Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!
Vents Armands Krauklis, bijušais "Attīstībai/Par" partneris12.10.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības ir atkarīgs, kādā stāvoklī būs ielas, ietves, lauku ceļi, komunālie pakalpojumi, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, sociālās palīdzības apjoms un kvalitāte, vai būs brīvpusdienas izglītības iestādēs, sporta un kultūras dzīve, daļēji – veselības aprūpe, drošība u.t.t.
Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka viss ir kārtībā, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms valstī plānots par 11% lielāks. Pašvaldību ienākumu palielinājums pēc finanšu izlīdzināšanas - 8,1%. Ja par tik palielinātos katras pašvaldības budžets, uztraukumam tiešām nebūtu pamata, taču tā nav.
Ir pašvaldības, kuru budžets pieaugtu tikai par 1,1% (Krāslavas novads, Augšdaugavas novads), 3,1% (Preiļu), 3,3% (Rēzeknes novads), 3,6% (Alūksnes novads). Vairumam pašvaldību pieaugums plānots 4-6% robežās. Vidējo rādītāju paaugstina Pierīga (Ādaži 15,9%, Mārupe 17,5%, Ropaži 16,1%) un galvaspilsēta Rīga (9,5%).
"Bet tas taču nav samazinājums," jūs teiksiet! Ja šogad varēja, tad varēs arī nākamgad. Problēmu rada apstāklis, ka nākamgad izdevumus būtiski palielinās valsts pieņemtie lēmumi – jāceļ minimālās algas, jāpalielina algas pirmsskolas izglītības pedagogiem, septiņās pašvaldībās jāveido pašvaldības policijas, jāpalielina sociālie pabalsti, 100% jāfinansē deinstitucionalizācijas projekti.
Būtiski palielināsies pašvaldību maksājumi par aizņēmuma procentiem. Šie papildu izdevumi vidēji prasīs 9,3%, savu paņems inflācija, un skaidrs, ka, ceļot minimālo algu, tukšā nedrīkst atstāt arī pārējos darbiniekus.
Matemātika vienkārša - lai spētu pildīt funkcijas, saglabātu esošo pakalpojumu klāstu, apjomu un kvalitāti, pašvaldības budžetam būtu jāaug vismaz par 8% (vienu procentu, "savelkot jostas", kaut kā izdotos ietaupīt). Bet no 43 pašvaldībām tādas ir tikai 13.
Izeja? Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā valstij jāparedz papildu speciālā valsts budžeta dotācija – 22,5 miljoni eiro (2023. gadā tāda bija 45,2 miljoni eiro), kas uz kopējā budžeta fona nav nekādā lielā summa.
Pašlaik starp pašvaldībām, Finanšu ministriju, valdošajām partijām notiek dažāda līmeņa konsultācijas, sarunas, tāpēc ceru, ka virsrakstā pieminētā situācija nepienāks. Bet tieši tāpēc skaidri jāsaprot – pašvaldību prasības nav "no pirksta izzīstas" un ir pamatotas.
Ja valdošie politiķi tajās neieklausīsies, cietīs daudzu pašvaldību iedzīvotāji, un dzīves līmeņa starpība starp metropoli un pārējo Latviju turpinās palielināties.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
