Naftas produktu piesārņojums Aizkrauklē apdraud iedzīvotājus, atbildīgās iestādes gaida viena uz otru
PIETIEK10.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau no padomju laikiem izveidojies naftas produktu piesārņojums Aizkrauklē apdraud iedzīvotājus un viņu veselību, tomēr nekas netiek darīts, lai no piesārņojuma atbrīvotos. Aizkraukles novada dome plāta rokas, ka tai nav nepieciešamā finansējuma, bet valdība un ministrijas pagaidām nav izrādījušas interesi par šo piesārņojumu.
Kā izpētījis sabiedriskais aktīvists Rodijs Rododendrs, 1950. - 60. gadu mijā Daugavas Pļaviņu HES celtniecības vajadzībām tika uzbūvēta dzelzsbetona rūpnīca Aizkraukles pilsētas dienvidrietumu daļā (tiešā HES tuvumā),
Sākot no 1994. gada 31. janvāra SIA "Komēta" mantiskais īpašums tika pārdots, lai segtu nenomaksātos kredītus. Iespējams, ka tieši uzņēmuma likvidācijas laikā teritorija tika intensīvi piesārņota ar naftas produktiem (NP), būvgružiem, metāllūžņiem. Virszemes cisternas un pazemes uzglabāšanas rezervuāri ar naftas produktiem tika pamesti, iespējams, nenoslēgti, ļaujot tajos iekļūt lietus ūdeņiem un tādejādi radot pastāvīgu naftas produktu piesārņojuma avotu gan gruntij, gan pazemes ūdeņiem.
Pamatojoties uz 1998. gada 1. septembrī noslēgto līgumu ar Aizkraukles pilsētas domi, SIA"VentEko" veica darbus, kas saistīti ar naftas produktu piesārņojuma izpēti un likvidāciju. Saskaņā ar tehnisko darba uzdevumu tika veikta teritorijas hidroģeoloģiskā izpēte NP piesārņojuma izplatības novērtēšanai iespējamo piesārņojuma avotu (NP uzglabāšanas rezervuāri, katlu māja, sūkņu telpa) tuvumā.
Izpētes darbu rezultātā bija konstatēts intensīvs grunts un pazemes ūdeņu piesārņojums. Veiktie pētījumi liecināja, ka NP piesārņojums radies ne tikai dzelzsbetona rūpnīcas likvidācijas gaitā, bet galvenokārt rūpnīcas ekspluatācijas laikā pirms 10-18 gadiem (atskaite no 1998. gada).
Tādējādi naftas produktu piesārņojums ilglaicīgi infiltrējies gruntī līdz pazemes ūdens līmenim, izveidojot šo ūdeņu plūsmas virzienā daudz plašāku piesārņojuma areālu, nekā tas bija prognozēts uzsākot izpētes darbus. Izpētes darbu rezultātā konstatēja, ka ir nepieciešams piesārņojuma areāla precizēšanai veikt papildu pētījumus. 1998. gada 21. decembrī ar Aizkraukles pilsētas Domi tika noslēgta papildu vienošanās, bet 1998. gada 1. septembra līgums paredzēja papildināt esošā līguma tehnisko darbu uzdevumu.
Kopumā NP piesārņojuma izpētes darbi objektā veikti divos etapos. Pirmajā, no 1998. gada septembra līdz novembrim, lauku darbi (urbšana, novērošanas aku ierīkošana, paraugošana) koncentrēti iespējamo piesārņojuma avotu tuvumā. Otrajā, no 1999.gada janvāra līdz martam, veikta piesārņojuma areāla papildu izpēte visā bijušās Dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā. Šajā etapā pirms lauku darbu uzsākšanas veikta arī teritorijas ģeofiziskā izpēte.
Pamatojoties uz laboratoriskiem mērījumiem, visi aprēķini veikti, ar nolūku izmantojot tādus iežu parametrus, pie kuriem iespējams vislielākais piesārņojums, Praksē šie rādītāji var būt arī nedaudz mazāki, bet jebkurā gadījumā, projektējot sanācijas pasākumus, ir jāorientējas uz maksimālo piesārņojuma apjomu. Tādejādi piesārņojuma apjoms varētu būt 250 tonnas.
Ņemot vērā to, ka smago naftas produktu (pie kuriem pieskaitāms arī mazuts) noplūžu gadījumā gruntī parasti absorbējas aptuveni 70% izlijušo produktu, ir pamats uzskatīt, ka iegūtie rezultāti ir tuvi reālajiem. Aptuveni vienāds naftas produktu daudzums - 61 un 76 tonnas attiecīgi atrodas dolomītos ūdens nepiesātinātajā zonā un naftas produktu "brīvi" peldošajā slānī.
