Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

“Nākotnes nams” - vai un kam tas vajadzīgs

Sabiedriskās organizācijas Nacionālā apvienība valde
19.06.2011.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar virsrakstā minēto vārdu salikumu apzīmēts būvobjekts, kādu pašreizējā valsts vara ir paredzējusi uzcelt iespējami drīzākā laikā, kā piebūvi bij. “Sarkano strēlnieku”, tagad Okupācijas muzeja ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā. Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu būs pietiekoša, ja to atradīsim katrā šī vārdu salikuma daļā atsevišķi.

Tātad vispirms par “nākotni”. Lai atbilde uz uzdoto jautājumu šajā vārdu salikuma daļā būtu pietiekoša, vajadzētu saprast, kas ar šo vārdu domāts, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē;

Tiešā nozīmē ar to, mūsuprāt, domāts Latvijas iedzīvotāju nākamo paaudžu dzīves laiks šajā gadsimtā. Domstarpību par to, liekas, nevarētu būt.

Pārnestā nozīmē ar to visticamāk domāta tā “gaišā nākotne”, kādu bij. PSKP un VĻKJS nomenklatūra solīja Latvijas (lasi: latviešu) tautai, pieņemot “Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 1990.gada 4. maijā.

Šobrīd, pēc 21 gada, latviešu tauta var pietiekami objektīvi novērtēt šī solījuma patiesumu vai, gluži pretēji, tā liekulību un melus. Mūsuprāt, tuvāks patiesībai ir otrs vērtējuma variants.

Par to liecina ne vien pašreizējās valsts varas apzinātā izvairīšanās no t.s. 4. maija Republikas attīstības salīdzinājuma visos aspektos pēdējos 20 gados ar attiecīgu 18. novembra LR attīstību savos 20 gados, bet arī arvien pieaugošais latviešu tautas sašutums par nemainīgi kopš t.s. “neatkarības atgūšanas” pie varas esošās bij. PSKP un VĻKJS nomenklatūras kliķes pret latviešu tautu vērsto genocīda politiku.

Tās rezultātā latviešu tauta visticamāk pirmo reiz vēsturē jau ir kļuvusi par minoritāti savā zemē (!). (Oficiāla apstiprinājuma tam nav, jo šie statistikas dati apzināti tiek slēpti.)

Līdzšinējam latviešu tautas izzušanas tempam saglabājoties, tās pilnīga izzušana Latvijā iespējama jau tuvāko 30 līdz 50 gadu laikā. Pagaidām nekas neliecina, ka šī tendence varētu tikt vismaz ierobežota.

Ja kāds tādam vērtējumam nepiekrīt, lai argumentēti – balstoties vienīgi uz neviltotiem statistikas datiem – pierāda pretējo. Kamēr tāda pierādījuma nav un, mūsuprāt, arī nebūs, jo nevar būt, varam droši apgalvot, ka pašreizējā valsts vara, savas nepārtrauktās valdīšanas laikā Latvijā, kopš t.s. “neatkarības atgūšanas”, apzināti ir vedusi latviešu tautu pretī neizbēgamai bojāejai.

Tāda arī ir tā “nākotne”, kādu šī vara ir paredzējusi latviešu tautai. Vai latviešu tautai tāda “nākotne“ ir vajadzīga? Mūsuprāt šis jautājums ir lieks, ja vien pati latviešu tauta vēl nav pilnīgi “nozombēta”, vai jau kļuvusi garīgi slima.

Tāda “nākotne”, mūsuprāt, ir vajadzīga vienīgi tās autoriem – pašreizējai valsts varai, vai pareizāk tiem, kuru uzdevumā tā joprojām īsteno pret latviešu tautu vērsto genocīda politiku.

Ar to arī jautājums – vai un kam tāda “nākotne” vajadzīga, mūsuprāt, ir atbildēts pietiekoši.

Bet tagad pievērsīsimies virsrakstā minētā vārdu salikuma otrajai daļai - “nams”.

Kā jau sākumā paskaidrots, ar to tiek apzīmēts būvobjekts, kādu pašreizējā valsts vara ir paredzējusi uzcelt kā piebūvi “Sarkano strēlnieku”, tagad Okupācijas muzeja ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā.

