Nākamā gada vasarā „airBaltic” kārtējai izglābšanai vajadzēs atkal 200 miljonus eiro no nodokļu maksātāju kabatas

airBaltic valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam varētu būt taisnība, un airBaltic varētu pabeigt 2023. gadu ar apmēram desmit miljonu eiro peļņu, ja vien nebūs negatīvas ietekmes no valūtas kursu svārstības. Taču šeit ir jāpiebilst, ka panākumu atslēga šim gadam slēpjas spējā sarunāt ar lidmašīnu vai dzinēju ražotājiem kompensācijas par radītajiem zaudējumiem. No uzņēmuma trešā ceturkšņa pārskata noprotams, ka dzinēju radītās problēmas nav atrisinātas un galu tām vēl neredz. Citiem vārdiem sakot, airBaltic ir vienkārši iegrābies.

Pirmajā pusgadā uzņēmums tika saņēmis 45 miljonus eiro kompensācijās, un par 3. ceturksni oktobrī ir parakstīta vienošanās vēl par 22 miljonu eiro lielām kompensācijām. Ja par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir nopelnīti 9,6 miljoni eiro, tad kompensācijās kopā būs saņemti jau 67 miljoni eiro. Tāpat ceturkšņa pārskatā ir norādīts, ka problēmu ar rezerves daļām dēļ 3. ceturkšņa laikā vidēji 8,4 (20%!!!) lidmašīnas ir palikušas uz zemes un gaidījušas remontu. Šo lidmašīnu vietā airBaltic ir bijis spiests nomāt lidmašīnas no citām kompānijām, kas radīja papildu izmaksas.

Tā ir arī atbilde uz jautājumu, cik ekonomiskas un ekspluatācijā lētas (patērē maz degvielas) ir Gausa slavētās lidmašīnas. Salīdzinājumam - degvielai deviņos mēnešos ir iztērēti 113 miljoni eiro. Kāda jēga no degvielas ekonomijas, ja papildu remonta izmaksas pārniedz degvielas izmaksu ekonomiju. Tāpēc nav saprotama vēlme un arī entuziasms, ar kādu Gauss grib pirkt vēl 20 vai pat 50 lidmašīnas.

Ja finansiāli veiksmīgās Emirates Airline prezidents Tims Klarks paziņoja, ka nepirks Airbus lidmašīnas, kamēr netiks atrisināta problēma ar dzinējiem, finansiāli nesekmīgās valsts kompānijas airBaltic vadītājs Gauss saka: mēs pirksim vēl. Divi biznesa lēmumi, divas aviokompānijas, divi to vadītāji, un katram savs finanšu sniegums.

Ja skatāmies tīri uz finanšu rezultātiem, tad 3. ceturksnī atbilstoši IFRS standartiem sagatavotā peļņas/zaudējumu aprēķina rezultāts ir zaudējumi 5,48 miljoni eiro. Deviņu mēnešu rezultāts ir peļņa 9,1 miljoni eiro. Ir labi, ka uzņēmums ir atgriezies pie peļņas rādītājiem, taču šādi peļņas rādītāji uzņēmumu knapi spēj uzturēt pie dzīvības un nedod iespēju cerēt atmaksāt jebkādus parādus. Turklāt šī gada pirmajos deviņos mēnešos airBaltic nav spējis nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu, kas ir samazinājusies par 4,3 miljoniem eiro. airBaltic tas varbūt nav daudz, taču šeit svarīga ir tendence.

Pirmo reizi airBaltic finanšu pārskatā parādās šaubas par spēju izpirkt obligācijas. Tā kā valsts uzņēmuma airBaltic vadība nerespektē valsts valodu, tad pārskats ir sagatavots tikai angļu valodā. Lai man nepārmestu nepareizu skaidrojumu, tad iekopēju no ceturkšņa pārskata atbilstošo sadaļu.

"GOING CONCERN

The management believes that the use of going concern principle is appropriate for the next 12 months. airBaltic’s EUR 200 million Eurobond is due in July of 2024. In management's view there are several potential ways to refinance this bond and the management has engaged with advisors to evaluate the following options:

Private debt refinancing. Several options have been presented to the airline during early Q4 of 2023 and the airline is engaged in active exploration of these options. If any of the private debt options are deemed suitable for airBaltic, such financing could become available as early as January of 2024,

In addition, airBaltic and its advisors are in active dialogue with a range of banks regarding public debt market alternativ-es. Should these markets indicate a more positive outlook than in Q3 of 2023, airBaltic may decide to approach the public debt markets during H1 2024,

The airline can also engage its shareholders (including the controlling shareholder) regarding any of the above options to provide financing on market terms."

Ja uzņēmums nespēj ģenerēt pozitīvu naudas plūsmu, ja tā saistības par 72 miljoniem eiro pārsniedz aktīvu vērtību un nekāda ķīla nav iespējama, tad katrs, kurš kaut reizi ir mēģinājis/saņēmis kredītu bankā, saprot, ka muļķu nav un kredīts nav iespējams. Pārdot jaunas obligācijas arī maz ticams, un, ja arī izdotos, tās būtu fantastiski dārgas. Tāpēc atliek tikai valsts budžets. Valsts budžeta finansējuma iespējas gan ir politkorekti ieliktas kā trešā iespēja. Diemžēl ticamākā.

Novērtē šo rakstu: