Nāks klajā Lato Lapsas "Razbainieku salas": par politiku - gandrīz ne vārda
PIETIEK10.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
12.maijā klajā nāk žurnālista un ceļojumu aprakstnieka Lato Lapsas jaunā grāmata “Razbainieku salas”, kas ierasti aizrautīgajā, sociāli vērīgajā un kultūrvēstures atsaucēm bagātajā stilā vedīs lasītājus pasaules apceļojumā, kas aizsākts jau Lato Lapsas populārajās ceļojumu grāmatās “Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī”, “Dzīvības un nāves Disnejlendā” un “Trīspadsmit Amerikas”.
Šoreiz autora ceļojuma galamērķis ir ierindas ceļotājam tikpat kā nesasniedzamas salas pašā pasaules malā, turklāt to vēsture ir ne mazāk ekstravaganta jo daudzos aspektos. Kā stāsta pats autors: “Pitkērna sala ne tikai tūristu ceļvežos vien tiek saukta par pasaules attālāko un nomaļāko vietu, tā ir sala nekurienes vidū, uz kuru aizbēga pasaules visslavenākā kuģa dumpja dalībnieku pēcteči, lai tur ar puskailām sievietēm dzīvotu, kā pašiem tīk. Kārtīgi razbainieki viņi ir joprojām.
Sākumā šī bija iecerēta kā bilžaina ceļojuma iespaidu grāmata par šo un citām Dienvidjūru salām — paradīzi zemes virsū. Pat nonākšana notiesāta pedofila recidīvista pajumtē jau pirmajā ceļojuma nedēļā neko būtisku nebūtu mainījusi. Taču visādos veidos uzietie tuvākas vai tālākās pagātnes ļaudis izrādījās svarīgāki un interesantāki par visu Dienvidjūru repertuāru. Brīžam sāka šķist, ka viņi pa šo grāmatu saimnieko kā pa savu kabatu, kaut daudziem nekad nekādu kabatu nav bijis.
Veseli divi Ceturtdieņi, kuri iesākumā bija Piektdieņi... Bobs Tomarčins un viņa leģendārais šimpanze... Īstais baisais valis Mobijs Diks... Polinēziešu Odisejs, kurš pēdējais redzējis nogrimušo Tuanaki noslēpumu salu... Pērļu karaliene Eva Frašona... Ģeniālais draņķis Pols Gogēns un viņa dēls, kurš nespēja iemācīties gleznot...
Tā nu šī grāmata sanāca ne tik daudz par palmām un zivtiņām, cik par visādām traki nopietnām lietām — par cilvēka patieso dabu. Par to, kas sēž iekšā katrā no mums un manīgi slēpjas, lai tam nesistu pa nagiem. Par izdzīvošanu un to, kas tās vārdā jāpārcieš. Par dumpi, vaļu, brīvību un to, ko ar to iesākt. Par to, kādi labās uzvedības noteikumi jāatceras paradīzē, un arī par to, ka paradīze agri vai vēlu beidzas. Par dzīvības un nāves cenu. Par laikiem, kas sen pagājuši, bet, izrādās, tepat blakus vien vēl ir un dveš elpu pakausī. Iespējams, nekur citur pasaulē vientulība, pamestība, mistika, leģendas un slava nav sastopamas tādā koncentrētā komplektā kā šeit. Vai brīnums, ka daudzi kuģi jau simtiem gadu ir griezušies no kursa par dažiem simtiem jūdžu tikai tāpēc, ka apkalpēm sasodīti ir gribējies redzēt šo vietu pašu acīm.”
“Razbainieku salas” ilustrētas ar bagātīgu autora uzņemtu fotogrāfiju klāstu, kas ikkatram ļaus vismaz uz lasīšanas laiku padzīvoties ne tik viegli sasniedzamajā pasaules daļā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