Virsrakstā uzdotais jautājums attiecībā uz šo būvobjektu ir īpaši aktuāls vairākos aspektos. Svarīgākais no tiem, mūsuprāt, ir tā lietderības vērtējums no ideoloģiskā viedokļa;

Jau raksta sākumā noskaidrojām, ka “nākotne”, kuras vārdā šo būvobjektu paredzēts celt, latviešu tautai nav vēlama tieši ideoloģisku apsvērumu dēļ. Bet tā ir vēlama, pat nepieciešama pašreizējai valsts varai savas neierobežotās varas apliecināšanai, vēl neizzudušajai latviešu tautas daļai un tās glorificēšanai tai “padomju tautas” tipa “politiskajai nācijai” jeb “sabiedrībai”, kas “nākotnē” dzīvos Latvijā jau zudušās latviešu tautas vietā.

Tad Latvijā joprojām valdošajai bij. PSKP un VĻKJS nomenklatūras kliķei būs izdevies uzskatāmi pierādīt, gan sev, gan saviem domubiedriem visā pasaulē – t.s. “starptautiskajai sabiedrībai”, ka vismaz Latvijā “Ļeņina idejas dzīvo un uzvar”.

Paradoksāli ir arī tas, ka pie šī “nama” vienlaikus paredzēts izveidot t.s. politiski represēto jeb “komunistiskā genocīda upuru memoriālu”, it kā viņu “piemiņas saglabāšanai”. Taču, atrodoties bij. “Sarkano strēlnieku” - Latvijā valdošās PSKP un VĻKJS nomenklatūras kliķes ideloģisko priekšteču pieminekļa pakājē, tā faktiski būs viņu piemiņas zaimošana. (sk. mūsu mājas lapā fails 2010. gada 17. jūnijā, beigu daļā minēto).

Šogad 14. jūnijā aprit 70 gadi kopš bij. PSRS vēl pirms Latvijas okupācijas izplānotās LR apzinīgāko un valstiski vērtīgāko pilsoņu masveida deportācijas uz Sibīriju nolūkā tos iznīcināt. Šajā akcijā aktīvi piedalījās arī pašreizējās valsts varas priekšteči. Tas bija bezprecedenta noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma un joprojām palicis nesodīts. Arī šī nozieguma upuru “piemiņas saglabāšana” ir paredzēta tā veicēju ideoloģisko priekšteču pieminekļa pakājē.

Otrs svarīgākais aspekts šī objekta celtniecības lietderības noteikšanā, mūsuprāt, ir tā novērtējums no Rīgas tradicionālās pilsētvides saglabāšanas un pilsētbūvnieciskā viedokļa;

Objektīvi to iespējams novērtēt vienīgi salīdzinājumā ar kādu alternatīvu priekšlikumu. Tāds priekšlikums jau ir dots. (sk. mūsu mājas lapā fails 12.12.2006). Objektīvs un neatkarīgs novērtējums šajā jautājumā, ar augstākā līmeņa profesionālu ekspertu līdzdalību, vēl nav, jādomā, politisku motīvu dēļ. Tomēr, ievērojot pašreizējās valsts varas hronisko politisko bankrotu, tāds novērtējums ir pilnīgi nepieciešams.

Ievērojot alternatīvā priekšlikumā minēto argumentāciju, ko var papildināt – piem. pieblīvējot Rīgas vēsturisko centru ar sev vēlamiem, bet tam svešiem būvķermeņiem, pašreizējā valsts vara būs atņēmusi latviešu tautai vienīgo iespēju pulcēties plašākām akcijām šajā tradicionāli vispiemērotākajā vietā (līdzīgām somiem Helsinkos pēc š.g. pasaules čempionāta hokejā), jo Doma laukums tādām akcijām jau ir par šauru. Tad arī Jāņus vairs nevajadzēs svinēt uz ielas, kā pērn, ar visām to saistītām satiksmes u.c. negācijām – tāds novērtējums ir iespējams.

Mūsuprāt, tāda novērtējuma rezultātā šī “nama” celtniecība arī no Rīgas tradicionālās pilsētvides saglabāšanas un pilsētbūvnieciskā viedokļa, tiks atzīta par nevēlamu.

Trešais un praktiski noteicošais valstī, kādā pašreiz dzīvojam, šī “nama” celtniecības lietderības vērtējumā ir ekonomiskais aspekts;

Ir zināms, ka šī celtniecība, neskaitot projektēšanas izdevumus, prasīs vairākus miljonus latu. Cik tieši, vēl nav zināms, bet ir zināms, ka to skaits celtniecības gaitā visticamāk vairākkārt pieaugs. Tādu līdzekļu ne valsts, ne pašvaldības budžetā nav un nebūs vismaz tikmēr, kamēr netiks pabeigta tā paša iemesla dēļ jau vairākkārt nokavētā “Gaismas pils” celtniecība.