Potenciālās dabas katastrofas situāciju uz Aizkraukli devās izpētīt privātpersona Rododendrs. Viņš konstatēja, ka Aizkraukles novada domes īpašumā esošajā teritorijā jebkurš var brīvi iekļūt, turklāt pat virszeme ir ar būtisku naftas produktu piesārņojumu: kāds ziņkārīgs bērns tur varētu arī iekrist un noslīkt.
Pārrunājot potenciālos dabas katastrofas riskus, domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieks Rododendram norādījuši uz to, ka no dabas katastrofas - būtiska Daugavas piesārņojuma - šķir tikai neprognozējama ilguma laiks. Pašvaldībai neesot nedz līdzekļu, nedz citas iespējas veikt sanācijas darbus, - pagaidām varot vienīgi izvietot norobežojošas lentes un paziņojumus par teritorijas bīstamību. Faktiski vienīgā iespēja veikt sanācijas darbus ir ar izrakšanas metodi, bet tad ir jāaptur HES darbība uz vairākiem gadiem, kas radītu milzīgus zaudējumus.
Aizkraukles novada dome šā gada maija beigās nolēma lūgt Ministru kabinetu rast finansējumu izpētes un sanācijas darbu veikšanai piesārņotajā teritorijā Dzelzceļa ielā 10. Šāds lēmums pieņemts, jo Aizkraukles novada pašvaldība 2017.gada 8.novembrī no Madonas Reģionālās vides pārvaldes saņēmusi vēstuli par papildizpētes nepieciešamību sanācijas darbu veikšanai ar naftas produktiem piesārņotajā teritorijā. Pārvalde savā vēstulē rosināja pašvaldībai uzņemties segt izdevumus, kas saistīti ar piesārņotās teritorijas 1.etapa izpētes darbu, bet turpmāko etapu darbu veikšanai rast iespēju piesaistīt valsts finansējumu.
“Izvērtējot radušos situāciju, pašvaldība konstatē, ka zemes vienībā
Piesārņojuma likvidācija prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus pašvaldība nevar un nevarēs nodrošināt. Aizkraukles novada pašvaldība nevar uzņemties finansiālās saistības un no budžeta līdzekļiem segt izdevumus teritorijas papildus izpētei. Saskaņā ar Piesārņojuma likuma 38.pantu, pašvaldība nav veikusi piesārņojošo darbību un nav atbildīga par veikto piesārņojumu. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 28.panta ceturto daļu nodokļu maksājumus par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldība tos nesaņem,” lēmumā norāda Aizkraukles novada dome.
Aizkraukles novada dome jautājumu izskatīja jau pērn 30.novembrī un pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā zemes vienību
Lai meklētu risinājumu situācijai, šā gada 14.februārī Aizkraukles novada pašvaldība tikās ar VARAM, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvenergo pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika nolemts, ka, lai lemtu par izpētei un sanācijai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotu, Dabas aizsardzības pārvalde veiks minēto darbu programmas un izmaksu aktualizāciju.
Pašvaldība saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli ar izpētes uzdevumu, izpētes un sanācijas pasākumu orientējošo darbu izmaksu aprēķinu. Vēstulē izskatīti trīs iespējamie scenāriji izpētes un sanācijas darbu veikšanai. Pirmais scenārijs paredzēja, ka nenotiek plānveida izpētes un sanācijas darbi, līdz ar to scenārijs nav tālāk izskatāms, jo radušies draudi Daugavas piesārņojumam. Otrais scenārijs paredz veikt pamata pasākumus – peldošā naftas produktu slāņa likvidāciju ar divkāršo atsūknēšanas metodi, piesārņotās grunts ekskavāciju un utilizēšanu un atlikušā piesārņojuma likvidāciju ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi. Savukārt trešais scenārijs paredz, ka peldošā naftas produktu slāņa daļēja likvidācija tiek veikta ar mikrobioloģisko vai ķīmisko metodi, kā arī notiek piesārņotās grunts ekskavācija un utilizācija.
Tā kā trešā metode tiek pielietota zemas vai vidējas piesārņojuma koncentrācijas gadījumā, kā reālākais uzskatāms otrais scenārijs. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajai izpētes un sanācijas darbu izmaksu aktualizācijai, paredzamās otrā scenārija realizācijas izmaksas ir 3 344 956 eiro, no kurām 2 508 720 eiro ir projektēšanas, autoruzraudzības, ekspertīzes un būvuzraudzības izmaksas. Kalkulācijā nav vērtētas priekšizpētei paredzamās izmaksas.
“Ievērojot iepriekš minēto, izprotot piesārņojuma problēmas aktualitāti un to, ka valsts nepārņems piesārņoto zemes vienību savā īpašumā, pašvaldība var uzņemties izpētes un sanācijas darbu organizēšanu, ja šiem darbiem tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums,” norādīts domes lēmumā. Valdības un ministrijas reakcija uz šo priekšlikumu vēl nav sekojusi.
.jpg)
.jpg)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
