par centrālo elementu sabiedrības izglītošanā.

Latvijas ekonomiskā veselība, kas korelē ar katra cilvēka veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem, ir valsts ilgtspējas pamatu pamats.

Novērtē šo rakstu:

26
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...

21

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

FotoTautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana ir atkarīga no 14. Saeimas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām, jo nenotiks spēkošanās nav starp labiem un sliktiem politiķiem vai arī mazākā ļaunuma izraudzīšanās. Notiks izšķirošā politiskā cīņa starp potētājiem un izdzīvot gribētājiem.
Lasīt visu...

21

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

FotoKad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts mūsu sabiedrībai kritisks punkts. Un ne tāpēc, ka kādam ir cēlusies roka ko tādu uzrakstīt – sociopāti ir sastopami ikvienā sabiedrībā. Sarkanā lampiņa iemirgojas tāpēc, ka nosodījums tādam pieļāvumam, ka ārsts varētu neglābt kādu cilvēku viņa tautības dēļ, tvītos nebūt nav vienprātīgs un principiāls.
Lasīt visu...

15

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

FotoEs pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Lasīt visu...

21

Par "audzēšanu"

FotoNekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...