Arī “Gaismas pils” joprojām sirgst ar pašreizējās valsts varas tai inficēto, komunistiem raksturīgo, “pompozās lielummānijas” kaiti, kuras dēļ tā jau vairākkārt ir tikusi “apgraizīta”, kā rezultātā tai ar projekta autora sākotnējo, mūsuprāt, Latvijas apstākļiem ne visai piemēroto ieceri par “stikla kalnu” tikpat kā nekas kopīgs vairs nav palicis pāri. Tagad šīs varas pārstāvji to skaidro kā “tramplīnu” latviešu tautas “lēcienam” uz tai paredzēto “gaišo nākotni”. (Mūsuprāt, drīzāk uz “nekurieni”.)

Ar šo kaiti savulaik inficētie “trīs brāļi” tomēr “neizdzīvoja”. Bet vai ar to pašu kaiti inficētais “Nākotnes nams izdzīvos”? To vēl nevar zināt, jo par tā “dzīvību” šobrīd cīnās visa pašreizējā valsts pārvaldes sistēma, saprotot, ka tas ir arī viņas pašas “izdzīvošanas” jautājums.

Tas nozīmē, ka “Nākotnes nama” celtniecībai vajadzīgos miljonus pašreizējā valsts vara kārtējās “optimizācijas” ceļā, kaut kā tomēr sadabūs. Protams, kā parasti, uz jau pamatīgi apzagtās Latvijas tautas un valsts rēķina, piem. atņemot kompensācijām dabas stihijās cietušajiem latviešu zemniekiem un sociāliem pabalstiem tām latviešu ģimenēm, kurām tas nepieciešams.

Absurda, mūsuprāt, ir pašreizējā situācija, kad tiek pilnīgi ignorēts alternatīvais priekšlikums, kas, neprasot nekādus kapitālieguldījumus, sekmīgi atrisina galveno ar šo celtniecību saistīto problēmu – Okupācijas muzeja paplašināšanu, vienlaikus paaugstinot tā statusu valstiskā līmenī.

Tātad, vērtējot šī “nama” celtniecības lietderību ekonomiskā aspektā, raugoties no Latvijas tautas un valsts, nevis pašreizējās valsts varas interešu viedokļa, secinājums ir viennozīmīgs – tā ir pilnīgi nelietderīga, nav vēlama un ir pat kaitīga.

Ar to arī atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu, mūsuprāt, ir dota pietiekoši izsmeļoša. Ja kāds to vēl nav sapratis, vai arī gribējis saprast, atkārtosim vēlreiz, īsāk un skaidrāk.

“Nākotnes nama” celtniecība, raugoties no likumīgās Latvijas tautas un valsts interešu viedokļa, nav vēlama un ir pat kaitīga visos aspektos. Tādēļ latviešu tautai tā nav vajadzīga.

Savukārt, raugoties no pašreizējās valsts varas interešu viedokļa, šī “nama” celtniecība ir nevien vēlama, bet arī nepieciešama, kā uzskatāms pašapliecinājums sev, saviem pēctečiem un tai “padomju tautas” tipa “politiskajai nācijai”, jeb “sabiedrībai”, kas “nākotnē” dzīvos Latvijā, jau izzudušās latviešu tautas vietā.

Lai ar “Nākotnes nama” celtniecību saistītie jautājumi kļūtu vēl skaidrāki, paraudzīsimies uz tiem caur ne pārāk senās pagātnes prizmu.

Šīs celtniecības “pamatakmens” pēc būtības tika ielikts jau bij. PSRS okupācijas periodā, ar t.s. “Sarkano strēlnieku laukuma” izveidošanu Rīgas vēsturiskajā centrā, pēc vietējās PSKP CK pasūtījuma. Šajā “laukumā” esošiem objektiem – piemineklim “Sarkanajiem strēlniekiem” un “Sarkano strēlnieku” muzejam, bija jākalpo tam pašam uzdevumam, kādu Latvijā joprojām valdošā bij. PSKP un VĻKJS nomenklatūras kliķe ir paredzējusi “Nākotnes namam” - “darbaļaužu ideoloģiskajai audzināšanai”.

Mainoties okupācijas režīma izkārtnei, bet ne tā saturam, “Sarkano strēlnieku” muzejs kādu laiku kļuva savam uzdevumam nepiemērots. Tomēr ne uz ilgu laiku, jo pašreizējā valsts vara, nolūkā to saglabāt, “labprāt” ielaida tajā pašai ne visai vēlamo Okupācijas muzeju, kuram līdz tam laikam piemērotu vietu Rīgā “neizdevās atrast”.

