Iesaki rakstu: 
Atklātībā sāk nākt pirmās ziņas par summām, kas Latvijas Nacionālajā operā izmaksātas ar tās nu jau bijušā direktora Andreja Žagara rīkojumiem. Nepilni 37 tūkstoši eiro - šāda summa par kritikas visai atturīgi vērtētā iestudējuma Spēlēsim operu "Mazais skursteņslauķis" režijas aprakstu, scenogrāfiju un kostīmu autoram Raplam Rokam no Slovēnijas.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Žagara pagājušā gada beigās slēgtais līgums ar Roku, par režijas aprakstu slovēņu režisoram un scenogrāfam tikuši 19 048 eiro (pēc nodokļiem - 15 000 eiro), par scenogrāfiju - 9412 eiro (pēc nodokļiem - 8000 eiro), par kostīmu dizainu - 8236 eiro (pēc nodokļiem - 7000 eiro).
Papildus šai samaksai - kopumā 30 000 eiro pēc nodokļiem - Rokam ar šo pašu līgumu nodrošinātas gan labiekārtotas dzīvojamās telpas vai viesnīca Rīgā iestudēšanas laika periodā, gan ne vairāk kā četras aviobiļetes.
Kā rāda līgums, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, Rokam samaksātā summa ir bijusi lielāka par scenogrāfijas un kostīmu izgatavošanas izmaksām, kuras saskaņā ar operas finanšu plānu nav drīkstējušas pārsniegt 26 tūkstošus eiro.
Par šo summu opera ieguvusi tiesības šo Roka darbu iestudēt un izmantot publiskā izpildījumā, kā arī fiksēt, reproducēt, izplatīt, retranslēt, padarīt pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, Latvijas teritorijā un ārpus tās robežām uz desmit gadiem, sākot no iestudējuma pirmizrādes dienas Latvijā.
Šis ir pagaidām vienīgais Žagara noslēgtais līgums par autordarbu iegādi operas vajadzībām, kas ir nonācis atklātībā. Šonedēļ Latvijas Nacionālās operas jaunieceltā valdes locekle Daina Markova Latvijas Radio gan paziņoja, ka, "iedziļinoties operas darbībā, atklājies, ka savulaik operas administrācija slēgusi līgumus par diezgan dāsniem atalgojumiem, kā arī nav skaidrības par atsevišķiem iepirkumiem, jo nav zināms, kā pēc tiem tērēta nauda", taču nevienu konkrētu summu vai līgumu nenosauca.
Pēc šīs uzstāšanās Pietiek uzdeva operas valdei vairākus precizējošus jautājumus, - publicējam gan šos jautājumus, gan operas valdes atbildes uz tiem:
1) kuri ir līgumi, kas slēgti par "diezgan dāsniem atalgojumiem", kas tieši, kad tieši, ar ko tieši, uz kāda pamata tieši ir slēdzis?
Šobrīd veikta priekšizpēte, iepazīstoties ar noslēgtajiem autora līgumiem par jauniestudējumu izveidi. Vairākos līgumos autoratlīdzības summas ir ievērojami lielākas, salīdzinot ar līdzīgiem darbiem. Daļa šo līgumu ir saistīti ar A.Žagara iestudējumiem. Tāpat tie ir arī līgumi ar viesrežisoriem no opernamiem, kuros A.Žagars iestudē savas izrādes, un vēlāk šie režisori tiek aicināti uz LNO.
Diemžēl šajos līgumos ir atruna, ka līgums ir konfidenciāls, un to saturs var tikt izpausts vienīgi, abām pusēm piekrītot. Ja LNO publisko līgumu saturu, pretējā puse var vērsties pret LNO ar kompensācijas piedziņu par līguma informācijas izpaušanu. Informācija par noslēgtajiem iepirkumiem ir publicēta Iepirkumu Uzraudzības biroja mājas lapā ar norādi, ka līgums ir konfidenciāls.
2) kā tieši LNO valde definējusi atalgojumu vērtējumu "diezgan dāsns", kā tieši šis definējums formulēts, ar kādu pamatojumu, kad tieši?
Definējums „diezgan dāsns” formulēts salīdzinājumā ar autoratlīdzībām līdzīga apjoma kultūras projektu veidošanā dažādās kultūras institūcijās Latvijā 2013. gadā, kā arī salīdzinot honorārus par autordarbu veikšanu vienādās pozīcijās līdzīga satura darbos.
3) kas ir "atsevišķie iepirkumi", par kuriem "nav zināms, kā pēc tiem tērēta nauda"? Miniet katru no šiem iepirkumiem, tā veicēju, veikšanas laiku, summu, kā arī pamatojumu izteikumam, ka "nav zināms, kā pēc tiem tērēta nauda".
Iepazīstoties ar situāciju operā, un izpētot finanšu un juridisko dokumentāciju, LNO valde ir secinājusi, ka LNO jaunās skatuves tehnoloģiju aprīkojuma atjaunošanas iekārtas iepirkumos lielāko daļu veido pakalpojumu izmaksas. Tas darījis mūs uzmanīgus, tādēļ viens no finanšu un juridiskā audita uzdevumiem būs šī darījuma izpēte. Kopējais valsts mērķdotācijas apjoms skatuves tehnoloģiju aprīkojuma atjaunošanai divu gadu griezumā bija Ls 1 500 000.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