Zinot, ka Okupācijas muzejam arī šajā vietā būs vajadzīga paplašināšana, pašreizējai valsts varai beidzot bija radusies iespēja, it kā latviešu tautas interešu vārdā, īstenot sev vajadzīgo “Nākotnes nama” celtniecību. Turklāt, kā vienmēr, uz joprojām naivās un lētticīgās latviešu tautas rēķina.

Tādējādi tai “ģeniāli” būs izdevies panākt gan ar “Sarkano strēlnieku laukuma” izveidošanu iecerēto Rīgas vēsturiskā centra izkropļošanu, gan sākotnējo ideoloģisko mērķu pēctecību pašreizējos apstākļos un “nākotnē”.

Atliek vienīgi atgādināt, ka bij. “Sarkano strēlnieku laukums” ar tajā esošiem objektiem un t.s. “Uzvaras piemineklis” Daugavas otrā krastā, ir “brāļi”, kas “dzimuši un auguši vienā ģimenē” - bij. Latvijas PSR, kuras pēctecību, kā acuraugu, joprojām sargā un glabā “neatkarību atguvusī” 4. maija republika.

Un beidzot, piedāvājam šo aktuālo un būtiski svarīgo jautājumu izšķirt pašai latviešu tautai demokrātiskā ceļā, nevis ar balsošanu kādā pašreizējās valsts varas rīkotā referendumā, bet ar ziedojumu vākšanu, vienlaikus balsojot par vienu no diviem pasākumiem - “Nākotnes nama” celtniecībai vai piemineklim “Pret latviešu tautu vērstā genocīda upuru piemiņai” Jēkaba laukumā, kas nozīmēs arī alternatīvā priekšlikuma īstenošanu.

Šajā nolūkā droši vien tiks nodibināti divi fondi, kuros kādā no abiem katrs LR pilsonis, piezvanot pa norādīto tel. numuru, būs ziedojis vienu latu un nodevis arī vienu balsi par sev vēlamā pasākuma īstenošanu. Ziedojumu vākšana un balsošana varētu ilgt vienu gadu no tās izsludināšanas brīža. Tās rezultātu noteiks nevis saziedotās naudas, bet nodoto balsu vairākums. Tādēļ, lai novērstu iespēju balsot vairākkārt, ziedojumus, lielākus par vienu latu, vajadzētu reģistrēt jau zināmā parakstu vākšanas kārtībā, īpašas “vēlēšanu komisijas” kontrolē, sastāvošā, piem. no vienāda skaita pilnvarotiem Okupācijas muzeja darbiniekiem un s/o Nacionālā apvienība dalībniekiem.

Mūsuprāt, ziedojumu vākšanā un balsošanā drīkstēs piedalīties vienīgi likumīgā Latvijas tauta – LR pilsoņi līdz PSRS okupācijai un to pēcnācēji, jo nevienam citam nevar būt tiesību lemt ar Latvijas tautas un valsts nacionālajām interesēm saistītus jautājumus, kāds, neapšaubāmi, ir šajā gadījumā izšķiramais jautājums.

Ja “vēlēšanu komisija” šajā procesā būs atklājusi nopietnus balsošanas noteikumu pārkāpumus, tā būs tiesīga pārkāpēju nodotās balsis anulēt un vajadzības gadījumā ziedojumu vākšanas un balsošanas termiņu pagarināt. Balsošanā zaudējušam pasākumam saziedotie līdzekļi tiks pieskaitīti uzvarējušā pasākuma līdzekļiem. Ja kādā iestādē, vai organizācijā notiks organizēta balsošana, tās vadībai pirms tās jānodrošina balsotāju iepazīstināšana ar visiem argumentiem par katru no tajā piedāvātajiem pasākumiem.

Ja tāds piedāvājums Okupācijas muzejam liksies pieņemams, būsim gatavi sadarbībai, lai to īstenotu.

Ievērojot visus ar šo jautājumu saistītos argumentus un noteikumus, mūsuprāt, katrs LR pilsonis, kurš piedalīsies šajā ziedojumu vākšanā un balsošanā, būs spējīgs apzināti izšķirties par vienu no tajā piedāvātajiem pasākumiem.

Ceram, ka likumīgie LR pilsoņi, vismaz to vairākums, vēl nav zaudējuši spēju loģiski domāt un spriest, kādai arī vajadzētu būt šīs ziedojumu vākšanas un balsošanas motivācijai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...